Šodien Saules izvirdums!? …nebūs! :) (Video, Foto)

Daži Latvijas ziņu portāli šodien prognozē anomālus laika apstākļus, ģeomagnētiskās vētras un avārijas uz zemes. 

Nekrītiet panikā, tur vienkārši stādā daži “anomāli” cilvēki!    😀

Mūsu vientieši raksta, ka Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA) piektdien uz Saules prognozē spēcīgus uzliesmojumus, kas varētu kļūt par iemeslu anomāliem laikapstākļiem, ģeomagnētiskajām vētrām un virknei avāriju uz Zemes, ziņo ārvalstu mediji.

Šāda biedējoša prognoze esot atrodama ziņojumā «Kosmisko laikapstākļu draudi: sociālās un ekonomiskās sekas», ziņo aģentūra «Interfax». NASA speciālisti paredz, ka Saule kosmiskajā atmosfērā izmetīs milzīgu daudzumu gāzu, kas nokaitēs kosmisko atmosfēru.

Šī parādība uz Zemes būšot redzama kā ļoti spilgta ziemeļblāzma.

Pēc tam iespējams, pārstās darboties energosistēmas, kā sekas varētu būt katastrofiskas.

Nu laikam būs tādas ziemeļblāzmas, kā vakar 20.septembrī tika novērotas Zviedrijas ziemeļos Abisko nacionalajā parkā, bet tikai kādas 10 reizes spēcīgākas. 😀

Prātīgāks cilvēks gan pats pačekotu ko raksta NASA vai NOAA un nekādu tamlīdzīgu informāciju neatrastu.

Šobrīd Saules aktivitāte ir zema un arī tuvākās dienās nekādas lielas izmaiņas netiek prognozētas.

Arī nekādu lielu Saules plankumu nav, kuri būtu spējīgi radīt kaut cik spēcīgus uzliesmojumus. (Skat. attēlu)

M kategorijas uzliesmojuma iespējamība Saules redzamajā pusē  ir aptuveni 1%, X kategorijas 0%.

Tā kā nekādas anomālijas šodien nav gaidāmas! 🙂

Kas mani ieinteresēja un ko šodien izdevās atrast no NASA, tas ir video ar Zemes magnetosfēras dzirdamo skaņu ierakstu, ko veikušas NASA kosmiskā starojuma zondes.

Šis skaņu “kora” fenomens zinātniekiem jau esot labi pazīstams. Man arī šis skaņas likās pazīstamas, laikam no kādas šausmu/fantastikas filmas. 😀

Izmantotie materiāli: Apollo, Photo BlogSpace Weather Research

Aktuālajai informācijai par notikumiem uz Saules var sekot līdzi sadaļā – Saules aktivitātes monitorings, bet par ģeomagnētiskajiem apstākļiem uz Zemes var sekot līdzi sadaļā Zemes magnetosfēras un jonosfēras monitorings 

Kamēr mēs gulējām asteroīda Apofisa dvīņubrālis… (Video)

Iepriekšējā naktī 14.09.12 Zemei patraucās garām asteroīds 2012 QG42, pēc kosmiskiem mērogiem salīdzinoši tuvā attālumā – 7,4 DL (1 DL =1 attālums līdz mēnesim). Asteroīds tika atklāts tikai mēnesi atpakaļ un tā diametrs ir 310 metri, salīdzinājumā asteroīda Apofisa diametrs ir 320 metri.

Bet 10.septembrī pagaidām vel nezināms objekts ietriecies Jupiterā. Iespējams ka tas ir asteroīda Apofisa mazākais brālītis, ar aptuvenu diametru 160 metri. 🙂 

Jupitera masa ir 318 reizes lielāka par Zemes masu, pēc diametra tas ir 11 reizes lielāks un tilpums ir aptuveni 1300 reizes lielāks nekā Zemei, kas to padara par lielāko planētu saules sistēmā.

Vaļasprieka astronomi no ASV ziņo par spožu uzliesmojumu Jupitera atmosfēras augšējos slāņos, kas varētu liecināt par sadursmi ar kādu asteroīdu vai komētu. Pirmais šo notikumu pamanīja un par to paziņoja Dens Petersons no Viskonsīnas štata, kurš tobrīd pētīja strīpaino milzu planētu savā 300 milimetru LX200 teleskopā.

10.09.2012 13:35:30 pēc Latvijas laika “es pamanīju spožu, divas sekundes garu uzliesmojumu Jupitera austrumu daļā. Tā diametrs varētu būt aptuveni 160 kilometri,” rakstīja Petersons. “Jāgaida, iespējams, ka tuvāko pāris dienu laikā attīstīsies tumšs plankums. Es domāju, ka tā varēja būt kāda maza, agrāk nezināma komēta, kura tagad jau ir iegājusi vēsturē, cerams, ka tā savu vārdu būs ierakstījusi Jupitera mākoņos.”

Arī Džordžs Hals no Teksasas tonakt fotografēja Jupiteru. No viņa safotografētajiem kadriem izveidota animācija.

Visticamāk, ka sadursmes vaininieks ir neliels asteroīds vai komēta, līdzīgi kā 2010. gada jūnijā un augustā. Slavenākā sadursme noteikti ir 1994. gadā novērotā Šūmeikera-Levija 9 komētas tikšanās ar milzu planētu, kurā tika atstāta virkne “rētu”.

1994. gada 16. jūlijā Jupiters deva izšķirošo norādi par dinozauru galu.  Zemes teleskopi pavērsās pret  lielāko Saules sistēmas planētu, fotografēja notikumus no kosmosa. Šūmeikera-Levi komēta 9 (tās atklājēji bija Jūdžins un Kerolaina Šūmeikeri un  kanādietis Deivids Levijs),  lidojot ar ātrumu vairāk nekā 160 000 km/st,  tik ļoti pietuvojās Jupiteram, ka planētas gravitācija sarāva to gabalos, radot 21 atlūzu, katru   vidusmēra asteroīda lielumā, ap kilometru diametrā. Septiņas dienas atlūzas krita uz Jupitera ik pa astoņām stundām.

Sīkāku atlūzu mākoņi tika uzsviesti 3000 km augstumā virs planētas. Pēc nedēļas Habla kosmiskā teleskopa fotoattēli rādīja skrambu Jupitera ārējā apvalkā, kas bija tik liela, ka tajā ietilptu visa Zeme. Ja tikai viena no šādām daļām būtu ķērusi Zemi, putekļi, kas rastos eksplozijas rezultātā, pārklātu visu planētu un radītu globālu katastrofu.

Bet atgriezīsimies pie asteroīda Apofisa, kura viesošanos Zemes tuvumā gaidāma 2029.gada 13.aprīlī 4:36.

Asteroīds Apofiss sver 55 miljonus tonnu un ir 320 metru diametrā, kā arī sevī slēpj 65 tūkstošu atombumbu lielu enerģiju. Ārvalstu zinātnieki lēš, ka Zemē tas ietriekšoties ar ātrumu 45 tūkstoši km/h. Bet ja arī asteroīds kaut kādu mistisku iemeslu dēļ nokristu uz Zemes, pēc zinātnieku aprēķinātās trajektorijas, Latviju tas neskartu un radītu lokālu katastrofu. Un pastāv arī daudzas iespējas mainīt asteroīda trajektoriju lai tas uz Zemes nenokristu.

2029.gadā PASAULES GALS NEBŪS! Un 2036 arī nebūs! 🙂

Izmantotie materiāli: Vesti.runews.discovery.comStarspace.lvflickr.comsakaru-pasaule.lv, lv.wikipedia.org, valdostamuseum.org,  ,  , TVNET

Asteroīds Apofiss: cilvēcei atlikuši 17 gadi (Video)

Asteroīds Apofiss tika atklāts 2004. gadā un sākumā tika paredzēts, ka 2029. gadā tas Zemeslodei palidos tuvu garām. Bet pēdējie aprēķini liecinam ka pastāv maza varbūtība, ka asteroīds ar masu 50 miljons tonnas un 320 metru diametru, var ietriekties Zemē 2029. gada 13.aprīlī, piektdienā plkst. 4:36 pēc Grinvičas laika. Ja šoreiz paveicās, tad nākošais, bet vel kritiskāks datums ir 2036 gada 13.aprīlis (šoreiz laikam svētdiena 🙂 ), kad asteroīds mēros atpakaļceļu…

Tuvāko gadu laikā Krievija iecerējusi kosmosā nosūtīt «gravitācijas traktoru», kurš pie asteroīda Apofisa pārbaudīs tehnoloģiju, kas varētu mainīt asteroīdu trajektorijas un tādējādi radīt veidu, kā pasargāt Zemeslodi no sadursmes.

Krievijā notikušajā Starptautiskajā aviācijas un kosmosa izstādē valsts Centrālais zinātniski pētnieciskais mašīnbūves institūts norādīja, ka šāds lidojums varētu tikt veikts jau 2020. gadā. Tāpat Krievija plāno 21. gadsimta divdesmitajos gados uz Jupitera pavadoni Ganimēdu nosūtīt iekārtu, kas mēģinās uz planētas atklāt dzīvības pazīmes, pavēstījis institūts.

Ideja par «gravitācijas traktoriem», kas varētu ietekmēt zemei bīstamu asteroīdu trajektorijas, NASA inženieriem radās pirms vairākiem gadiem.

Vesti.ru, DB

Nedēļas kosmisko notikumu apskats – “Savu asteroīdu neredzēsi!” (Video)

Par spīti tam ka astronomi apgalvo ka visi lielie un potenciāli bīstamie asteroīdi ir jau atklāti un uzskaitīti, 14.jūnijā tuvu Zemei (pēc kosmiskiem mērogiem :)) palidoja puskilometru liels asteroīds, kuru atklāja Austrāliešu astronomi tikai dažas dienas iepriekš.  Asteroīds 2012 LZ1 palidoja garām Zemei 7,5 miljonu kilometru attālumā, kas 14 reizes pārsniedz attālumu līdz Mēnesim.

Divi ilgstoši M klases uzliesmojumi uz Saules, kurus šīs nedēļas trešdienā un ceturtdienā radīja milzīga Saules plankumu grupa AR1504, šodien uz Zemes izraisīja  magnētisko vētru.

Magnētiskā vētra sasniedza  G2 līmeni, kas atbilst vidēji spēcīgai magnētiskai vētrai.

Tuvojas vēsturiskais brīdis, kad cilvēces pirmais sūtnis būs sasniedzis Saules sistēmas malu un izlidos starpzvaigžņu telpā. Jaunākie dati no NASA zondes Voyager 1, kurš no Zemes tika palaists 1977.gadā liecina, ka vērtīgais kosmiskais aparāts ir sasniedzis reģionu, kur lādēto daļiņu, kuru izcelsme meklējama ārpus Saules sistēmas, intensitāte ir ievērojami pieaugusi.

Dati 17,8 miljardus kilometrus lielo attālumu no Voyager 1 līdz NASA Tālo kosmosa sakaru antenām paveic 16 stundās 38 minūtēs. Tajos ietverta informācija par lādēto daļiņu skaitu, kuru nosaka uz 34 gadus vecā kosmiskā aparāta esošie augstas enerģijas teleskopi. Šīs daļiņas veidojās, kad Saules apkaimē zvaigznes uzsprāga kā pārnovas.

“No 2009. līdz 2012. gada janvārim mēs esam novērojuši pakāpenisku galaktisko kosmisko staru intensitātes pieaugumu par aptuveni 25%,” paziņoja  Voyager projekta zinātnieks Eds  Stouns. “Pavisam nesen mēs reģistrējām ļoti strauju pieaugumu šajā spektra daļā. Kopš 7. maija kosmiskā starojuma  intensitāte ir pieaugusi par 5 procentiem nedēļā un deviņiem procentiem mēnesī.”

Zinātnieki prognozē, ka nākamais būtiskais rādītājs, kura izmaiņas varētu tikt reģistrētas tuvākajā laikā, ir kosmosa kuģi ieskaujošo magnētisko līniju virziens. Heliosfēras iekšienē tās stiepjas austrumu-rietumu virzienā. Kad kosmiskais aparāts ielidos starpzvaigžņu vidē, zinātniskā komanda paredz, ka šīs līnijas būs ornientētas pārsvarā ziemeļu-dienvidu virzienā. Datu analīze ilgs vairākas nedēļas un Voyager komanda šobrīd ir ķērusies pie pēdējā datu komplekta analīzes.

Gan Voyager 1, gan 2 ir labā stāvoklī. Voyager 2 šobrīd atrodas nedaudz vairāk nekā 14,7 miljardu kilometru attālumā no Saules.

, NOAAStarspace.lv