Februāra otrā dekāde – trešā aukstākā novērojumu vēsturē. Rīgas jūras līcī ledū iesalusi lielākā daļa kuģu

Februāra otrā dekāde Latvijā bijusi trešā aukstākā kopš meteoroloģisko novērojumu sākšanas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati. Periodā no 11. līdz 20.februārim vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -14,6 grādi, kas ir 9,7 grādus zemāk par normu. Februāra otrā dekāde vēl aukstāka Latvijā bijusi 1954. un 1964.gadā, kad tās vidējā gaisa temperatūra bija -15 grādu.

Dekādes sākumā temperatūra strauji pazeminājās no 0,4 grādiem zem normas 11.februārī līdz deviņiem grādiem zem normas 13.februārī, bet no 14.februāra līdz pat dekādes beigām temperatūra Latvijā bija 10-13 grādu zem normas. Zemākā reģistrētā temperatūra – -31 grāds. Jau vēstīts, ka pagājušās nedēļas vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija aptuveni -16 grādu, kas ir 11 grādu zemāk par normu.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Zinātnieki: ap 2050.gadu planēta būs pārvērtusies līdz nepazīšanai (Video)


Pieaugot iedzīvotāju skaitam un pārticībai, cīņa par ierobežotajiem resursiem ap 2050.gadu varētu pasauli pārvērst līdz nepazīšanai, svētdien vadošajā ASV zinātnes konferencē brīdināja pētnieki. ANO prognozē, ka šogad pasaules iedzīvotāju kopējais skaists sasniegs septiņus miljardus, bet ap 2050.gadu – jau deviņus. “Gandrīz viss pieaugums notiks nabadzīgajās valstīs, galvenokārt Āfrikā un Dienvidāzijā,” Amerikas Zinātnes progresa savienības (AAAS) ikgadējā sanāksmē norādīja bezpeļņas organizācijas “The Population Council” pārstāvis Džons Bongārts.

“Lai visus pabarotu, nākamajos 40 gados mums būs nepieciešams saražot tik daudz pārtikas, cik pagājušajos 8000 gados,” atzīmēja Pasaules dabas fonda (WWF) pētnieks Džeisons Kleiss. Viņš uzsvēra, ka, turpinoties pašreizējām tendencēm, ap 2050.gadu mūsu planētu vairs nevarēs pazīt. “Vairāk cilvēku, vairāk naudas, lielāks patēriņš, bet tā pati planēta,” atzīmēja Kleiss, mudinot zinātniekus un valdības veikt izmaiņas pārtikas ražošanā jau tagad.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Šī nedēļa Latvijā bijusi aptuveni 11 grādu aukstāka par normu un ledus klāto akvatoriju platība Baltijas jūrā šogad viena no plašākajā pēdējos 15 gados (Video)

Šīs nedēļas vidējā gaisa temperatūra Latvijā kopumā bijusi aptuveni -16 grādu, kas ir 11 grādu zemāk par normu. Par to liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Februāra temperatūras norma jeb ilggadējā vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā ir -4,8 grādi. Parasti februāra vidējā temperatūra Latvijā ir no -6,8 grādiem Latvijas austrumos līdz -2,8 grādiem Baltijas jūras piekrastē. Janvāris un februāris ir gada aukstākie mēneši, martā gaisa temperatūra jau paaugstinās par pieciem grādiem – diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā pieaug no -4 grādiem marta sākumā līdz +1 grādam mēneša beigās.

Visu šo nedēļu diennakts minimālā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā bija zemāka par -20 grādiem, katru rītu vismaz dažviet Latvijā termometra stabiņš noslīdēja līdz -25 grādu atzīmei un zemāk.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Atmosfēras fenomeni Latvijā – 1 daļa: Sudrabainie mākoņi kļūst spožāki (Video, Foto, Grafika)

Lai arī ziema negrasās atkāpties un šķiet, ka līdz pavasarim ir kā līdz trejdeviņām zemēm, ar pilnu pārliecību varam teikt, ka vasara pienāks. Un līdz ar to, visticamāk, ieradīsies arī neparastais fenomens, kas vērojams debesīs.

Kad noriet Saule, un debesis kļūst tumšas, jums var paveikties ieraudzīt plānus, viļņainus mākoņus, kas burtiski mirdz. Tie ir sudrabainie jeb polārie mezosfēras mākoņi (Noctilucent cloud), kas veidojas augstu atmosfērā (80-85 kilometri). Tieši tādēļ Saule tos apspīd pat tad, kad tā atrodas aiz horizonta.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šis fenomens nav ieraugāms katru vakaru, ņemot vērā, ka mēdz būt arī apmākušās dienas. Metjū DeLends, kurš šos mākoņus pēta jau 11 gadus, nav redzējis tos pārāk bieži. Ja jums nav izdevies noķert sudrabainos mākoņus, neskumstiet, jaunākie pētījumi liecina, ka iespējas pamanīt šo neparasto skatu pieaug. DeLends ir atmosfēras zinātnieks no NASA Godārda kosmisko lidojumu centra. Viņš saviem pētījumiem izmanto īpašus instrumentus, kuri ir lidojuši ar dažādiem pavadoņiem jau kopš 1978. gada.

Lasīt vairāk par šo ziņu