Jaunumi blogā 17.09.12

17/09/2012 no

Tā kā datu apjoms arvien vairāk palielinās, pēdējā laikā blogā tika veikta un tiks turpināta rekonstrukcija 🙂

  • Izveidota jauna lapa “”Arktika un Antarktika“  – kurā tiks apkopoti tiešsaistes dati  saistībā ar šiem Zemes poliem – ledāju stāvokli, temperatūru, ozona slāņa biezumu, metāna un oļskābās gāzes koncentrāciju, zemestrīcēm, utt. Atrodas papildināšanas stadijā…

  • Izveidotas jauna lapas “”Arktika online” un “Antarktika online“, kurās būs iespējams vērot šos Zemes aukstuma polus tiešsaistes kamerās. Atrodas papildināšanas stadijā…

  • Izveidota jauna lapa “”Astroloģijas kalendārs“  – kura principā ir aplikācija (diemžēl angļu valodā) – interaktīvs astroloģijas kalendārs. Kuram vajadzēs, gan jau sapratīs kā ar viņu rīkoties… 😉

  • Izveidota jauna lapa “”Magnetosfēras monitorings“  – Zemes magnetosfēras un jonosfēras monitorings, kurš kādreiz bija pie Saules monitoringa, bet tā kā datu paliek vairāk, lapas sāk bremzēties. Atrodas papildināšanas stadijā…

  • Lapa “Mēness fāzes“” pārdēvēta par “”Mēness un Saules kalendārs” un pievienota jauna aplikācija – Interaktīvais Mēness un Saules kalendārs – “Nasing Spešal”, bet varbūt kādam var noderēt. 😀

Daļa lapu vel nav pabeigtas – atrodas izstrādes procesā, jo pieejamo datu apjoms ir ļoti liels un nezini “ko ķert un grābt”. 🙂

P.S. Ja rodas kādi jautājumi, ieteikumi vai piezīmes, vai arī kaut kas nestrādā – zvaniet! Tfu… rakstiet!  Komentāros, sadaļā FAQ vai arī uz citadapasaule@gmail.com .

P.S.2 Ja kādā lapā (piem. Saules monitorings) manāt šādu attēlu  tas nozīmē, ka zem viņa slēpjas kāda animācija vai video. Uzklikšķinot uz attēla tā ir piejama jaunā lapā.

Ievietots iekš Monitorings, Novērojumi, Tas ir interesanti Tagged with , ,

Arktikā beidzas vasara… bet kas mūs sagaida nākotnē? (Ilustratīvais materiāls)

10/09/2012 no 3 komentāri

Mēdiji steidz ziņo, ka Grenlandē ko šovasar skāra nebijuša mēroga atkusnis, kopš augusta kļuvis krietni aukstāks. Naktī uz 9.septembri gaisa temperatūra Grenlandes vidienē pirmo reizi šosezon pazeminājās līdz -40 grādiem, kas ir neierasti liels sals tik agri rudenī, tā ir arī zemākā gaisa temperatūra Zemes ziemeļu puslodē kopš pavasara.

Tomēr visā pārējā Arktikas reģionā temperatūra saglabājas ap 0°C

Saskaņā ar Starptautiskā Arktikas izpētes centra datiem ūdens platība, kurā ledus koncentrācija ir vairāk nekā 15 procentu, sarukusi līdz 3,59 miljoniem kvadrātkilometru, kas ir mazāk nekā puse no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidējā rādītāja. Patlaban būtiska ledus daudzuma samazināšanās vairs netiek novērota.

Iepriekšējais zemākais rādītājs pirms šā gada ledus kušanas rekordiem bija 4,25 miljoni kvadrātkilometru 2007.gada 24.septembrī. Tas tika pārspēts šā gada 24.augustā, un kopš tā brīža katru dienu tika reģistrēts jauns rekordzems ledus daudzums.

Nepieredzēti straujo ledus kušanu šovasar izraisīja gan augsta gaisa temperatūra, gan spēcīgi cikloni, kuru radītie vēji salauza ledājus. Turklāt pēdējos gados Arktikā dramatiski sarucis daudzgadējās ledus kārtas apjoms; tā ir biezāka un tādēļ kūst krietni lēnāk nekā ledus, kas izveidojies pēdējās ziemas laikā.

Tikmēr daži zinātnieki jau izstrādājuši “ļaunāko scenāriju” pie kā novedīs neparedzētā ledus kušana Arktikā. Agrāk rakstītos mērenos scenārijus var izlasīt NeoGeo.lv mājaslapā – Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (10 metri). I daļa utt.

Saskaņā ar viņu izstrādāto modeli Arktikas jūras ledus pilnībā izkūst jau 2015 gada septembrī. Paskatoties uz šodienas attēlu augstāk un viņu prognozēm zemāk, tas nemaz neliekas tik neiespējami.

Šis tad arī būšot kritiskais lūzuma punkts un tad sāksies nekontrolējama Grenlandes ledus kušana un pasaules okeāna līmeņa celšanās ar ātrumu 15,18 cm gadā līdz 2017.gadam. Tālāk viss aizies galīgā “tūtē” un līdz 2051.gadam izkusīs visi Zemes ledāji un okeāna līmenis pacelsies līdz maksimālajam augstumam, par 68,3 metriem. 

Kā Latvijas teritorija varētu izskatīsies, kad ūdens līmenis pacelsies par 60 metriem.

Uz kā pamatojas šādas prognozes? Viens no galveniem iemesliem esot siltumnīcas efekta izraisošās gāzes – metāna nokļūšana atmosfērā. Kūstot Arktikai izkūst arī sasalušais metāna hidrāts, atbrīvojas metāns un nokļūst atmosfērā pastiprinot siltumnīcas efektu. Klimats paliek siltāks, Arktika kūst vel vairāk, atmosfērā nonāk vel vairāk metāna. Un tā pa”apburto loku” kamēr izkūst visi ledāji…

Vai tam ir kādi pierādījumi? Vienu pierādījumu, kā atmosfēras parādību, mēs varējām novērot paši. Vasaras naktīs debesīs ir iespējams novērot sudrabainos mākoņus (mezosfēras mākoņi). Šāda atmosfēras parādība pirmo reizi tika novērota 1885 gadā. Viens no faktoriem, kas veido šos mākoņus, pēc zinātnieku domām ir atmosfērā nokļuvušais metāns. Bet šogad šo mākoņus varēja jau novērot gandrīz katru vakaru.

Arī man tika tas gods… 3.jūlijs Madonas rajons

Bet par to kādu faktoru dēļ, šīs skarbās prognozes tik ātri varētu arī nepiepildīties, parunāsim citreiz… 😉

TVNET, The National Snow and Ice Data Center, Wetterzentrale, Artic News, NeoGeo.lv, flood.firetree.net

Ievietots iekš Arktika, Hipotēzes, Ilustratīvais materiāls, Klimatiskie rekordi, Ledāju kušana, Metāna gāzes atbrīvošanās, Monitorings, Okeāna līmeņa celšanās, Prognozes, Zinātnieki Tagged with , , , , , , , , ,

Leduspolu jaunumi (Video)

31/08/2012 no

Zem Antarktīdas ledājiem varētu glabāties milzīgs daudzums metāna, kas ir spēcīga siltumnīcas gāze, ar potenciālu veicināt globālo sasilšanu, izprātuļojuši zinātnieki no Bristoles universitātes. Turpinoties straujai ledāju kušanai, metāns var nokļūt atmosfērā un «uzkarsēt» planētu.

Bet Rūdijam katrs burbulis jūrā ir maziņa atbilde (ar angļu subtitriem)

Laboratorisku eksperimentu rezultātā pierādīts, zem ledus valda bioloģiski aktīvi apstākļi, kas nozīmē, ka mikrobi palīdz organiskajam ogleklim metabolizēties līdz oglekļa dioksīdam un metāna gāzei. Šāds process esot raksturīgs apstākļiem ar ļoti zemu temperatūru un lielu spiedienu.

Zinātnieki lēš, ka zem Antarktīdas ledus segas metāna rezervuāros varētu glabāties simtiem miljardu tonnu oglekļa, radot potenciālus draudus pasaules klimatam, vēsta BBC.

«Tas ir milzīgs daudzums organiskā oglekļa. Tur atrodas vairāk nekā desmit reizes lielāki oglekļa krājumi nekā mūžīgā sasaluma reģionos ziemeļos,» baida zinātnieki.

Bet Sibīrijā metāns jau pa visām malām lien ārā.

Pievērsīsimies Arktikai…

Kā ziņots, Arktika šogad zaudējusi vairāk jūras ledus pārklājuma nekā jebkad agrāk, ņemot vērā datus, kas ar satelīta palīdzību tikuši ievākti kopš 1979.gada, ziņo ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zinātnieki.

Arktikas jūras ledus pārklājums uz doto brīdi jau ir mazāks par 4  miljonu kvadrātkilometru. Iepriekš rekordātra ledus kušana reģistrēta 2007.gada 18.septembrī, kad ledus pārklājums sasniedza 4,17 miljonus kvadrātkilometru.

Parasti jūras ledus pārklājums palielinās ziemas mēnešos, bet sarūk vasaras periodā, tomēr pēdējo trīsdesmit gadu laikā satelīti novērojuši 13% kritumu ik desmitgadi.

Turklāt Arktikas ledus pārklājums ierasti viszemāko punktu sasniedz septembrī, tāpēc zinātnieki sagaida, ka šī gada straujā kušana vēl turpināsies.

Lai arī tika ziņots ka Arktikā sākusies gaisa temperatūras pazemināšanās un ceturtdien Grenlandes vidienē gaiss atdzisis līdz -36 grādiem, citās Arktikas vietās gaisa joprojām turpina pārspēt plusa rekordus. 

Franča Jozefa Zemes arhipelāgā 30.augustā reģistrēta temperatūras paaugstināšanās līdz +3,7°C , Bet Novaja Zemļa arhipelāgā temperatūra pacēlusies līdz 3,4°C. Tie ir jauni 30.augusta temperatūras maksimumi šajos bargajos ziemeļu reģionos.

Šā gada vasara Lielbritānijā bijusi otra mitrākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, atpaliekot tikai no 1912.gada vasaras, ka arī Norvēģijā šī vasara bijusi pārsvarā mākoņaina un vēsa. Gan Lielbritānijā, gan Norvēģijā pēdējos piecos gados bijušas sliktas vasaras, bet ziemās nereti piedzīvots bargs sals. Šādi laikapstākļi, iespējams, ir sekas ledus izzušanai Arktikā, uzskata vairāki norvēģu meteorologi

Un vel viens rekords Arktikas reģionā, kas gan nav saistīts ar klimatu, bet kas zin… Pastāv tak teorija, ka kūstot ledājiem samazinās spiediens uz tektoniskajām plāksnēm un tas savukārt izsauc seismiskās un vulkānu aktivitātes pastiprināšanos.

Norvēģijai piederošajā Jana Majena salā, kas atrodas Ziemeļu Ledus okeānā, ceturtdien notikusi zemestrīce ar stiprumu 6.8 magnitūdas pēc Rihtera skalas.

Lai arī šī zemestrīce nekādus postījumus šim neapdzīvotajam reģionam nav nodarījusi, tā tomēr ir stiprākā zemestrīce kas reģistrēta šajā reģionā. Pirms tam stiprākā  zemestrīce šajā reģionā ir reģistrēta 2008 gadā Svalbāra salu arhipelāgā un tās stiprums bija 6,2 magnitūdas pēc Rihtera skalas .

BNN, , , Nature.com, Japan Aerospace Exploration Agency, Метеоновости, TVNET, USGS, 

Ievietots iekš Antarktika, Arktika, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Klimats, Ledāju kušana, Metāna gāzes atbrīvošanās, Monitorings, Seismiskā aktivitāte, Video, Zemestrīces, Ģeoloģiskie procesi Tagged with , , , , , , , , , , , ,

Dažās Alpu virsotnēs pirmo reizi vēsturē nokusis sniegs

27/08/2012 no

Šīs vasaras lielais karstums izraisījis bezprecedenta ledus un sniega kušanu Alpos, un dažas kalnu virsotnes pirmo reizi meteoroloģisko novērojumu vēsturē ir kailas, liecina uzņēmuma «Weather Underground» apkopotā informācija.

Eiropas augstākajā dzelzceļa stacijā «Jungfraujoch» Šveicē, kas atrodas 3,5 kilometrus virs jūras līmeņa, gaisa temperatūra 19.augustā sasniedza +12,8 grādus, kas ir absolūtais siltuma rekords šajā vietā kopš 1937.gada, kad tika sākti meteoroloģiskie novērojumi.

Jauns siltuma rekords tika sasniegts arī Eiropas augstākajā meteoroloģisko novērojumu punktā uz Itālijas un Šveices robežas, kur 4,5 kilometru augstumā gaisa temperatūra 20.augustā pakāpās līdz +8,3 grādiem. Temperatūras rekordi reģistrēti arī citviet Alpos, un daži kalni pirmo reizi vēsturē ir brīvi no sniega.

Aplēses liecina, ka pēdējo 40 gadu laikā ledus un sniega masa Alpos ir sarukusi par vismaz ceturto daļu, neskaitot šā gada nepieredzēti straujo ledāju kušanu.

1875 gada un 2004 gada Alpu virsotņu fotogrāfijas @ Gary Braasch

Jau ziņots, ka pagājušajā nedēļā ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā sasniedza zemāko rādītāju kopš novērojumu sākšanas 1979.gadā, pārspējot 2007.gada rekordu. Ledus platība Arktikā patlaban ir aptuveni puse no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidējā rādītāja. (Skat. Ledus daudzums Ziemeļu Ledus okeānā sarucis līdz zemākajam rādītājam novērojumu vēsturē (Video))

Tāpat arī vēstīts, ka lielu Eiropas daļu šovasar piemeklēja intensīvākais karstums kopš 2003.gada, bet dažās valstīs, it īpaši Balkānu reģionā, šī sezona pretendē uz visu laiku karstākās vasaras titulu. Eiropas dienvidaustrumu daļā saglabājas līdz +43 grādiem (Video)

Teju katru augusta dienu gaisa temperatūra Eiropā ir pārsniegusi +40 grādu atzīmi. Vismaz 50 apdzīvotās vietās Eiropā šovasar reģistrēta visu laiku augstākā gaisa temperatūra. 20.augustā Čehijā ar +40,4 grādiem tika sasniegts jauns nacionālais karstuma rekords. Temperatūras rekordi pasaulē – Lucifers Eiropā, izžuvusī Misisipi un izkususī Arktika (Video)

TVNET, Weather Underground, The Cloudforest Gardener

Ievietots iekš Foto, Karstums, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Ledāju kušana, Monitorings, Sniegs Tagged with , , , , , ,

← Vecāki ieraksti

Jaunāki ieraksti →