13 siltāki gadi pasaulē reģistrēti pēdējo 15 gadu laikā (Video, Grafiskā informācija, Foto)

Kopš tiek veikta meteoroloģisko mērījumu uzskaite, trīspadsmit siltākie gadi pasaulē reģistrēti pēdējo 15 gadu laikā, otrdien paziņoja Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Pasaules Meteoroloģijas organizācija (WMO).

Šī lapa vairs nav pieejama.

2011.gads noslēdz līdz šim pasaulē siltāko desmitgadi, PMO secinājusi savā ikgadējā ziņojumā par klimata izmaiņu tendencēm un ekstrēmiem laikapstākļiem, kas otrdien tika prezentēts ANO konferencē par klimata jautājumiem Dienvidāfrikas Republikas pilsētā Durbanā.

“Mūsu zinātne ir precīza un tas nepārprotami pierāda, ka pasaule sasilst un sasilšana notiek cilvēka darbības rezultātā,” teica WMO ģenerālsekretārs Mišels Žaro, uzsverot, ka vides politikas veidotājiem visā pasaulē vajadzētu ņemt vērā ziņojumā secināto.

“Siltumnīcas efektu izraisošo gāzu koncentrācija atmosfērā ir sasniegusi jaunus rekordus un ļoti strauji tuvojas līmenim, kas nozīmē vidējo globālās temperatūras paaugstināšanos par 2 līdz 2,4 grādiem pēc Celsija skalas,” viņš skaidroja. Zinātnieki uzskata, ka temperatūras paaugstināšanās par vairāk nekā diviem grādiem var radīt ilgtermiņa un neatgriezeniskas izmaiņas gan uz sauszemes, gan ūdeņos.

Ziņojumā uzsvērts, ka 2002.-2011.gada periods tāpat kā 2001.līdz 2010.gada periods bijusi siltākā desmitgade kopš 1850.gada. 2011.gads ir bijis desmitais siltākais gads pasaulē kopš 1850.gada, kad sāka veikt rūpīgu meteoroloģisku rādījumu reģistrāciju.

Gads bijis ļoti silts, pat neskatoties uz to, ka 2010.gada otrajā pusē izveidojās un līdz pat šā gada maijam turpinājās okeāna un atmosfēras fenomens “La Nina”, kura laikā Klusā okeāna virsmas temperatūra pazeminājās par 3 līdz 5 grādiem pēc Celsija skalas zem normas. Tas bija viens no spēcīgākajiem šādiem klimata fenomeniem pēdējo 60 gadu laikā.

WMO ziņojumā runāts par ciklisko klimata fenomenu “La Nina”, kas notiek reizi trīs līdz septiņos gados un veicināja ekstrēmus laikapstākļus, piemēram sausumu Austrumāfrikā, Klusā okeāna centrālajā ekvatoriālajā daļā un ASV dienvidos. Tas veicināja plūdus Dienvidāfrikā, Austrālijas austrumos un Dienvidāzijā.

Plūdu dēļ noslīkusi autoražotāja Honda Motor rūpnīca Ajutajā (Ayutthaya), Taizemē. Šobrīd gan ūdens sācis atkāpties. @ NRA

Lai gan “La Nina” un tās meteoroloģisko pārinieku “El Nino” nav izraisījušas klimata pārmaiņas, zinātnieki norāda, ka okeāna temperatūras paaugstināšanas globālās sasilšanas rezultātā var ietekmēt cikliskās laika parādības intensitāti un biežumu.

Informācijas avoti: Delfi.lv, berkeleyearth.org, NOAA, NRA

Rakstā paustais viedoklis var nesakrist ar bloga veidotāju viedokli.

Gaidāmo pasaules kataklizmu saraksts (Video)

Zinātnieki esot sastādījuši Zemei draudošo kataklizmu sarakstu. Ieteiktu pret to izturēties ar veselīgu skepsi! 🙂

Šī lapa vairs nav pieejama.

Bet mēdiji baumo, ka 19.gadsimta beigās cilvēcei draudēja bojāeja, ko varēja izraisīt komētas sadursme ar Zemi, pie šāda secinājuma esot nonākuši meksikāņu zinātnieki. Ja tas būtu noticis, sprādziena spēks līdzinātos trīs tūkstošiem Tunguskas meteorītu sprādzienu spēkam.

Zinātnieki izpētījuši meksikāņu astronoma Hosē Boniljesa fotogrāfijas, kas uzņemtas 1883.gada augustā. Zinātnieks toreiz fiksēja 447 objektus, kas bija redzami uz Saules diska. Analizējot fotogrāfijas, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka zinātnieks vērojis komētu, kas patraukusies ļoti tuvu garām Zemei un sašķīdusi vairākos fragmentos.

 Spriežot pēc aprēķiniem, kosmiskie objekti Zemei garām palidojuši 538 līdz 806 tūkstošu kilometru attālumā. Objektu platums bija no 46 līdz 795 metriem, bet garums svārstījās no 68 līdz kilometram un vairāk. Ja komēta toreiz būtu ietriekusies Zemē, būtu notikusi milzīga katastrofa.

«Šie objekti bija tik tuvu, ka varēja ietriekties Zemē. To izmērs bija lielāks nekā Tunguskas meteorītam. Ja tie saskartos ar mūsu planētu, divu dienu laikā notiktu katastrofa, kas pielīdzināma 3275 Tunguskas katastrofām, kas, iespējams, novestu pie dzīvības izzušanas uz Zemes,» secina pētījuma autori.

Informācijas avots: Vesti.ru, Apollo

Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam

Kā vēsta Brēmenes universitātes Apkārtējās Vides institūta dati, Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam uzstādītam 2007 gadā. Tās nav nejaušas laika apstākļu svārstības, atzīst zinātnieki un zinātniskā modelēšana skaidri norāda uz antropogēno ietekmi.

Arktisko ledāju pārklājums 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Pēc daudzu zinātnieku domām, globālās sasilšanas rezultātā tuvāko 40 – 60 gadu laikā Ziemeļu ledus okeānā varētu izkust visi ledāji.

Tiek lēsts, ka Arktikas dzīlēs atrodas milzīgi naftas un gāzes krājumi. Tur varētu būt līdz pat trešdaļai pasaules neizpētīto naftas un gāzes resursu. Arktikā varētu atrasties arī citu derīgo izrakteņu iegulas. Arktikas jūrās ir lieli zivju krājumi. 20. gadsimta vidū valstis, kuras robežojās ar Arktiskiem apgabaliem, uzsāka pastiprināti izrādīt interesi par Arktikas teritoriju apgūšanu.

Arktisko ledāju pārklājums salīdzinoši ar tā paša perioda 1979-2000 gada vidējiem rādītājiem 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Lai arī globālās sasilšanas dēļ strauji kūst Arktikas ledāji, tas vienlaikus rada kolosālas iespējas arī jaunu jūras kuģu ceļu izveidei. Pēdējā laikā cīņa par potenciālajiem Arktikas resursiem ir īpaši saasinājusies.

Vides aktīvisti brīdina par smagām sekām, ko var izraisīt pārāk strauja un neapdomīga Arktikas resursu izmantošana.

ASV lielākā naftas kompānija “Exxon Mobil” noslēgusi līgumu par ogļūdeņražu izpēti Arktikā ar Krievijas valstij piederošo kompāniju “Rosneftj”. Saskaņā ar vienošanos, abi uzņēmumi ieguldīs 3,2 miljardus dolāru (1,6 miljardus latu) dziļjūras izpētei Austrumu Prinovozemeļska reģionā Karas jūra, kā arī Krievijas Melnās jūras akvatorijā. Abas kompānijas jau  sadarbojas naftas atradņu izstrādē Rietumsibīrijā.

Jebkura naftas noplūde Ziemeļu Ledus okeānā var izprovocēt milzīgu nenovēršamu ekoloģisko katastrofu un piesārņot milzīgas teritorijas visneskartākajā planētas ekosistēmā, raksta “The Independent, atsaucoties uz cienījamu zinātnieku. Okeanologs, Kembridžas universitātes profesors Pīters Vedhems ir viens no pasaulē ievērojamākajiem polāro apgabalu izpētes speciālistiem, skaidro žurnālists Maikls Makartijs.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Viesuļvētras

Katrīna, Irēna un Lidija nav nekaitīgas un mīļas kundzītes, bet gan rūdītas slepkavas pret kurām visi ir bezspēcīgi. Skaistos vārdos sauktās viesuļvētras ar katru gadu kļūs niknākas – tā saka eksperti. Kāpēc tā notiek un kas Zemi sagaida nākotnē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Viesuļvētra Katja no kosmosa 6.septembrī.

Tā īsti arī netika skaidrs kas sagaida Zemi nākotnē, bet Amerikas kontinentus tuvākās dienās sagaida atkal jaunas viesuļvētras. Tai skaitā vel vārdā nenosauktā 14 šis sezonas Atlantijas okeāna viesuļvētra…

Informācijas avoti: Jauna Nedēļa, Weather Underground, Фактор Времени