Sausums Mumbajā

20130310_sausums_indijaIndijas Maharaštra provincē, arī štata galvaspilsētā Mumbajā (agrākais nosaukums – Bombeja), kur jau līdz šim vietējās varas neapdomīgas politikas rezultātā ir bijušas problēmas ar dzeramo ūdeni, šobrīd ūdens rezervuāri ir gandrīz tukši. Bīstamā situācija daļēji skaidrojama arī ar klimata izmaiņām – pēdējās divas sezonas musoni bijuši ļoti vāji un nokrišņu daudzums  bijis krietni zem normas.
Varas iestādes ir spiestas piegādāt dzeramo ūdeni iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem cisternās, šobrīd strādā apmēram 2000 autovilcēju, bet ar to nepietiek vairāk kā gandrīz 40 miljoniem pilsētas un apkaimes ciematu iedzīvotājiem. Tīra dzeramā ūdens trūkums jau provocē dažādu slimību izraisīšanos un augstu mirstību, turklāt nākamā lietus sezona gaidāma tikai jūnijā.

Aukstums pieņemas

meteo_20130307Kā jau bija prognozēts, arktiskās gaisa masas, kas sagādājušas bargu salu Krievijā, arī Latvijai atnesušas polāro elpu. Nepatīkami, bet fakts – pirmais pavasara mēnesis šogad drīzāk līdzinās dziļai ziemai.

Turklāt aukstums turpina pieņemties spēkā. Naktī uz pirmdienu, 11.martu, termometra stabiņš Liepājā noslīdēs līdz -15 C (gandrīz šīs ziemas rekords!), bet Daugavpilī līdz -21 C.

Autora piezīme: Vēli un auksti pavasari Latvijā nav retums, un gandrīz 50% Lieldienu sagaidām ar lielāku vai mazāku sniega segu. Ja nemaldos, 2006.gada 1.martu centrālā Kurzeme sagaidīja ar -30 grādu salu. Bet pirms apmēram 18 gadiem Lieldienās sniega sega bija vēl biezāka kā šobrīd, un sniegs mežos turējās vēl līdz maija sākumam – daži pat puspajokam prognozēja, ka papardes zieda meklēšana varot neizdoties aiz tam, ka zem papardēm sniegs būšot palicis arī pa Līgo svētkiem. Šīs baigās prognozes, protams, nepiepildījās, un vasara bija, kādai tai jābūt.

Ir bijuši arī agri un ļoti silti pavasari. Atceros, ka pirms vairākiem gadiem aprīļa beigās bija īsti vasarīgs karstums, ezeros jau bija atklāta peldsezona un visas lapas bija izplaukušas. Toties vasara bija pēc tam “galīgi nekāda”.  Tā nu pie mums ir ar tiem laika apstākļiem…

 

Plūdu dēļ Francijā mājokļus spiesti pamest vairāki tūkstoši cilvēku

Наводнение на юге ФранцииSpēcīgu lietusgāžu rezultātā, kuri Francijas dienvidos nerimst jau vairākas dienas, tika appludinātas vairākas apdzīvotas vietas. Ūdens līmenis strauji cēlās, bet vēja brāzmu ātrums sasniedza 100 kilometrus stundā.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Atklāta jauna dzīvības forma 3,7 km zem Antarktīdas ledāja

PAPILDINĀTS↓ (08.03 16:20)
vostok_3

Krievijas, Francijas un ASV apvienotā zinātnieku komanda Antarktīdas stacijā “Vostok”, 2005.gads

Doma par to, ka pie ļoti liela ledus slāņa spiediena ledus temperatūra tā apakšējos slāņos var paaugstināties līdz pat kušanas temperatūrai, radās jau XIX gs beigās.

Pamatojoties uz šo pieņēmumu, 1950.gados krievu okeanologs N.Zubovs ieviesa terminu “kritiskais ledāja biezums”. Viņš izteica pieņēmumu, ka tieši Antarktīdā, kur ledus vāks sniedzas tūkstošiem metru dziļumā, iespējami pazemes ezeri. Tie varētu būt radušies, ledum kūstot gigantiska spiediena rezultātā.

Veicot tālākus pētījumus un aprēķinus, zinātnieki izvirzīja hipotēzi, ka zem Antarktīdas, kuras ledāju platība līdzinās Eiropai, atrodas vesela saldūdens jūra, kurā, iespējams, vēl aizvien saglabājusies aizvēsturiska ekosistēma.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums