Arktika iegājusi jaunā klimata fāzē (Ilustratīvais materiāls, Video)

PAPILDINĀTS↓

Arktikas jūrā ledus daudzums sasniedzis zemāko līmeni visa gada laikā. Tādējādi uzstādīts jauns vasaras rekords kopš tiek apkopoti šādi dati.

Saskaņā ar ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra aprēķiniem minimālā atzīme šogad bija 3,41 miljons kvadrātkilometru jeb par 18 procentiem mazāk kā 2007.gadā, savukārt togad jaunais rekords par 22 procentiem pārspēja 2005.gada rekordu. Ledus daudzums Arktikā patlaban ir tikai puse no 1979.-2000.gada vidējā rādītāja.

Jāatzīmē, ka ledus daudzumam Arktikas jūrā ir tiešs sakars ar klimata izmaiņām pasaulē. Zinātnieki, kuri nodarbojas ar ledus kušanas analīzi, uzskata, ka rezultāti norāda uz fundamentālām pārmaiņām. Zinātnieki pieļauj, ka arī 2012.gada lietainās vasaras cēlonis bijusi tieši šī straujā ledus kušana.

«Lai gan mēs jau ilgu laiku zinām, ka planēta uzsilst, izmaiņas pirmkārt ir redzamas tieši Arktikā, un tik straujām pārmaiņām mēs neesam gatavi,» skaidro zinātnieki. Arktikas ledus kalpo arī kā liels planētas atvēsinātājs, jo atstaro deviņdesmit procentus saules karstuma.

Zinātnieki aprēķinājuši, ka līdz 2050. gadam ledus Arktikā izkusīs pilnībā, taču arī norāda, ka kušanas ātrums ir lielāks nekā tiek prognozēts. Tas licis atsevišķiem zinātniekiem izteikt prognozes, ka Arktikas ledājs izkusīs tuvāko 3-4 gadu laikā.

Agrākās Arktikas ledus apjoma samazināšanās prognozes (zilā un sarkanā līnija) un reālā situācija (melnā līnija) – izskatās ka pat līdz 15 gadiem Arktikas ledus var neizvilkt…

26.augusta mērījumi liecināja, ka ledus daudzums Arktikas jūrā ir 4,10 miljoni kvadrātkilometru, bet jau 4.septembrī tas pirmo reizi vēsturē biji nokrities zem četriem miljoniem kvadrātkilometru. Zinātnieki uzskata, ka «ledum ir jābūt diezgan plānam, lai tas, tuvojoties rudenim, turpinātu kust».

NASA vērš uzmanību ka Arktikas ledus klājumā izveidojušies milzu caurumi, kas liecinot ka palikušais ledus ir plāns.

Turklāt 2011.gadā veiktais pētījums liecina, ka šāda situācija nav piedzīvota vismaz pēdējo 1 450 gadu laikā. Tas nozīmē, ka Arktika ir «iegājusi jaunā klimata fāzē, kad plāns ledus kombinācijā ar siltāku gaisu un ūdeni katru vasaru izraisa arvien straujāku ledus kušanu».

Nu ko? Lai nepiepildītos ļaunākās prognozes, par kurām rakstīju pagājušajā reizē – Arktikā beidzas vasara… bet kas mūs sagaida nākotnē? (Ilustratīvais materiāls), atliek cerēt tikai uz brīnumu – mesijas nolaišanos no debesīm, citplanētiešu iejaukšanos, utt. vai arī uz reālākiem notikumiem kas jau notiek, kā  Saules aktivitātes samazināšanos. 

Samazinoties Saules aktivitātei, samazinātos arī vidējā Zemes temperatūra.  Latvijai kārtējais Maundera minimums labu klimatu gan nesola, bet Arktikas ledus kušana varētu piebremzēties uz kādiem gadiem vai gadu desmitiem. Tas gan neglābs tālākā nākotnē, kad Saules aktivitāte pastiprināsies, bet varbūt man nenāksies braukt pa Rīgas ielām ar laivu…

Bet varbūt tas viss ir zinātnieku fantāzijas un maldi!?

🙄

Bet Ledus segas pieaugums jūrās ap Antarktīdu (Antarktikā) ir krietni mazāks par izkusušā ledus apjomu Ziemeļu Ledus okeānā (Arktikā), liecina ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra apkopotā informācija.

Šogad reģistrētais minimums Arktikā bija 3,3 miljonus kvadrātkilometru mazāks par normu, savukārt ledus daudzums Antarktikā 19.septembrī pakāpās 1,1 miljonu kvadrātkilometru virs normas, līdz ar to pasaulē kopumā ledus klātā ūdens platība ir aptuveni divus miljonus kvadrātkilometru mazāka par 1979.-2000.gada vidējo rādītāju.

Arī iepriekšējos gados bija vērojama līdzīga situācija – ledus daudzums Arktikā pastāvīgi ir mazāks par normu, savukārt Antarktikā ledāju platība pēdējos gados ir augusi, tomēr šis pieaugums nekompensē ledus izzušanu Arktikā.

Ledus kušana Ziemeļu Ledus okeānā neietekmē ūdens līmeni. Pasaules okeāna līmeņa celšanās iespējama saistībā ar sauszemes ledāju kušanu: ja izkustu viss Grenlandes ledus, ūdens līmenis pasaulē vidēji celtos par septiņiem metriem; ja izkustu viss Antarktīdas ledus, ūdens līmenis celtos par aptuveni 70 metriem.

Pēdējos gados saistībā ar sauszemes ledāju kušanu un ūdens termālo izplešanos pasaulē novērota ūdens līmeņa celšanās vidēji par trim milimetriem gadā.

Pēdējo frāzi atļaušos apšaubīt apšaubīt! 🙄  skat. – Slīkstošas valsts Kiribati prezidents tautu aicina pārcelties (Video) Un tas jau bija pirms 2 gadiem.

BNN,  DB.lvDelfi.lv, Artic News, NASA Earth ObservatoryCryosphere Today, NOAA, Vesti.ru

P.S. Un nav ko te lielieties ar auksto Antarktīdu, ozona caurums Jums tur virs galvas atkal veidojas… 😯

20.09.12 @ Tropospheric Emission Monitoring Internet Service


Blogā iespējams sekot līdzi Arktikas un Antarktikas aktuālajiem klimatiskajiem apstākļiem un ledāju stāvoklim lapās  – Arktikas un Antarktikas monitorings, Arktika online un Antarktika online

Ziemeļblāzmas Latvijā 03-04.09.12 (Video, Foto)

Pirmdien uz Zemes bija sākusies magnētiskā vētra un aizvadītajā naktī dažviet Latvijā novērota ziemeļblāzma, taču spožā mēness dēļ, tā bija saskatāma slikti, cilvēki ziņo sociālajos tīklos.

Magnētiskās vētras izsauca 31.augusta koronārās masas izvirdums uz Saules, kurš gan nebija tieši vērsts pret Zemi – Uz Saules noticis ļoti spēcīgs koronārās masas izvirdums (Video)

Mēness uzlēca jau pirms pusnakts, kad uz Zemes vēl bija magnētiskā vētra un iespēja novērota ziemeļblāzmu.

Magnētiskā vētra beidzās nakts otrajā pusē un ziemeļblāzmu ovāls, kas aizvadītās nakts sākumā bija izplatījies uz dienvidiem līdz pat Baltijas valstīm, Baltkrievijai un Eiropas centrālajai daļai nu atkal ir tikai virs Polārajiem reģioniem uz ziemeļiem no Skandināvijas.

Šogad ziemeļblāzma Latvijā novērota vismaz četras reizes, savukārt pagājušajā gadā ziņas par kāviem tika saņemtas sešās naktīs, liecina informācija no aģentūras BNS arhīva.

Ziemeļblāzma Burtniekos 03-04.09.12 @ shauttra.blogspot.com

Mjā.. To augusta nakti laikam tomēr nevar uzskatīt par polārblāzmu sezonas sākumu. Jo tā redz bija tikai polārblāzmas atblāzma, kuru varēja nojaust tikai kamerā. Tad nu pagājušo nakti bija pa īstam.  Protams Mēness izdarīja savas korekcijas, bet tāpat bija labi  🙂 (Jānis Šatrovskis)

LTV.lv, fotoblog.lv, shauttra.blogspot.com, tesis.lebedev.ru

Uz Saules noticis ļoti spēcīgs koronārās masas izvirdums (Video)

31 augusta vakarā uz Saules reģistrēts ļoti spēcīgs koronārās masas izvirdums (nejaukt ar Saules uzliesmojumiem – pēkšņi, visai īslaicīgi procesi, kuru laikā pastiprināti intensīvi tiek izstarots rentgenstarojums, ultravioletais starojums, radiostarojums un dažreiz pat redzamā gaisma).

Lai izvirdums nav tieši vērsts pret Zemi, Saules daļiņu mākonis, kurš pārvietojas ar ātrumu lielāku par 500km/s, Zemi varētu skart naktī no 2 uz 3.septembri. Pēc NOAA datiem uz Zemes gaidāma G2 stipruma magnētiskā vētra (vidēja). Ja kādam paveiksies, varbūt pat izdosies novērot ziemeļblāzmu… 😉

Saules koronārās masa izvirdumu fiksējas NASA Saules Dinamikas observatorija (SDO) un tas esot viens no skaistākajiem video ko viņiem ir izdevies nofilmēt.

Spaceweather.comNASA ISWA

P.S. Apsveicu ar 1.septembri un Keringtona notikuma 154 gadu jubileju – spēcīgākais novērotais Saules uzliesmojums!  🙂

Vai zema Saules aktivitāte izraisa aukstas ziemas?

Jauns pētījums apstiprina sen pastāvošās aizdomas, ka zema Saules aktivitāte izraisa aukstas ziemas dažos pasaules reģionos. Pierādīts, ka mazs Saules plankumu skaits nozīmē aukstākas ziemas Centrāleiropā, liecina informācija Amerikas Ģeofizikas savienības mājaslapā.

Vairāki Eiropas zinātnieki apkopojuši datus par Reinas – Vācijas lielākās upes – aizsalšanu, sākot no 1780.gada. Reina kopš seniem laikiem izmantota kā transporta ceļš, tāpēc dažādos dokumentu arhīvos ir atrodamas ziņas, kuros gados upe ir aizsalusi un kuros – ne.

Pētījuma gaitā atklājās, ka laika periodā no 1780. līdz 1963.gadam Reina aizsala 14 reizes. Tā kā upes aizsalšana iespējama tikai pie ļoti zemas gaisa temperatūras, šie dati atspoguļo gadus, kuros Centrāleiropu piemeklējusi auksta ziema.

Salīdzinot sala periodus ar Saules 11 gadu aktivitātes ciklu, tika noskaidrots, ka desmit no 14 upes aizsalšanas gadījumiem notika gados ar zemu Saules aktivitāti. Zinātnieki pēc tam aprēķināja, ka pastāv 99 procentu varbūtība, ka ļoti aukstas ziemas Centrāleiropā ir saistītas ar pazeminātu Saules aktivitāti.

Līdz ar to pirmo reizi ir gūts statistiski nozīmīgs apstiprinājums tam, ka Saules aktivitāte ietekmē klimatu un ka aukstām ziemām Centrāleiropā ir kopējs iemesls.

Kad Saules aktivitāte ir zema, uz zvaigznes ir maz plankumu un samazinās ultravioletā radiācija, kas nozīmē, ka Zemes atmosfēra saņem nedaudz mazāk siltuma. Tas savukārt izraisa gaisa cirkulācijas izmaiņas atmosfēras zemākajos slāņos – troposfērā un stratosfērā. Šīs izmaiņas savukārt maina laikapstākļus, tostarp dažos reģionos pazeminot gaisa temperatūru.

Pagaidām nav gūti pārliecinoši pierādījumi, ka Saules aktivitāte maina visas Zemeslodes vidējo temperatūru. Konstatēts, ka periodos, kad uz Saules ir maz plankumu un ziemas Centrāleiropā kļūst aukstākas, Islandē gaisa temperatūra paaugstinās.

Visticamāk, arī 2009.-2011.gada aukstās ziemas Eiropā bija sekas zemai Saules aktivitātei. Pētnieki gan norāda, ka globālās sasilšanas dēļ arī šīs aukstās ziemas, kas atkārtojas vidēji ik pēc 10 vai 11 gadiem, kļūst arvien siltākas. To apliecina fakts, ka kopš 1963.gada Reina nav aizsalusi.

Pašreizējais Saules 11 gadu aktivitātes cikls ir divdesmit ceturtais kopš 1755.gada, kad tika sākta Saules plankumu uzskaite. Tā sākumā un iepriekšējā cikla beigās – 2007.-2010.gadā – tika novērota neierasti zema Saules aktivitāte. Patlaban tuvojas 24.cikla maksimums, kas gaidāms 2013.gada sākumā vai vidū.

11 gadu cikls ir īsākais un tādēļ vislabāk izpētītais Saules aktivitātes cikls, bet zināms, ka pastāv arī garāki cikli. Pašreizējais 11 gadu aktivitātes cikls ir vājākais pēdējo simts gadu laikā, un daži zinātnieki izteikuši prognozes, ka zema Saules aktivitāte turpināsies vairākus gadu desmitus. Agrāk šādos periodos novērota būtiska gaisa temperatūras pazemināšanās Eiropā, kā arī paaugstināta vulkānu aktivitāte un tā saucamās vulkāniskās ziemas – ļoti auksts laiks un dažādas klimata galējības vulkānu izmešu dēļ.

Piepildoties prognozēm par gaidāmu zemu Saules aktivitāti – un par spīti globālajai sasilšanai – tuvākajās desmitgadēs Eiropā varētu būt vairāk aukstu un sniegotu ziemu, intervijā laikrakstam «Financial Times» iepriekš atzina Lielbritānijas meteoroloģijas dienesta «Met Office» pārstāvis. «Mēs tagad uzskatām, ka aptuveni pusi no laikapstākļu atšķirībām starp dažādiem gadiem veido izmaiņas Saules aktivitātē,» sacīja profesors Braiens Goldings, kurš meteoroloģijas dienestā strādā jau četrdesmit gadu.

ApolloVseneprostotak.ruUSF EncounterWikipedia, NOAA

P.S. Bet pat spīti zemajai Saules aktivitātei tieši pēdējos laikā visā pasaulē tiek pārspēti temperatūras rekordi : Temperatūras rekordi pasaulē – Lucifers Eiropā, izžuvusī Misisipi un izkususī Arktika (Video)

Un kas notiks kad Saule atkal kļūs aktīva – sāksim stādīt palmas?