Uz planētas Zeme gaida otru Sauli (Video)

Austrālijas astronomi ir pārliecināti ka milzu zvaigzne Betelgeize var drīz eksplodēt, jo zvaigzne strauji saraujās. Tagad tā jau ir pārklājusies ar plankumiem un pulsē. Ja notiks supernovas sprādziens, tad Zemei būs otra Saule.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Betelgeize ir otrā spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā. Tas ir sarkanais supermilzis, viena no lielākajām zināmajām zvaigznēm. Betelgeize ir gandrīz 1000 reižu lielāka par Sauli un spīd spožāk nekā 100 000 Sauļu kopā. Tagad to ir iespējams apskatīt ļoti tuvu. Kas gan ir noticis, ka to var apskatīt labāk?

Sarkanais supergigants no Oriona zvaigznāja, spožā, sarkanīgā zvaigzne, ko Latvijā varam vislabāk vērot ziemā, ir sākusi sarukt. 15 gadu laikā Betelgeize ir krietni vien notievējusi, ziņo Kalifornijas universitātes zinātnieki.

Betelgeize tika ilgstoši novērota ar Infrasarkano telpas interferometru (ISI), kas atrodas Vilsona kalnā, Dienvidkalifornijā. Milzu zvaigznes, kuras robeža Saules sistēmā beigtos tur, kur riņķo Jupiters, diametrs kopš 1993. gada ir samazinājies par aptuveni 15%. Tā kā Betelgeizes rādiuss ir aptuveni 5 AV, tad var uzskatīt, ka rādiuss ir samazinājies par aptuveni Venēras orbītas izmēriem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Par spīti diametra sarukšanai, novērojamais spožums jeb lielums, kuru pastāvīgi monitorē Amerikas maiņzvaigžņu novērotāju asociācijas biedri, pēdējo 15 gadu laikā nav samazinājies bet  gan palielinājies.

Divām neatkarīgām astronomu komandām, izmantojot ESO VLT teleskopu, ir izdevies nofotografēt šo zvaigzni īpaši detalizēti. Attēlos redzams, ka no zvaigznes izplūst milzīga gāzes plūsma, kura ir tik milzīga kā visa Saules sistēma kopā. Šie atradumi palīdz izprast kā šīs milzu zvaigznes zaudē matēriju. Betelgeizes dažus miljonus gadu ilgušais mūžs strauji tuvojas noslēgumam.

Ziņu avots: Петербург-Пятый каналStarSpace

Ko mums gaidīt no Mēness pietuvošanās Zemei? (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Nākamnedēļ, 19.martā, Zemei pietuvosies Mēness. Tiks sasniegts vismazākais attālums starp Zemi un Mēnesi kopš 1992.gada. Attālums būs 356 500 kilometru.

Kā informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) projektu vadītājs Mārtiņš Gills, Mēness orbīta nav ideāli apaļa, bet gan eliptiska, tādēļ ik katrā Mēness apriņķošanas reizē, kas gadā ir aptuveni 13 reizes, tas ir gan tuvu Zemei, gan attālinās no tās. Attāluma maiņa ir robežās starp apmēram 360 000 līdz 400 000 kilometru.

Aptuveni reizi gadā pilnmēness periods sakrīt ar brīdi, kad ir perigejs jeb Mēness ir vistuvāk Zemei, kā arī reizi gadā iznāk, ka pilns Mēness ir apogejā jeb vistālāk no Zemes, skaidroja LAB pārstāvis.

“Vizuāli tas maina Mēness izmēru par apmēram 12%. Nevarētu teikt, ka, pietuvojoties Mēnesim, ir vērojamas būtiskas izmaiņas, taču mazliet vairāk to ar neapbruņotu aci var saskatīt. Tiesa, reti kad novēro tieši pilnmēnesi tuvu Zemei, jo vērtīgāki ir novērojumi, ja gaisma ir slīpi, kad Mēness forma veido dažādas pakāpes sirpjus, jo tad var uz Mēness labi saskatīt kalnus un krāterus,” sacīja Gills.

Kā norādīja speciālists, šoreiz Mēness pietuvošanās Zemei būs 19.martā, kad sanāk diezgan precīza sakritība pilnmēness mirklim un perigejam, tomēr nevarētu teikt, ka tas ierindas apstākļos būs kaut kā īpaši pamanāms.

Ziņu avots: Leta, Vesti.ru

Uz Saules reģistrēts pret Zemi vērsts X1.5 kategorijas uzliesmojums (Video, Foto, Grafika)

Šī lapa vairs nav pieejama.

 

Šī lapa vairs nav pieejama.

 

9.marta vakarā plkst. 2323 UT Saules plankumu grupā 1166 reģistrēts spēcīgs X1.5 kategorijas uzliesmojums. Uzliesmojuma virziens bija vērsts pret Zemi. Uzliesmojuma izsviestais “Saules vējš” Zemi sasniegs pēc pāris dienām radot uz  Zemes ģeomagnētiskās vētras.

Jāpiebilst, ka arī šodien sākās magnētiskās vētras – Daudzu Saules uzliesmojumu dēļ tuvākajās dienās gaidāmas magnētiskās vētras (Video, Foto, Prognozes)

Ziņu avots: Spaceweather.com, ТЕСИС, Solar Watcher, Канал ПИК

Pētījums: Strauji paātrinās polārās ledus segas kušana (Video, Grafiki)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Grenlandes un Antarktīdas ledus segas kušanas temps “strauji palielinās”, paaugstinot arī jūras līmeni, liecina otrdien publiskotais ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) finansētais pētījums. Rezultāti liecina, ka ledus segas kļuvušas par jūras līmeņa paaugstināšanās galveno cēloni, un tas noticis daudz ātrāk, nekā tika prognozēts iepriekš. Un to masas zudums jūras līmeni ietekmē vairāk nekā ledus zudums kalnu virsotnēs un ledājos.

Pētījuma ietvaros tika aplūkotas izmaiņas polārajā ledus segā līdz šim ilgākajā laika posmā. Lai pētītu izmaiņas masā, izmantoti divdesmit gadu ikmēneša satelīta mērījumi un reģionālā atmosfēras klimata dati. “Tas, ka ledus segas nākotnē dominēs jūras līmeņa paaugstināšanās procesā, nav pārsteigums – tās satur daudz lielāku ledus masu nekā kalnu ledāji,” atzīmēja pētījuma vadošais autors, NASA Reaktīvās kustības laboratorijas un Kalifornijas universitātes pētnieks Ēriks Rignots. “Pārsteidzoši ir tas, ka ledus segu augošais pienesums vērojams jau tagad,” viņš piebilda. Zinātnieks arī brīdināja, ka, saglabājoties pašreizējai tendencei, jūras līmenis būs “ievērojami augstāks”, nekā 2007.gadā prognozēja ANO klimata izmaiņu komisija.

Lasīt vairāk par šo ziņu