10.februārī notika mazas jaudas B un C klases uzliesmojumi uz Saules, kuru izsviestais Saules vējš Zemi sasniedza tikai 14.februārī.
Bet toties izsauca neprognozētu G1 klases magnētisko vētru un plašu polārblāzmu redzamību.
Mēdiji šo atmosfēras fenomenu jau paspēja nodēvēt par Valentīndienas ziemeļblāzmām.
Kā izrādās, Zemes magnetosfērānezināmu iemeslu dēļ parādījusies (atvērusies) plaisa, kura ļāva Saules vējam sasniegt Zemes atmosfēru un to jonizēt, ziņo Spacewether.com un visi citi kam nav slinkums…
Veselu nedēļu Saules aktivitāte bija samazinājusies gandrīz līdz minimumam. Saules redzamajā pusē nebija gandrīz neviena plankuma un neviena vērā ņemama Saules uzliesmojuma.
Sākot ar 6.februāri Saules aktivitāte atkal ir manāmi pastiprinājusies.
C un M klases uzliesmojumi uz Saules atkal ir kļuvuši par ikdienu.
Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.
Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»
Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.
Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».
Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.
Sestdienas rītā vairākās novērojumu stacijās pārspēts 4.februāra minimālās gaisa temperatūras rekords, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotie dati.
Eiropā sestdien pārpēti pāris simti 4.februāra aukstuma rekordu. Visvairāk jaunu aukstuma rekordu sestdienas rītā reģistrēts Eiropas centrālajā un rietumu daļā, kur atsevišķās vietās konstatēta visu laiku zemākā gaisa temperatūra. Pat vietām Francijā gaiss atdzisa līdz -20 grādiem, savukārt Anglijā temperatūra pazeminājās līdz -11 grādiem.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Kalnu apgabalos Centrāleiropā sals pārsniedza 25 grādus, dažviet Alpos gaisa temperatūra noslīdēja zem -30 grādiem.
Šveice @ Новости в фотографиях
Zemākā gaisa temperatūra Eiropā reģistrēta Zviedrijas ziemeļu daļā, kur sals sastiprinājās līdz pat 43 grādiem, 40 grādu sals fiksēts arī Somijā pie Krievijas robežas.
Bargais sals, kas turpinās Eiropā prasījis jau vairāk nekā 250 cilvēku dzīvības.
Vislielākais nosalušo skaits ir Ukrainā, kur no pārmērīgas ķermeņa atdzišanas miruši jau 122 cilvēki. No tiem 12 cilvēki miruši slimnīcās, 32 – savās mājās, bet 78 atrasti bez dzīvības uz ielas. Valstī izveidotas vairāk nekā 3000 patversmes, lai nodrošinātu cilvēkus ar nepieciešamo siltumu un pārtiku.
Lai gan sestdien tiek solīts nedaudz siltāks laiks nekā iepriekšējās dienās, gaisa temperatūra nepacelsies augstāk par mīnus 22 grādiem pēc Celsija. Salam dažviet kontinentā sasniedzot mīnus 38,1 grādu pēc Celsija, slēgtas vairākas lidostas, kavējas arī tie lidojumi, kas nav atcelti, traucēta dzelzceļa satiksme un uz aizputinātajiem lielceļiem radušies sastrēgumi.
Pirmo reizi 35 gadu laikā aizsalusi Melnā jūra @ Новости в фотографиях
Itālijas piekrastē sniegputeņa dēļ uz sēkļa uzskrējis kāds prāmis, uz kura atradās 262 pasažieri, kurus gan izdevies no kuģa evakuēt un nogādāt drošībā, un šajā katastrofā cietušo nav.
Eiropiešiem cenšoties rast siltumu aiz slēgtām durvīm, pēkšņi izrādījies, ka Krievijas enerģētikas lieluzņēmums «Gazprom» nespēj apmierināt strauji pieaugušo pieprasījumu pēc dabasgāzes.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Polijā temperatūrai nokrītoties līdz mīnus 27 grādiem, nosalušo skaits sasniedzis 45 cilvēkus.
Biezā sniega kārta paralizējusi satiksmi Bosnijā, kur kāds pacients miris, jo ātrās palīdzības mašīna nav varējusi sasniegt viņa ieputināto ciematu valsts dienvidos.Traucēta arī sabiedriskā transporta kustība Sarajevā, kur piektdienas vakarā sniega dēļ apstājās tramvaji vairākos maršrutos.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Pat Serbijas, Horvātijas un Bosnijas-Hercegovinas prezidentiem sniega dēļ piektdien nācās aizkavēties Jahorinas slēpošanas kūrortā, kur notika viņu tikšanās.
Spaceweather.com, Skyywatcher88, NOAA, Micrometeorologist, Photo Blog, Sheilaaliens, Paul J McCrone
Citāda Pasaule 