Nākotne | Citāda Pasaule

Zinātnieki: Ap 2020.gadu pasaulē būs 50 miljoni “klimata bēgļu” (Video)

22/02/2011 no John Flyer

Jau tagad afrikāņi mazos pulciņos dodas...

Ap 2020.gadu uz ziemeļiem dosies ap 50 miljoniem “klimata bēgļu”, meklējot glābiņu no klimata izmaiņu radītā pārtikas trūkuma, noslēdzoties Amerikas Zinātnes progresa savienības (AAAS) ikgadējai konferencei, pirmdien brīdināja eksperti.

“ANO prognozējusi, ka 2020.gadā mums būs 50 miljoni klimata bēgļu,” norādīja Kalifornijas universitātes profesore Kristīna Tairedo. “Kad cilvēki nedzīvo piemērotos apstākļos, viņi migrē,” viņa piebilda, kopā ar citiem konferences dalībniekiem uzsverot klimata izmaiņu ietekmi uz pārtikas nodrošinātību un nekaitīgumu, pieejamību un veselīgumu.

Dienvideiropa jau tagad piedzīvo strauju pieaugumu līdz šim lēnajā, bet vienmērīgajā Āfrikas migrantu plūsmā, no kuriem daudzi riskē ar savu dzīvību, lai šķērsotu Gibraltāra šaurumu no Marokas vai atceļotu apšaubāmas kvalitātes laivās no Lībijas un Tunisijas.
Šī lapa vairs nav pieejama.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Ievietots iekš Dabas katastrofas, Dabas resursu samazināšanās, Dabas stihijas, Globalizācija, Izmaiņas ekosistēmā, Klimata izmaiņas, Nākotne, Prognozes, Pārtikas krīze Tagged with Dabas katastrofas, Dabas resursu samazināšanās, Dabas stihijas, Globalizācija, Izmaiņas ekosistēmā, Klimata bēgļi, Klimata izmaiņas, Nākotne, Prognozes, Pārtikas krīze, Sagatavošanās

Zinātnieki: ap 2050.gadu planēta būs pārvērtusies līdz nepazīšanai (Video)

21/02/2011 no John Flyer

Pieaugot iedzīvotāju skaitam un pārticībai, cīņa par ierobežotajiem resursiem ap 2050.gadu varētu pasauli pārvērst līdz nepazīšanai, svētdien vadošajā ASV zinātnes konferencē brīdināja pētnieki. ANO prognozē, ka šogad pasaules iedzīvotāju kopējais skaists sasniegs septiņus miljardus, bet ap 2050.gadu – jau deviņus. “Gandrīz viss pieaugums notiks nabadzīgajās valstīs, galvenokārt Āfrikā un Dienvidāzijā,” Amerikas Zinātnes progresa savienības (AAAS) ikgadējā sanāksmē norādīja bezpeļņas organizācijas “The Population Council” pārstāvis Džons Bongārts.

“Lai visus pabarotu, nākamajos 40 gados mums būs nepieciešams saražot tik daudz pārtikas, cik pagājušajos 8000 gados,” atzīmēja Pasaules dabas fonda (WWF) pētnieks Džeisons Kleiss. Viņš uzsvēra, ka, turpinoties pašreizējām tendencēm, ap 2050.gadu mūsu planētu vairs nevarēs pazīt. “Vairāk cilvēku, vairāk naudas, lielāks patēriņš, bet tā pati planēta,” atzīmēja Kleiss, mudinot zinātniekus un valdības veikt izmaiņas pārtikas ražošanā jau tagad.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Ievietots iekš Dabas resursu samazināšanās, Globalizācija, Globālā sasilšana, Izmaiņas ekosistēmā, Klimata izmaiņas, Mežu iznīcināšana, Nākotne, Prognozes, Pārtikas krīze, Video Tagged with Dabas resursu samazināšanās, Globalizācija, Globālā sasilšana, Izmaiņas ekosistēmā, Klimata izmaiņas, Mežu iznīcināšana, Nākotne, Prognozes, Pārtikas krīze, Sagatavošanās, Video

Nākotnes tehnoloģijas: Cilvēces pašiznīcinošie izgudrojumi (Foto)

13/02/2011 no John Flyer

Turpinājums rakstam “Bažījas par robotiem kuri pārtiek no mušām un pelēm (Foto, Video)“

EATR – Energetically Autonomous Tactical Robot

Foto avoti: Trend Hunter, Boston.com, Autotagil.ru

Ievietots iekš Foto, Futoroloģija, Nākotne, Roboti, Sasniegumi, Tas ir interesanti, Tehnoloģijas, Zinātne Tagged with Foto, Futoroloģija, Nākotne, Roboti, Sasniegumi, Tas ir interesanti, Tehnoloģijas, Zinātne

Bažījas par robotiem kuri pārtiek no mušām un pelēm (Foto, Video)

12/02/2011 no John Flyer

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pulkstenis, kas ķer mušas

Pulkstenis, kas ķer mušas un tās pārstrādā elektroenerģijā, lai turpinātu rādīt pareizu laiku un ķert mušas, rada pārdomas un bažas par robotikas attīstību, raksta ASV raidorganizācijas «National Public Radio» blogeris zinātnes jautājumos Roberts Krulvičs.

Krulvičs norāda, ka šāds izgudrojums faktiski ir pirmais solis to robotu virzienā, kas spēj paši sevi apgādāt ar enerģiju. Zinātnieki ir atzinuši, ka nākamais lēciens robotikā varētu būt mašīnas, kas darbojas autonomi, apgādā sevi ar enerģiju un sevi atražo (saliek citus, sev līdzīgus robotus). Krulvičs ir nobažījies par to, vai ir vēlams mašīnas, kuras varēs pašas «lemt» par savu darbību, pieradināt pie dzīvu radību ķeršanas un «apēšanas».