Plūdu draudi Eiropā un sausuma draudi Anglijā (Video)

Pavasara atkušņi šogad varētu izraisīt plūdus vairākos Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos, otrdien brīdināja ANO. Nākamo desmit dienu laikā Bulgārijā un Rumānijā tiek prognozēts gaisa temperatūras kāpums par astoņiem līdz pat desmit grādiem pēc Celsija.

Sniega segas biezums netālu no Bukarestes Rumānijā

«Lai gan tūkstošiem cilvēku no Serbijas līdz Bulgārijai joprojām ir ieputināti, saskatāmas brīdinājuma zīmes, ka gaidāmi postoši plūdi, kas prasīs gan cilvēku upurus, gan nesīs ekonomiskus zaudējumus,» brīdina ANO eksperti.Vissmagāk tiks skarti tie reģioni, kur nav ierīkota nepieciešamā infrastruktūra plūdu gadījumiem, piemēram, dambji un aizsprosti.

Jau ziņots, ka bargais sals un spēcīgā snigšana šoziem Eiropā prasījusi jau vairāk nekā 600 cilvēku dzīvības. Ekstremālo laikapstākļu dēļ daudzas apdzīvotas vietas tika nošķirtas no ārpasaules, tām nebija pieejama elektroenerģijas apgāde.

«Tagad pienācis laiks šo valstu varasiestādēm, Sarkanajam Krustam, nacionālajām katastrofu riska samazināšanas institūcijām un civilās aizsardzības iestādēm gādāt par to, lai, sākoties plūdiem, nebūtu cilvēku upuru,» mudina ANO, vienlaikus aicinot domāt par to, kā nesenās dabas stihijas izgaismojušas infrastruktūras problēmas.

Toties Lielbritānija pirmdien valsts dienvidaustrumu reģionā izsludināja ārkārtas stāvokli saistībā ar sausumu un brīdināja, ka šī problēma vasarā varētu skart arī citas valsts daļas.

Lai gan Lielbritānija daudziem saistās ar lietainu klimatu, laika posmā no oktobra līdz janvārim valsts dienvidaustrumos nokrišņu daudzums bijis vien 73% no normas, un tas ir zemākais rādītājs kopš 1992.gada. Vairākās upēs ūdens līmenis ir zemāks nekā 1976.gadā, kad Lielbritāniju skāra plašs sausums.

Vides ministrija satraucošajā situācijā vaino iedzīvotāju skaita pieaugumu, klimata izmaiņas un mājsaimniecību patēriņa paradumu maiņu.

“Lai gan mums ir reputācija kā valstij, kurā daudz līst, mums nākotnē varētu būt mazāk nokrišņu un mazāk skaidrības par to, kad līs,” teikts ministrijas paziņojumā, kurā briti mudināti mazāk laika pavadīt dušā un salabot pilošus krānus. Vidēji viena mājsaimniecība Lielbritānijā ik gadu patērē vairāk nekā 100 000 litru ūdens.

TVNET, Kasjauns.lv, euronews, Channel4News, Fire Earth

Caurumi Zemes magnetosfērā paver ceļu Saules vējam (Grafiskā informācija, Video)

Meklējot aktuālu informāciju par plaisām Zemes magnētiskajā laukā uzdūros uz pavecu, bet šobrīd aktuālu rakstiņu Fizmati.lv mājaslapā, kurš iespējams izskaidro pēdējo nedēļu dīvainās magnētiskās vētras un ziemeļblāzmu aktivitāti.

Jau ziņojām, ka par 14-15 februāra magnētisko vētru iemeslu kļuvis caurums Zemes magnētiskajā laukāNoslēpumainā plaisa Zemes magnetosfērā 14-15.februārī (Video, Foto, Grafiskā informācija).  Nākošā negaidītā magnētiskā vētra notika 18-19.februārī – Negaidītā magnētiskā vētra un ziemeļblāzmas (Grafiskā informācija, Foto, Video).

Jāatgādina, ka pēdējo nedēļu laikā Saules aktivitāte ir minimāla un neviens nopietns Saules izvirdums, kurš būtu vērts uz Zemes pusi nav noticis. Bet arī uz doto brīdi Zemes magnetosfēras aktivitāte ir ļoti augsta.

Zinātnieki ir atklājuši, ka Zemi aizsargājošai magnetosfērai ir divi lieli caurumi, kas ielaiž kaitīgo Saules vēju. Šo caurumu tālākie pētījumi varētu palīdzēt precīzāk prognozēt magnētiskās vētras, kuras rada traucējumus energoapgādē un sakaros, ir polārblāzmu izraisītājas un kuru aktivitātes maksimums gaidāms 2013 gadā.

Zinātnieki secinājuši, ka iepriekšējais uzskats par saules vēja daļiņu ienākšanu Zemes magnetosfērā ir bijis pilnīgi nepareizs, proti, iepriekš zinātniekiem bija radies uzskats, ka saules vēja daļiņas ienāk Zemes magnetosfērā tad, kad Saules magnētiskais lauks ir pretēji vērsts Zemes magnētiskajam laukam. Bet jaunākie atklājumi šo uzskatu apgāž. Atklāts, ka 20 reižu vairāk saules vēja daļiņu ienāk Zemes magnetosfērā tieši tad, kad Zemes un Saules magnētiskie lauki ir vērsti vienā virzienā.

Šāds magnētisko lauku novietojums izraisa tādu mijiedarbību, ka Zemes magnētiskajā laukā pie poliem parādās robi. 2007. gada jūnijā NASAs kosmiskā zonde lidoja cauri vienam no šiem caurumiem tieši tad, kad tas bija atvērts. Zondes sensori reģistrēja lielu saules vēja daļiņu plūsmu, kas tajā brīdī ieplūda Zemes magnētiskajā laukā. Šis caurums bija milzīgs, četras reizes lielāks par pašu Zemi. Iepriekš bija uzskats, ka tik liela saules vēja daļiņu plūsma nemaz nav iespējama.

Vairākums no daļiņām tiek novirzītas atpakaļ visumā, bet daļa iegūs papildus enerģiju un izraisa magnētiskās vētras, kas rada energosistēmas traucējumus un var sabojāt satelītus, kas atrodas ģeostacionārās orbītās.

Magnētisko vētru aktivitāte ir atkarīga no Saules 11 gadu aktivitātes cikla. Šobrīd Saule tuvojās šī cikla maksimumam kurš gaidāms 2013. gadā.

Un nobeigumā vel viena aktuāla tēma. Versija par Zemes magnetosfēras aktivitātes saistību ar dīvainām skaņām, kuras cilvēki dzird visā pasaulē.

Fizmati.lv, NOAA, TheMimzy011, NASA, djanyisle

Neizpētītā pasaule: Ledus laikmets un klimata izmaiņas (Filma)

Krievijas zinātnieki ir pārliecināti, ka pasauli sagaida jauns ledus laikmets. Strauja temperatūras pazemināšanās Zemi sagaida jau pēc diviem gadiem – 2014.gadā. Jaunais ledus laikmets ilgšot ne mazāk kā divus gadsimtus. Prognozētais «mazais ledus laikmets» būšot jau piektais pēdējo deviņsimt gadu laikā. Līdzīgas klimatiskas pārmaiņas esot fiksētas 12., 15.,17. un 19.gadsimtā.

Zinātnieks brīdina, ka tādēļ vien, ka tas tiek dēvēts par «mazo ledus laikmetu», nenozīmē, ka tas paies nepamanīts. Katru temperatūras pazemināšanās vilni pavada epidēmijas, tautas masu pārvietošanās un neražas gadi.

Un viņi nav vienīgie kas tā domā…

Pēdējais Ledus laikmets bija laikmets, kad pirms apmēram 100 tūkstošiem gadu notika lielas izmaiņas Zemes laika apstākļos.

Klimata izmaiņas Antarktīdā pēdējos 400 000 gadu (no stacijas Vostok urbumu datiem). Ar zilu parādītas temperatūras izmaiņas, ar zaļu – oglekļa dioksīda koncentrācija gaisā, ar sarkanu – putekļu saturs gaisā

Laiks kļuva aukstāks, ziemas — garākas. Ziemeļeiropā sniegs un ledus īsajās vasarās nepaguva izkust un zemi sāka pārklāt ledājs — bieza ledus un sniega kārta. Vietām ledāja biezums sasniedza divus kilometrus. Ledājs ilgstoši klāja visu Eiropas ziemeļu daļu, arī Latvijas teritoriju.

Laiku pa laikam kļuva nedaudz siltāks, tomēr kopumā laiks bija daudz aukstāks nekā mūsdienās. Mainījās arī daba ledāja tuvumā. Augu valsts kļuva nabadzīga, daudzi pie siltuma pieraduši dzīvnieki izmira vai devās uz dienvidiem.

Apollo, Vikipēdija, ТВ3

Netālu no Sajānu-Šušenskas HES tiek novēroti satraucoši ģeoloģiski procesi (Video)

Papildināts↑

Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins piešķīris līdzekļus un uzdevis izveidot Zemestrīču prognozēšanas centru Altaja-Sajānu reģionā.

18 februārī ziņojām ka, Krievijā, pāris kilometru attāluma no Sajānu-Šušenskas HES, Čeremuškas ciemata iedzīvotāji mežā atklājuši dīvainus tvaika izgarojumus no zemes.  30 grādu salā vismaz 8 vietās tika novēroti šie izgarojumi. Šie novērojumi varētu liecināt par aktīviem ģeoloģiskiem procesiem šajā apvidū.

Sajānu-Šušenskas HES ir viena no pasaulē lielākajām hidroelektrostacijām.

Tās dambis ir 245 metrus augsts un vienu kilometru plats.

Sajānu-Šušenskas HES avārijā 2009.gada dzīvību zaudēja 75 cilvēki.

Otra vieta kur tika novēroti līdzīgi procesi atrodas Minusiskas tuvumā, tajā pašā Sajānu kalnu masīvā.

Фактор Времени