Tehnogēnās katastrofas | Citāda Pasaule

2011 gada katastrofas pasaules ekonomikai izmaksā rekordlielu summu (Video)

29/12/2011 no John Flyer

Dabas un antropogēnās katastrofas pasaules ekonomikai šogad izmaksājušas 450 miljardus dolāru (242 miljardus LVL), aprēķinājusi Šveices apdrošināšanas kompānija Swiss Re, piebilstot, ka minētie zaudējumi ir lielākie vēsturē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Apdrošināto zaudējumu apjoms sasniedza 108 miljardus dolāru (58,2 miljardus LVL), kas ir gandrīz 2,5 reizes vairāk nekā pērn. Apdrošināšanas kompāniju izdevumi varētu būt vēl lielāki, ja Japānā, kas šogad cieta no zemestrīces, cunami un katastrofas Fukušimas atomelektrostacijā, būtu vairāk apdrošinātu objektu, raksta Lenta.ru.

Zaudējumi Japānā notikušo katastrofu dēļ varētu svārstīties no 100 līdz 300 miljardiem dolāru (53,9 – 161,7 miljardiem LVL).

Iepriekš apdrošināšanas kompānija lēsusi, ka zemestrīču un katastrofu radītie zaudējumi šī gada pirmajā pusē vien varētu sasniegt 70 miljardus dolāru (37,7 miljardus LVL). Taču kopumā pirmajā pusgadā pasaules ekonomika katastrofās zaudējusi 278 miljardus dolāru (149 miljardus LVL).

Bet Lielbritānijas starptautiskas attīstības ministrs Endrjū Mitčels paziņojis, ka pasaule nav gatava efektīvai cīņai ar iespējamām kataklizmām un dabas katastrofām, jo turīgas valsts neiegulda pietiekami daudz līdzekļu Centrālajā ārkārtas situāciju likvidēšanas fondā (Central Emergency Response Fund, CERF), vēsta BBC.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Ievietots iekš Dabas katastrofas, Dabas stihijas, Tehnogēnās katastrofas, Video, Ārkārtas situācijas Tagged with Dabas katastrofas, Dabas stihijas, Tehnogēnās katastrofas, Video, Ārkārtas situācijas

Krievijā apgāžas naftas platforma (Video)

18/12/2011 no John Flyer

Ohotskas jūrā Krievijas Tālo Austrumu piekrastē apgāžoties naftas ieguves platformai, svētdien gājuši bojā vismaz divi cilvēki, bet vēl vairāk nekā 50 stindzinoši aukstajā ūdenī pazuduši bez vēsts, informē reģionālā Ārkārtas situāciju ministrija.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Nelaimes gadījums noticis brīdī, kad platforma atradās vien 200 metrus no krasta. Tobrīd pūta stiprs vējš, bet gaisa temperatūra bija vien mīnus 17 grādi pēc Celsija. Negadījuma brīdī uz platformas atradās 67 cilvēki. Platforma ar velkoņa un ledlauža palīdzību tika transportēta no Kamčatkas pussalas Sahalīnas salas virzienā.

“Iluminatorus bija sabojājis ledus un viļņi, un platformā sāka ieplūst ūdens,” skaidroja ministrijas pārstāvis. Platformas apkalpe gaidīja helikopteri, kam bija jāveic cilvēku evakuāciju, taču platforma apgāzās un nogrima. Apkalpes locekļi nepaguva iekāpt glābšanas laivās.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Izglābti 14 cilvēki, kuri atrodas smagā stāvoklī. Divas no četrām glābšanas laivām atrastas tukšas. Glābšanas un meklēšanas darbus apgrūtina spēcīgais vējš un lielie viļņi, kas sasniedz pat četru metru augstumu.

Sākta izmeklēšana par iespējamajiem drošības noteikumu pārkāpumiem.

TVNET, Телекомпания НТВ, Russia Today

Ievietots iekš Cilvēku upuri, Tehnogēnās katastrofas, Video, Vējš Tagged with Cilvēku upuri, Tehnogēnās katastrofas, Video, Vējš

Eiropā plosās spēcīgs ciklons, 20 valstīs brīdinājumi par stipru vēju, lietu un sniegu (Grafiskā informācija, Video, Foto)

17/12/2011 no John Flyer

Piektdien Eiropā plosījās spēcīgs ciklons, kas plašā teritorijā atnesa vētru un spēcīgus nokrišņus, tādēļ aptuveni 20 valstīs tika izsludināti brīdinājumi par potenciālām briesmām cilvēku dzīvībai un īpašumam, liecina informācija Eiropas valstu meteoroloģisko brīdinājumu sistēmā “Meteoalarm”.

Līdz šim vētra visvairāk skāra Franciju, kur piekrastē reģistrētas brāzmas līdz 36 metriem sekundē, izraisot būtisku ūdens līmeņa paaugstināšanos, bet kalnu apgabalos vējš bija vēl spēcīgāks. Neliela vētra skāra arī Parīzi, un daudzviet valstī tika novēroti spēcīgi nokrišņi.

@ Photo Blog

Francijas ziemeļrietumu reģiona Bretaņas piekrastē piektdien jūrā izplūda nafta no kravas kuģa, kas vētras laikā uzskrējis uz sēkļa, paziņoja jūrniecības iestādes Brestas pilsētā. Naftas plankums pārvietojas krasta virzienā starp Loriānas pilsētu un Kiberonas pussalu.

@ lessentiel.lu/fr

Reģionālās varas iestādes gatavojas norobežot šo naftas plankumu, kā arī izsūknēt no kuģa 40 tonnas dīzeļa un 180 tonnas pārējās degvielas. Kuģis brauca ar Maltas karogu. Tā apkalpē ir 19 cilvēki, kas visi tika evakuēti ar helikopteru.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Bretaņā kopš ceturtdienas vakara plosās vētra, kuras laikā vēja stiprums brāzmās sasniedzis 37 metrus sekundē, bet viļņu augstums – septiņus metrus. Vētra ir pārtraukusi elektroapgādi apmēram 200 tūkstošiem mājsaimniecību un radījusi haosu dzelzceļa satiksmē Bretaņā un Luāras novadā, jo uz sliedēm ir sakritušas vētras samestas drazas, informēja reģionālās varas iestādes un Francijas dzelzceļa operatorfirma SNCF.

Okeāna viļņu augstums Francijas piekrastē @ bz-berlin.de

Piektdien un naktī uz sestdienu stiprāko vēju zona sasniegs Vāciju, kur izplatīts brīdinājums par orkānu un stipru lietu, savukārt vietām kalnos gaidāma arī sniega vētra un sniega sega varētu pieaugt par 60 centimetriem. Vācijas augstākajā virsotnē Cūgšpicē jau pirms stiprāko vēju ierašanās reģistrētas brāzmas līdz 40 metriem sekundē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šveices ziemeļos stiprā vēja dēļ izplatīts augstākās pakāpes jeb sarkanais brīdinājums, turklāt kalnos gaidāma spēcīga snigšana, sniega sega vietām pieaugs par vairāk nekā metru.

Sarkanais brīdinājums gaidāmās vētras dēļ izsludināts arī lielā daļā Itālijas, stipro vēju vietām pavadīs lietusgāzes, kalnos iespējami sniegputeņi.

Okeāna viļņu augstums Spānijas piekrastē @ Photo Blog

Stipri vēji skars arī Austriju, Beļģiju, Čehiju, Horvātiju, Luksemburgu, Nīderlandi, Poliju, Slovākiju, Slovēniju un Spāniju, brāzmaini vēji un nokrišņi gaidāmi arī vietām citviet Eiropā. Naktī uz sestdienu ciklons sasniegs arī Latviju.

NRA, Meteoalarm, eironews, Photo Blog, Vesti.ru

Ievietots iekš Foto, Ilustratīvais materiāls, Komunikāciju avārijas, Satiksmes traucējumi, Tehnogēnās katastrofas, Transporta bojājumi, Video, Vētras, Ēku bojājumi Tagged with Foto, Ilustratīvais materiāls, Komunikāciju avārijas, Satiksmes traucējumi, Tehnogēnās katastrofas, Transporta bojājumi, Video, Vētras, Ēku bojājumi

Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam

14/09/2011 no John Flyer 1 komentārs

Kā vēsta Brēmenes universitātes Apkārtējās Vides institūta dati, Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam uzstādītam 2007 gadā. Tās nav nejaušas laika apstākļu svārstības, atzīst zinātnieki un zinātniskā modelēšana skaidri norāda uz antropogēno ietekmi.

Arktisko ledāju pārklājums 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Pēc daudzu zinātnieku domām, globālās sasilšanas rezultātā tuvāko 40 – 60 gadu laikā Ziemeļu ledus okeānā varētu izkust visi ledāji.

Tiek lēsts, ka Arktikas dzīlēs atrodas milzīgi naftas un gāzes krājumi. Tur varētu būt līdz pat trešdaļai pasaules neizpētīto naftas un gāzes resursu. Arktikā varētu atrasties arī citu derīgo izrakteņu iegulas. Arktikas jūrās ir lieli zivju krājumi. 20. gadsimta vidū valstis, kuras robežojās ar Arktiskiem apgabaliem, uzsāka pastiprināti izrādīt interesi par Arktikas teritoriju apgūšanu.

Arktisko ledāju pārklājums salīdzinoši ar tā paša perioda 1979-2000 gada vidējiem rādītājiem 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Lai arī globālās sasilšanas dēļ strauji kūst Arktikas ledāji, tas vienlaikus rada kolosālas iespējas arī jaunu jūras kuģu ceļu izveidei. Pēdējā laikā cīņa par potenciālajiem Arktikas resursiem ir īpaši saasinājusies.

Vides aktīvisti brīdina par smagām sekām, ko var izraisīt pārāk strauja un neapdomīga Arktikas resursu izmantošana.

ASV lielākā naftas kompānija “Exxon Mobil” noslēgusi līgumu par ogļūdeņražu izpēti Arktikā ar Krievijas valstij piederošo kompāniju “Rosneftj”. Saskaņā ar vienošanos, abi uzņēmumi ieguldīs 3,2 miljardus dolāru (1,6 miljardus latu) dziļjūras izpētei Austrumu Prinovozemeļska reģionā Karas jūra, kā arī Krievijas Melnās jūras akvatorijā. Abas kompānijas jau sadarbojas naftas atradņu izstrādē Rietumsibīrijā.

Jebkura naftas noplūde Ziemeļu Ledus okeānā var izprovocēt milzīgu nenovēršamu ekoloģisko katastrofu un piesārņot milzīgas teritorijas visneskartākajā planētas ekosistēmā, raksta “The Independent, atsaucoties uz cienījamu zinātnieku. Okeanologs, Kembridžas universitātes profesors Pīters Vedhems ir viens no pasaulē ievērojamākajiem polāro apgabalu izpētes speciālistiem, skaidro žurnālists Maikls Makartijs.