Klimata izmaiņas | Citāda Pasaule

Klimata pārmaiņas draud sagraut Krievijas lauksaimniecību

05/03/2013 no Guntis Zariņš

Klimata izmaiņas līdz 2020.gadam var nodarīt zaudējumus Krievijas lauksaimniecībai 100 miljardu rubļu (apmēram 2 miljardi latu) apmērā, ziņo aģentūra “RIA Novosti”, atsaucoties uz Ekonomikas Augstskolas Apkārtējās vides un dabas resursu centra speciālistu sniegto informāciju.
“Ir ļoti augsti riski gan lauksaimniecības produktu ražotājiem, gan to patērētājiem, un tie tikai pieaugs līdz ar klimatisko apstākļu pasliktināšanos. Šodien lauksaimniecības nozare nav gatava stāties pretī klimata izmaiņām un pielāgoties tām,” teikts pētījumā, kas sagatavots pēc sabiedriskās organizācijas Oxfam pasūtījuma. Pēc autoru domām, summārais zaudējums 300 miljardi rubļu (6 miljardi latu), ko nodarījuši sausuma periodi 2010. un 2012.gadā, uzskatāmi parāda, ka nepieciešamas kompleksas programmas risku samazināšanai un adaptācijai.

Ievietots iekš Foto, Klimata izmaiņas Tagged with Foto, Klimata izmaiņas, Sausums

Bīstamie Himalaju ezeri

28/02/2013 no Guntis Zariņš

Neierasti straujā ledus kušana, kas Himalajos tiek novērota nu jau 47 gadus ir novedusi pie septiņu jaunu augstkalnu ezeru izveidošanās. Vēsturiski Himalajos bijuši 8 ezeri, bet pēdējie novērojumi no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem ļāvuši saskaitīt jau 15 ūdenskrātuves, kas atrodas augstumā no 4069 līdz 5252 metriem virs jūras līmeņa.
Jauno ezeru parādīšanās cēlonis – anomālā ledus kušana pasaules augstākajā kalnu grēdā.

Turpinājums

Ievietots iekš Kalni, Klimata izmaiņas, Ledāju kušana, Ģeoloģiskie procesi Tagged with KALNI, Klimata izmaiņas, Ledāju kušana, Ģeoloģiskie procesi

Tikai 1,5 grādi

25/02/2013 no Guntis Zariņš 4 komentāri

Droši vien daudzi, kas interesējas par globālo sasilšanu un tās iespējamām sekām, atceras versiju par to, ka mums liktenīga varētu būt vidējās globālās temperatūras paaugstināšanās par 5 grādiem. Tomēr ir pētījumi, kas liecina, – lielas problēmas var sākties daudz, daudz ātrāk.

Lūzuma moments Zemes klimatā var iestāties, kad vairumā ziemeļu puslodes reģionu sāksies mūžīgā sasaluma kušana, un tas var notikt, kad temperatūra, salīdzinot ar XIX gs beigu vidējiem rādītājiem palielināsies par 1,5 grādiem. Par to liecina stalaktītu un stalagmītu pētījumi alās netālu no mūžīgā sasaluma “līnijas” Sibīrijā.

Turpinājums

Ievietots iekš CO2 emisija, Globālā sasilšana, Klimata izmaiņas, Ledāju kušana, Metāna gāzes atbrīvošanās, Siltumnīcefekts Tagged with CO2 emisija, Globālā sasilšana, Klimata izmaiņas, Ledāju kušana, Metāna gāze, Siltumnīcefekts

Kas sargā mūsu dzīvības? /Par biotisko regulāciju un dzīvības saglabāšanas perspektīvām. 2.daļa/

22/02/2013 no Guntis Zariņš

Klimata stabilitāte ir salīdzināma ar bedrīti apaļajā virsotnē, kurā šurpu turpu svārstās mūsu planētas klimatiskie apstākļi

Turpinām publicēt Krievijas zinātnieku Viktora Gorškova un Anastasijas Makarjovas populārzinātniskos rakstus par biotiskās regulācijas jautājumiem. Iepriekšējā publikācijā mēs nonācām pie secinājuma, ka Zemes klimats un vidējā globālā temperatūra savā būtībā ir nestabili, ar tieksmi ieņemt dzīvībai nelabvēlīgus temperatūru stāvokļus. Dabiski rodas jautājums, – kas ir tas mehānisms, kas tomēr nodrošina klimata stabilitāti un dzīvības saglabāšanu uz mūsu planētas?

Tā ka nav tādu fizikālu mehānismu, tad jāsecina, ka dzīvībai pieņemama vidējā globālā temperatūra tiek uzturēta ar pašas dzīvības, proti, sauszemes un okeāna dabisko ekosistēmu palīdzību. To sauc par biotisko kontroli, jeb klimata biotisko regulāciju, ko veic visa mūsu planētas ekosistēma, saukta arī par biotu.

Izmantojot jau iepriekš piemēroto analoģiju ar bumbiņu kalna virsotnē, – biotiskā kontrole ir radījusi apaļajā virsotnē kaut ko līdzīgu mazai bedrītei, kurā guļ mūsu planēta.

Kā tas notiek?