Plūdu nomocītai Austrālijai draud postošs ciklons (Prognožu karte, Foto, Video)

Austrālijas plūdos izmocīto Kvīnslendu, iespējams, piemeklēs viens no štata vēsturē postošākajiem cikloniem, nesot līdzi stipru vēju un jaunas lietusgāzes, pirmdien brīdināja amatpersonas. Spēcīgais tropiskais ciklons «Jasi», kas tuvojas no Koraļļu jūras, «ļoti iespējams, var kļūt par vienu no lielākajiem un nozīmīgākajiem cikloniem, ar ko mums jebkad nācies saskarties», pavēstīja Kvīnslendas štata premjerministre Anna Blaija.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Domājams, ka ceturtdien, kad tas sasniegs Kvīnslendas štatu, ciklons piecu punktu skalā būs pieņēmies spēkā jau līdz ceturtajai kategorijai. Amatpersonas brīdinājušas, ka «Jasi» spēka ziņā varētu aizēnot ciklonu «Lerijs», kas 2006.gadā Austrālijai nodarīja aptuveni miljardu dolāru lielus postījumus.

«Šie ir ļoti nopietni draudi,» runājot ar žurnālistiem, uzsvēra Blaija. Premjere brīdināja, ka piekrastes teritorijas var skart arī smagi plūdi.

Ciklons "Jasi" 30.01.11 @ NASA

Sinoptiķi prognozē, ka dabas fenomena «La Ninja» izraisītais ciklons radīs spēcīgu vēju, pārsniedzot 260 kilometrus stundā, un stipras un ilgstošas lietusgāzes valsts ziemeļrietumos. Meteoroloģijas birojs izsludinājis ciklona trauksmes stāvokli plašā Kvīnslendas piekrastes teritorijā. ««Lerijs», protams, bija ļoti spēcīgs ciklons, bet tam ne tuvu nebija tik stipra vēja,» ziņoja Meteoroloģijas birojs.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Svētdien reģionu piemeklēja mazāks – otrās kategorijas – ciklons «Entonijs», noraujot ēkām jumtus, nogāžot kokus un pārraujot elektrolīnijas.

Lasīt vairāk par šo ziņu

ASV meteoroloģijas profesors: tuvākajos gados tiks atspēkota globālās sasilšanas teorija (Video)

Ievads pirms raksta lasīšanas:
Izdaudzinātais ASV “vidējais klimata skepticisms” ir mazliet cits stāsts – aiz it kā neticēšanas “klimata pārmaiņu blēņām” un agresīvas opozīcijas izmešu samazināšanas un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā slēpjas nevēlēšanās apstādināt vai samazināt dzīves kvalitāti… citāts no saita providus.lvTāds karstums!

Filmas “Lielā Globālās sasilšanas afēra” traileris (pilnu filmas versiju var atrast YouTube)

Zinātnieku aprindās nostiprinās atklāsme, ka cilvēka saimnieciskās darbības izraisīta globālā sasilšana ir mīts, tuvākajos gados patiesību vairs nebūs iespējams noslēpt, tādēļ ieinteresētās puses steidz aktīvi rīkoties, lai no saceltās ažiotāžas paspētu gūt maksimāli lielu labumu. Tā savā jaunākajā publikācijā raksta Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta meteoroloģijas profesors Ričards Lindzens (Richard Lindzen).

“Fakts, ka attīstītajā pasaulē sākās histērija par dažas grāda desmitdaļas lielu globālās vidējās temperatūras novirzi, izraisīs izbrīnu nākamajās paaudzēs,” norāda Lindzens, viens no biežāk citētajiem zinātniekiem akadēmiskajos žurnālos un līdzautors Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes trešajam ziņojumam. Lasīt vairāk par šo ziņu

ANO: 2010.gads bijis siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.
2010.gada globālā vidējā gaisa temperatūra bijusi 0,53 grādus augstāka par 1961.-1990.gada vidējo rādītāju, tādējādi pērnais gads uz Zemes virsmas bijis tikpat silts kā rekordsiltais 1998. un 2005.gads, teikts ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācijas izplatītajā paziņojumā. Lasīt vairāk par šo ziņu

Zinātnieki Abu Dabi tuksnesī mākslīgi radījuši 52 negaisus

Zinātnieki tuksnesī uzstādījuši metāla jonizētājus, kas ģenerē uzlādētas daļiņas

Pateicoties zinātnieku pūliņiem, zibens, pērkons un pamatīgas lietavas šovasar skārušas citkārt pilnīgi sauso tuksneša reģionu Abu Dabi. Eksperimenti tuksnesī ietilpst slepenā Apvienoto Arābu Emirātu laikapstākļu kontroles programmā. Programmas ietvaros zinātnieki mākslīgi izraisījuši lietu vietās, kur tas līdz šim nekad nav lijis. Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, projekta kopējās izmaksas lēšamas 11 miljonu ASV dolāru apmērā un eksperimenti ar lietus radīšanu tuksnesī sākušies pagājušā gada jūlijā.

Zinātnieki tuksnesī uzstādījuši metāla jonizētājus, kas ģenerē uzlādētas daļiņas. Negatīvi uzlādētie joni līdz ar karsto gaisu cēļas augšup, pievelkot arī putekļus. Mitrumam kondensējoties ap putekļiem, rodas lietus mākoņi. Jūlijā un augustā tuksnesī lietus lija kopumā 52 dienas, lai gan neviens meteorologs to ne reizi nebija paredzējis.

Šī nav pirmā reize, kad zinātnieki iejaucas dabas procesos. Ķīnā ar mākoņu radīšanu nodarbojas jau daudzus gadus, bet ne vienmēr šie eksperimenti izrādījušies veiksmīgi. Tomēr lietus tradicionāli sausajos reģionos varētu atrisināt ūdens apgādes problēmas, turklāt mākslīga lietus izsaukšana varētu būt lētāka par ūdens destilāciju. Tiesa gan, pagaidām nav skaidrs cik lielā mērā iespējams pakļaut laikapstākļus zinātnieku iegribām un kādas varētu būt šādu eksperimentu sekas. Eksperimentus novēroja arī Maksa Planka Meteoroloģijas institūta zinātnieki, kuri atzīst, ka šis varētu būt viens no nozīmīgākajiem pavērsieniem cilvēces vēsturē.

Ziņu avots: Kasjauns.lv, Associated Newspapers