Zinātnieki: ap 2050.gadu planēta būs pārvērtusies līdz nepazīšanai (Video)


Pieaugot iedzīvotāju skaitam un pārticībai, cīņa par ierobežotajiem resursiem ap 2050.gadu varētu pasauli pārvērst līdz nepazīšanai, svētdien vadošajā ASV zinātnes konferencē brīdināja pētnieki. ANO prognozē, ka šogad pasaules iedzīvotāju kopējais skaists sasniegs septiņus miljardus, bet ap 2050.gadu – jau deviņus. “Gandrīz viss pieaugums notiks nabadzīgajās valstīs, galvenokārt Āfrikā un Dienvidāzijā,” Amerikas Zinātnes progresa savienības (AAAS) ikgadējā sanāksmē norādīja bezpeļņas organizācijas “The Population Council” pārstāvis Džons Bongārts.

“Lai visus pabarotu, nākamajos 40 gados mums būs nepieciešams saražot tik daudz pārtikas, cik pagājušajos 8000 gados,” atzīmēja Pasaules dabas fonda (WWF) pētnieks Džeisons Kleiss. Viņš uzsvēra, ka, turpinoties pašreizējām tendencēm, ap 2050.gadu mūsu planētu vairs nevarēs pazīt. “Vairāk cilvēku, vairāk naudas, lielāks patēriņš, bet tā pati planēta,” atzīmēja Kleiss, mudinot zinātniekus un valdības veikt izmaiņas pārtikas ražošanā jau tagad.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Pasaulē nezināmu iemeslu dēļ izmirst bites, kas var paātrināt pārtikas krīzi pasaulē

Bišu izmiršana (pazušana) var paātrināt pārtikas krīzi pasaulē, brīdina lauksaimniecības banka «Rabobank», vēstī ārvalstu plašsaziņas līdzekļi. Pēc zinātnieka Alberta Einšteina savulaik izteiktās versijas – «Ja uz Zemes izzudīs bites, pēc četriem gadiem pazudīs arī cilvēks», atgādina britu laikraksts «The Daily Telegraph».

Iespējams, ka Einšteins pārspīlē, taču speciālisti aprēķinājuši, ka patiecoties apputeksnēšanai, kultūraugi dod vienu trešdaļu no cilvēces pārtikas resursiem. Turklāt 80 līdz 90% apputeksnēšanas veic tieši bites. Ja nenotiks apputeksnēšana, uz zemes izzudīs rieksti, melones un ogas, citrusaugi, āboli, loki, kāposti, kabači, pipari, baklažāni, gurķi, tomāti, avokado, kokosrieksti utt.

Jau vairākus gadus zinātnieki netiek skaidrībā – kādēļ bites vienkārši aizlido no stropa un… pazūd! Nomirst?  Bišu pazušanas fenomenam ir piešķirts nosaukums – Colony Collapse Disorder (CCD), kas nozīmē pēkšņu bišu kolonijas pazušanu.

Bišu izmiršana (pazušana) strauji pieņēmās spēkā 2006.gadā. Katru ziemu ASV izmirst 30 līdz 35 procenti bišu koloniju, kaut parasti aukstās ziemas nepārcieš tikai 10 procenti bišu. Eiropa katru gadu zaudē 20% bišu saimju, līdzīga tendence vērojama arī Latīņamerikā un Āzijā. Kaut arī fermeriem pašlaik izdodas audzēt kultūraugus ar mazāku skaitu bišu, nezaudējot ražu, nav zināms cik ilgi tas vēl turpināsies.

Bišu izmiršanu, iespējams, arī veicina lauksaimniecībā izmantotie pesticīdi, elektromagnētiskais starojums, imūndeficīts utt.

Raksts par tēmu: Pētīs bišu mirstības cēloņus (Video)

Ziņu avots: Apollo, Ekozeme.lv

Arktikai var draudēt zivju resursu izsīkšana

Kanādas pētnieki apgalvo, ka pēdējo 60 gadu laika dati par patieso nozvejas apjomu Arktikas ūdeņos tika slēpti, un patiesībā Ziemeļu ledus okeānam draud zivju resursu izsīkums, vēsta BBC. Pētnieki uzskata, ka Ziemeļu ledus okeāns nemaz nav tik neskarta ekoloģiska sistēma, par kādu to uzskatīja. Savus secinājumus zinātnieki izdarījuši, analizējot iepriekš neizpētītus avotus – komercuzņēmumu dokumentāciju un vietējo tautu pierakstus.

Pēc zinātnieku domām, nozvejas apjomi šajā reģionā gandrīz 75 reizes pārsniedz iepriekš aplēsto. Zinātnieki brīdina, ka ekologiem, kuri noraizējušies par jūras zīdītāju un balto lāču likteni, jāņem vērā, ka okeāna zivju resursi var izsīkt, kas apdraudēs arī lielos dzīvniekus.

Ziņu avots: Delfi.lv

Pārtikas cenas pasaulē sasniegušas jaunu rekordu un pasaulē draud izcelties bada izraisīti nemieri (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pārtikas produktu cenas pasaulē šā gada janvārī pieaugušas septīto mēnesi pēc kārtas un sasniegušas jaunu rekordaugstu līmeni, liecina ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) apkopotā informācija. FAO pārtikas produktu cenu indekss, kas nosaka cenu izmaiņas mēneša griezumā pārtikas grozam, kurā iekļauti piena produkti, gaļa, cukurs un graudaugi, pagājušajā mēnesī veidoja 231 punktu, kas ir par 3,4% vairāk nekā decembrī. Tādējādi indekss sasniedzis augstāko līmeni kopš 1990.gada, kad FAO sāka šādu datu apkopošanu.

Lasīt vairāk par šo ziņu