Nākotnes atklājumi un tehnoloģijas līdz 2100 gadam (Foto)

ASV zinātnieks, «City University of New York» fizikas profesors Mičio Kaku nosaucis visnozīmīgākos atklājumus, kas tiks veikti līdz 2100.gadam. Kā pastāstīja zinātnieks, dažus nozīmīgus atklājumus viņš gaida jau līdz 2030.gadam, vēstī ārvalstu mediji.

Ne vēlāk par prognozēto laiku vajadzētu parādīties kontaktlēcām, kurām ir pieeja internetam. Pie šī izgudrojuma strādā profesors Babaks Parvizs no Vašingtonas Universitātes. Intervijā medijam «The Times» viņš skaidroja, ka attēls veidosies «acs priekšā» ar gandrīz caurspīdīgu un redzei nekaitīgu krāsu diožu palīdzību. Ierīce varēs atpazīt sejas, kā arī veikt automātisko svešvalodu pārtulkošanu.

Kalifornijas universitātes pētnieks Kendrijs Kejs pūlas izgatavot «domu vārdnīcu». Netiek izslēgts, ka drīz radīsies iespēja atjaunot cilvēka vizuālās pieredzes attēlu, vien izmērot smadzeņu aktivitāti, skaidro zinātnieks. Jau šodien paralizētajiem smadzenēs iestrādā mikroshēmas, kuras ar domu spēku palīdz rakstīt elektroniskās vēstules, spēlēt videospēles un sērfot internetā.

Tāpat līdz šim laikam tirgū būs brīvi pieejamas dažādas cilvēka organisma «detaļas». Jau šodien zinātnes atklājumi ļauj izgatavot skrimšļus, kaulus, ādu, ausis, degunus, asinsvadus, sirds vārstuļus, urīnpūšļus un trahejas.
Līdz 2030.gadam cilvēce, iespējams, varēs izmantot teleportācijas priekšrocības.

Pastāv iespēja, ka līdz 2070.gadam atpakaļ uz zemes atgriezīsies izmirušie dzīvnieki, norāda Kaku. Speciālisti māk klonēt dzīvniekus pēc to DNS paraugiem, kas paņemti 25 gadus pēc šo dzīvnieku nāves. Šobrīd jau esot atšifrēts neandertālieša gēns un zinātnieki runā par neandertāliešu atdzimšanas iespējām.

«Domāju, ka tas būs iespējams tad, kad parādīsies ģenētiskās manipulācijas instrumenti. Šiem instrumentiem teorētiski agri vai vēlu būtu jāparādās. Jautājums tikai, vai tas ir vajadzīgs,» norādījis pētnieks Roberts Lanzs.

Līdz 2070.gadam sagaidāms, ka parādīsies tehnoloģijas, kas palēninās cilvēka novecošanu. Uz šo laiku, pēc Kaku domām, pasaule uzvarēs vēzi. Šīs prognozes viņš pamato ar diagnostikas progresu, piemēram, podos ievietotie DNS čipi ļaus atklāt slimību pirmajās tās stadijās.

Tāpat 22.gadsimta sākumā būs pieejams kosmosa kuģis, ar kuru varēs doties ceļojumos uz zvaigznēm, cer zinātnieki. Iespējams, sākumā tas būs mazs – «naga lielumā», tomēr ļoti ātrs. Ap to laiku tiek prognozēta kosmiskā tūrisma attīstība, jo tiks izgudrots kosmiskais lifts. Kravas nogādāšana kosmosā kļūs tik lēta, ka būs pieejama arī vidusmēra cilvēkam.

Informācijas avots: Apollo

Pazemes skaņas: pasaules dziļākā urbuma noslēpumi (Video)

Kolas superdziļais urbums jeb SG-3 (Кольская сверхглубокая скважина, СГ-3) ir pasaulē dziļākais urbums, kas sniedzas 12 262 metru dziļumā. Tas atrodas Kolas pussalā Krievijā, Murmanskas apgabalā, 10 km uz rietumiem no Zapoļarnijas. Atšķirībā no citiem superdziļajiem urbumiem, kuri tiek veikti naftas ieguves vai ģeoloģiskās meklēšanas vajadzībām, SG-3 tika urbts vienīgi litosfēras izpētei vietā, kur Mohorovičiča robeža pienāk tuvu Zemes virsmai.

Līdz 2008. gadam SG-3 bija arī pasaulē garākais urbums, kad to pārsniedza (garumā, bet ne dziļumā) uzņēmuma Maersk slīpi veikts 12 290 m naftas urbums Oil BD-04A Katarā. Kolas superdziļais urbums sāka darbu 1970. gadā. 12 262 m dziļumu urbis sasniedza 1990. gadā (vēl PSRS laikā). Pašlaik objekts ir pamests, iekārtas demontētas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avots: Вести.Ru, Vikipēdija

Protēzes kuras darbojas ar domu palīdzību (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ziņu avots: BBC Russian

Mākslīgo pavadoņu informācija varētu palīdzēt prognozēt plūdus (Foto, Video)

Kamēr Austrālijas iedzīvotāji atsevišķos štatos likvidē plūdu radītos postījumus, Eiropas kosmosa aģentūras Zemes novērošanas pavadoņu dati atklāj iespējas daudz laicīgāk brīdināt par šādu dabas katastrofu tuvošanos.

Plūdi Austrālijā

Austrāliju skārušās lietusgāzes izraisīja La-Ninja fenomens. Tiek uzskatīts, ka notiekošās klimata izmaiņas var nozīmēt daudz biežākus un postošākus plūdus. Ir skaidrs, ka plūdu prognozēšanas un novērošanas sistēmas ir būtiski jāuzlabo, lai savlaicīg spētu brīdināt apdraudētos reģionus.

Eiropas kosmosa aģentūra Share projekta ietvaros piegādā mākslīgā pavadoņa Envisat sintētiskā atvēruma radara (ASAR) novērojumos iegūtos datus Vīnes Tehnoloģiju universitātes un Austrālijas Valsts zinātniskās un izpētes organizācijas (CSIRO) speciālistiem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

ASAR iegūtajos Austrālijas attēlos redzams augsnes mitrums, kur tumši zilākos toņos iezīmēti apgabali, kuros konstatēts ļoti augsts piesātinājums.

Lasīt vairāk par šo ziņu