ANO klimata konference noslēgusies ar simbolisku vienošanos (Video)

Ieilgusī ANO klimata konference svētdien tomēr noslēgusies ar vienošanos, apstiprinot pasākumu paketi, kuru konferences rīkotājvalsts Dienvidāfrika atzinusi par “sabalansētu”. Saskaņā ar panākto vienošanos sarunas par jaunu tiesiski saistošu līgumu oglekļa dioksīda izmešu apjoma samazināšanai tiks uzsāktas jau nākamgad un tām jānoslēdzas līdz 2015.gadam, bet jaunajam līgumam jāstājas spēkā līdz 2020.gadam.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šobrīd spēkā esošā Kioto protokola darbības termiņš beidzas 2012.gadā, taču Eiropas Savienība (ES) piekritusi uzņemties vienpusējas saistības samazināt tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu emisiju, sākot ar 2013.gadu. Tas gan lielā mērā ir simbolisks akts, jo jau iepriekš ES bija paziņojusi, ka līdz 2020.gadam samazinās savu oglekļa dioksīda izmešu daudzumu par 20%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni.

ES ar vienpusējām saistībām varētu pievienoties arī Jaunzēlande, Norvēģija un Šveice, vēsta Eiropas diplomāti. Tajā pašā laikā Kanāda, Krievija un Japāna paziņojušas, ka negrasās pagarināt saistības, kuras uzliek Kioto protokols, kas attiecas vienīgi uz bagātajām valstīm, izņemot ASV, kuras no protokola izstājās 2001.gadā. Minētās valstis norāda, ka tas būtu bezjēdzīgi, ja saistības neuzņemas pasaules lielākie siltumnīcefekta gāzu emitētāji – ASV, Ķīna un Indija.

Panākta arī vienošanās par Zaļā klimata fonda vadīšanu, taču vienošanos par veidiem, kā iegūt fondam nepieciešamos līdzekļus panākt nav izdevies. Zaļā klimata fonda mērķis ir sniegt atbalstu nabadzīgajām valstīm klimata izmaiņu ierobežošanā un to seku novēršanā. Paredzēts, ka līdz 2020.gadam ikgadējām fonda izmaksām jāsasniedz 100 miljardi dolāru.

Lai gan vienošanos izdevās panākt tikai pēc smagām sarunām, kas lika konferences darbību pagarināt par 36 stundām, Dienvidāfrikas starptautisko attiecību ministres Maites Nkoanas-Mašabanes paziņojums par sarunu noslēgšanos tika uzņemts ar aplausiem.

TVNET, Al Jazeera English

Plūdi Kolumbijā (Video)

Lietavu izraisīto plūdu dēļ Kolumbijā bez pajumtes palikuši pusmiljons cilvēku, informē raidorganizācija BBC. Valsts galvaspilsētā Bogotā desmitiem tūkstoši cilvēku spiesti pamest savas mājas, ko apdraud plūdi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Valsts prezidents Huans Manuels Santoss solījis plūdos cietušajiem finansiālu atbalstu – līdz Ziemassvētkiem viņi saņems kompensāciju 500 – 1500 dolāru apjomā.

Metereologi spējās lietavas un plūdus Kolumbijā saista ar klimatisko parādību “La Ninja”, kuras dēļ pazeminās Klusā okeāna virsējo slāņu temperatūra.

“El Ninjo” un tās pretstats “La Ninja” ir globāla rakstura dabas parādība, kas aptver okeānu un atmosfēru — visizteiktākās globālās cikliskās klimata izmaiņas, kas izpaužas vairāku gadu laikā. El Ninjo ir anomāli liels (virs 0,5 grādiem vairāk nekā 5 mēnešu laikā) Klusā okeāna virsmas ūdeņu temperatūras pieaugums, bet La Ninja – ūdeņu temperatūras kritums.

Šāda pasiltināšanās notiek neregulāri ik pēc 2 līdz 7 gadiem un turpinās parasti 1—2 gadus. El Ninjo ietekmē ne vien dienvidu puslodes, bet visas pasaules klimatu.

Delfi.lv, Vesti.ru

Arktikā notiek rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas (Video, Grafiskā informācija)

Starptautiska 121 zinātnieka komanda konstatējusi rekordlielas ar globālo sasilšanu saistītas pārmaiņas Arktikā, tostarp ledus kušanu, ūdens sasilšanu un vēju sistēmas izmaiņas. 14 valstu zinātnieku sastādītais ziņojums «2011 Arctic Report Card» «rāda, ka visā Arktikas vides sistēmā notiek rekordlielas pārmaiņas».

Šī lapa vairs nav pieejama.

«Ņemot vērā prognozes par ilgstošu globālo sasilšanu, ir ļoti iespējams, ka nākamajos gados turpināsies ievērojamas pārmaiņas Arktikā ar arvien lielākām klimatiskām, bioloģiskām un sociālām sekām,» teikts ikgadējā ziņojumā, kas tiek izdots kopš 2006.gada.

Tagad ir pietiekami daudz datu, lai varētu runāt par «konsekventu ledus segas biezuma un tās vasaras izplatības samazināšanos un siltākiem okeāna augšējo slāņu ūdeņiem ar lielāku saldūdens daudzumu».

Vidējā temperatūra lielākajā daļā Arktikas ir pieaugusi par 1,5 grādiem pēc Celsija virs 1981.-2010.gada normas, un šī gada septembrī reģistrētā minimālā ledus sega bijusi otrā mazākā kopš 1979.gada.

«Pamatīgajām un notiekošajām» pārmaiņām bijusi nevienmērīga ietekme uz Arktikas savvaļas dzīvi, apdraudot polārlāču un valzirgu dabisko dzīves vidi uz ledus, taču dodot vaļiem lielāku pieeju barošanās vietām ziemeļos, teikts ziņojumā.

Sasilšana arī ļāvusi daudzviet sadīgt veģetācijai un par 20% palielinājusi fitoplanktonu, kas ir okeāna barības ķēdes pamats.

Informācijas avoti: Apollo, The National Snow and Ice Data Center, National Oceanic and Atmospheric Administration

Latvijā skatāms mamuta skelets (Video)

Neko tādu daudzi nebūs redzējuši. No tālās Sahas Republikas — Jakutijas – uz Rīgu atvesti Ledus laikmeta liecinieki. Šovakar Baltijas Starptautiskajā akadēmijā no kastēm izsaiņo… īstus mamutus. Tos no rītdienas varēs apskatīt līdz šim nebijušā izstādē. Tās nolūks – pievērst sabiedrības uzmanību globālās sasilšanas problēmām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Arktikas sasalušajā augsnē ieslēgtās metāna un citas gāzes, paceļoties reģiona vidējai gaisa temperatūrai nonāk atmosfērā paātrinot un pastiprinot globālo sasilšanu, brīdina zinātnieki.

Šo siltumu absorbējošo gāzu ietekmei uz pasaules klimatu var būt spēcīgāka, nekā agrāk tika uzskatīts, un lielāka kā pasaules mežu izciršana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: LTV Ziņu dienests, msnbc.com