Jūnija pirmā dekāde – siltākā Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē

@ DELFI Aculiecinieks

Ar vidējo gaisa temperatūru plus 20 grādi, kas ir 6,3 grādus virs normas, šī gada jūnija pirmā dekāde ir bijusi siltākā šī mēneša pirmā dekāde Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Turpinoties šogad pirmajam karstuma vilnim, jau 1.jūnijs ar diennakts vidējo gaisa temperatūru 8,4 grādus virs normas bija līdz šim viskarstākā jūnija pirmā diena. Turpmāk siltums atslāba un līdz 5.jūnijam diennakts vidējā gaisa temperatūra bija divus līdz četrus grādus virs normas.

6.jūnijā karstums atsākās ar jaunu spēku un turējās līdz pat dekādes beigām. Diennakts vidējā gaisa temperatūra laikā no 6.jūnija līdz 9.jūnijam bija astoņus līdz deviņus grādus, bet 10.jūnijā – septiņus grādus virs normas.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Zinātnieki brīdina par nopietnām klimata izmaiņām. Karstums palielināsies (Video)

Tuvāko 20 līdz 60 gadu laikā globālās sasilšanas procesu rezultātā ziemeļu puslodē un tropu valstīs temperatūras vasaras periodā neizbēgami palielināsies, ja turpinās pieaugt ogļskābās gāzes koncentrācija atmosfērā, savā ziņojumā brīdina Stendfordas universitātes zinātnieki.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zinātnieki prognozē, ka klimata izmaiņas tuvākajos 60 gados skars valstis, kas atrodas vidējos platuma grādos Eiropā, Ķīnā un Ziemeļamerikā. Savukārt tropu valstīs Āfrikā, Āzijā, un Dienvidamerikā temperatūra vasarās palielināsies jau tuvāko 20 gadu laikā.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Lielais sausums Ķīnā (Video)

Ķīnas austrumu daļu izdedzina saule un miljoniem cilvēku cieš no kritiska dzeramā ūdens trūkuma. Šāds anomāls sausums Ķīnā nav fiksēts pēdējo 60 gadu laikā.  Apdraudēti sējumi vairāk kā 1 miljona hektāru platībā, bet 26 tūkstošu hektāru raža aizgājusi bojā neatgriezeniski.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Daudzos Austrumķīnas rajonos nolijis tikai minimālais nokrišņu daudzums, bet visvairāk cietušajā Dzjansu provincē tikai 20% no normas. Tur gandrīz izzudis liels ezers, kura dziļums bija sniedzies līdz 8 metriem, bet ūdens platība aizņēma 200 kvadrātkilometrus lielu teritoriju.

Sakarā ar smago situāciju, varas iestādes mēģina izsaukt mākslīgus nokrišņus.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc ekspertu aprēķiniem tiešie ekonomiskie zaudējumi no sausuma sastāda 14,92 miljardus juaņu (2,29 miljardi USD). Cīņai ar dabas stihiju visvairāk cietušajām Hube un Hunami provincēs valdība iedalījusi 55 miljonus juaņu (8,4 miljoni dolāru).

Informācijas avoti: Madcat.lv, , YouTube

Amazones mežu izciršanas apjomi ir dubultojušies pēdējā gada laikā (Video, Foto)

Pēc saņemtajiem datiem par izcirtumiem pie Amazones upes ir vērojama šausminoša tendence, ja 2010. gada martā un aprīlī  mežu izcirta 103 km², tad šogad divos mēnešos jau 593 km². Amazones lietus meži jeb “pasaules plaušas” klāj 5% zemeslodes un 40% Dienvidamerikas kontinenta, turklāt vairāk nekā puse šo platību pieder Brazīlijai. Lietus mežu komerciāla izciršana ir nozīmīgākais cēlonis to līdzšinējā izpostīšanā. Lielākā daļa meža tiek izcirsta sojas plantāciju ierīkošanai.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc Pasaules bankas datiem, kopš 70. gadu sākuma kopumā iznīcināts aptuveni 653 000 km2 lietus meža – šī platība aptver Franciju un Portugāli kopā. Savukārt starptautiskā neatkarīgā organizācija “Greenpeace” lēš, ka katru gadu iznīcina aptuveni 25 000 – 30 000 km2, kas ir aptuveni puse no Latvijas teritorijas.

Vairāku gadu desmitu ilgā nesaudzīgā, neapdomīgā un dramatiskā kokaugu izciršana ir iemesls tam, ka daudzas no dzīvnieku un augu sugām ir apdraudētas, vairākas no tām atrodas uz izzušanas robežas.

Tās nav vienīgās nelaimes šajā apvidū …nesen jau pieminēja globālās sasilšanas ietekmi uz šo reģionu, kuru piemeklēja sausums un pilnīgi izkalta teritorija 2 435 000 km², kas būtu mērams kā trīs Francijas kopā.

Informācijas avoti: KLlproject.lv, Канал ПИК, Природа.SU