Pārlūzis pie Jaunzēlandes avarējušais konteineru kuģis (Video, Foto)

Pirms trim mēnešiem pie Jaunzēlandes krastiem sēklī uzskrējušais konteineru kravas kuģis svētdien vētras laikā pārlūzis uz pusēm, radot bažas par jaunu vides krīzi. Konteineru kravas kuģis «Rena» 5.oktobrī uzskrēja uz Astrolaba rifa aptuveni 20 kilometru attālumā no Jaunzēlandes ziemeļu piekrastes.

Pēc uzskriešanas sēklī no kuģa noplūda aptuveni 350 tonnas mazuta, kas tika izskalotas Plenti līča pludmalē. Piesārņojums jau nogalinājis vismaz 1300 jūras putnu. Kopš avārijas no kuģa izsūknētas vairāk nekā 1000 tonnas mazuta, taču tajā atrodas vēl degviela.

Pēc uzskriešanas sēklī kuģa priekšgala pirmie aptuveni 90 metri stabili gulēja uz rifa, bet aizmugures gals aptuveni 60 metru garumā karājās gaisā. Šajā vietā kuģa sānā bija izveidojusies liela plaisa, radot bažas, ka kuģa aizmugures gals varētu nolūzt. Svētdien vētras laikā, kad viļņi sasniedza septiņu metru augstumu, kuģis pārlūzis divās daļās, kas aizskalotas 20-30 metru attālumā viena no otras.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Jaunzēlandes naftas piesārņojumu novēršanas un savvaļas dzīvnieku eksperti no jauna mobilizējas, lai cīnītos pret piesārņojumu. «Pagaidām nav zināms, cik daudz mazuta varētu noplūst, bet komandas ir mobilizētas un mēs esam gatavi reaģēt uz jebko, kas varētu nonākt krastā,» sacīja glābšanas operācijas komandieris Alekss van Vijngarens.

Aizvadīto mēnešu laikā no kuģa arī vākti nost konteineri, taču uz tā vēl atlikuši aptuveni 900 konteineri. Pēc kuģa pārlūšanas no klāja noskaloti vismaz 30 konteineri. Vētras dēļ glābējiem nav izdevies tos pārtvert.

Reģionālā ostas pārvalde apsver paplašināt līdz šim noteikto trīs jūras jūdžu kuģošanas liegumu ap «Rena» avārijas vietu, jo no kuģa peld prom lielas atlūzas, kas var apdraudēt citus kuģus.

Jaunzēlande aizturējusi kuģa kapteini un stūrmani, kuriem izvirzītas apsūdzības par kuģa bīstamu vadīšanu, radot nevajadzīgas briesmas vai risku. Viņi arī apsūdzēti par izmeklēšanas traucēšanu un dokumentu viltošanu. Par šīm apsūdzībām draud līdz septiņu gadu cietumsods. Abiem vīriešiem piemērots ar apcietinājumu nesaistīts drošības līdzeklis, taču viņus apsargā likumsargi, baidoties no sabiedrības dusmu izpausmēm.

Ar Libērijas karogu kuģojošais kuģis avārijas brīdī bija novirzījies no kursa. Jaunzēlandes eksperti uzskata, ka kuģa kapteinis mēģinājis saīsināt ceļu uz Tauranas ostu Ziemeļu salas austrumu piekrastē.

TVNETVesti.ru

Kanāriju salu arhipelāgā var izveidoties jauna sala (Video, Foto)

Zemūdens vulkāns pie El Hierro salas dažu nedēļu laikā “izspļauj” tik daudz lavas, ka pirmo reizi kopš miljoniem gadu var izveidoties jauna Kanāriju sala.

Izvirduma rezultātā ūdenī nonākušas arī potenciāli toksiskas gāzes.

El Hierro iedzīvotāji jau vairākus mēnešus dzīvo bailēs no zemūdens vulkāna lielā izvirduma.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Speciāla zemūdene novēro jaunās salas veidošanās procesu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pētnieki uzskata, ka lielais izvirdums vēl kādu laiku nenotiks. Kur tieši lava varētu izplūst, pašlaik arī ir grūti novērtēt. Draudi El Hierro iedzīvotājiem pagaidām nepastāv.

Salas iedzīvotāji pagaidām tikai diskutē par iespējamo salas nosaukumu. Pastāv jau varāk nekā 500 jaunās salas nosaukumu versiju. Populārākie nosaukumi ir „Atklājums“, „Atlantis”, “Labākā”. Spāņu mēdiji savukārt mēģina noskaidrot, kam jaunā sala piederēs.

El Hierro salā kopš jūlija notikušas vairāk nekā 10 000 vāju zemestrīču. Stiprākā bija 4,6 balles pēc Rihtera skalas.

Informācijas avoti: Travelnews.lv, Первый канал, elhierro1.blogspot.com, sott.net, Instituto Geográfico Nacional

Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam

Kā vēsta Brēmenes universitātes Apkārtējās Vides institūta dati, Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam uzstādītam 2007 gadā. Tās nav nejaušas laika apstākļu svārstības, atzīst zinātnieki un zinātniskā modelēšana skaidri norāda uz antropogēno ietekmi.

Arktisko ledāju pārklājums 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Pēc daudzu zinātnieku domām, globālās sasilšanas rezultātā tuvāko 40 – 60 gadu laikā Ziemeļu ledus okeānā varētu izkust visi ledāji.

Tiek lēsts, ka Arktikas dzīlēs atrodas milzīgi naftas un gāzes krājumi. Tur varētu būt līdz pat trešdaļai pasaules neizpētīto naftas un gāzes resursu. Arktikā varētu atrasties arī citu derīgo izrakteņu iegulas. Arktikas jūrās ir lieli zivju krājumi. 20. gadsimta vidū valstis, kuras robežojās ar Arktiskiem apgabaliem, uzsāka pastiprināti izrādīt interesi par Arktikas teritoriju apgūšanu.

Arktisko ledāju pārklājums salīdzinoši ar tā paša perioda 1979-2000 gada vidējiem rādītājiem 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Lai arī globālās sasilšanas dēļ strauji kūst Arktikas ledāji, tas vienlaikus rada kolosālas iespējas arī jaunu jūras kuģu ceļu izveidei. Pēdējā laikā cīņa par potenciālajiem Arktikas resursiem ir īpaši saasinājusies.

Vides aktīvisti brīdina par smagām sekām, ko var izraisīt pārāk strauja un neapdomīga Arktikas resursu izmantošana.

ASV lielākā naftas kompānija “Exxon Mobil” noslēgusi līgumu par ogļūdeņražu izpēti Arktikā ar Krievijas valstij piederošo kompāniju “Rosneftj”. Saskaņā ar vienošanos, abi uzņēmumi ieguldīs 3,2 miljardus dolāru (1,6 miljardus latu) dziļjūras izpētei Austrumu Prinovozemeļska reģionā Karas jūra, kā arī Krievijas Melnās jūras akvatorijā. Abas kompānijas jau  sadarbojas naftas atradņu izstrādē Rietumsibīrijā.

Jebkura naftas noplūde Ziemeļu Ledus okeānā var izprovocēt milzīgu nenovēršamu ekoloģisko katastrofu un piesārņot milzīgas teritorijas visneskartākajā planētas ekosistēmā, raksta “The Independent, atsaucoties uz cienījamu zinātnieku. Okeanologs, Kembridžas universitātes profesors Pīters Vedhems ir viens no pasaulē ievērojamākajiem polāro apgabalu izpētes speciālistiem, skaidro žurnālists Maikls Makartijs.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Ugunsgrēka sekas uz apkārtējo vidi Mārupītē un Māras dīķī (Video)

2011.gada 4.jūlijā pklst.16:00 Valsts vides dienesta telpās tika organizēta preses konference par piesārņojumu Mārupītē un Māras dīķī pēc ugunsgrēkā Ulmaņa gatvē 119 biroju kompleksā „Baltais vējš”.

2011.gada 3.jūlijā notika ugunsgrēks Ulmaņa gatvē 119 biroju kompleksā „Baltais vējš” strādājošā uzņēmuma SIA „ECOLAB” ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu noliktavā. Uzņēmums nodarbojas ar ķīmisko vielu un maisījumu importu un izplatīšanu Latvijas teritorijā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

2011.gada 3.jūlijā Valsts vides dienesta Lielrīgas RVP speciālisti ieradās notikuma vietā ap plkst.1000 pēc informācijas saņemšanas, lai novērtētu situāciju un organizētu pirmos neatliekamos pasākumus. Valsts ugunsdzēsības dienests izlika bonas Mārupītē un Mārupes pašvaldības pārstāvji divās vietās lokalizēja ūdeņu tālāku ieplūšanu Mārupītē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Valsts vides dienesta rīcības 2011.gada 3. un 4.jūlijā:

2011.gada 3.jūlijā trijās vietās (teritorijā, aiz bonām un izplūdes vietā Māras dīķi) ir noņemtas ūdens paraugu analīzes un nodotas Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijai. Pēc pirmajiem provizoriskajiem rezultātiem – Mārupītes ietekā Māras dīķi ir novērojams ķīmisks piesārņojums. Salīdzinot ar tipiski neattīrītiem sadzīves notekūdeņu raksturojošiem parametriem, ķīmiskais skābekļa patēriņa (ĶSP) pieļaujamā koncentrācijas pārsniegums svārstās no 2-8 reizēm (MK noteikumi Nr.34 „Noteikumi par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī”, reglamentēts rādītājs ĶSP 210 – 740 mg/l, testēts rezultāts (ĶSP 1700+200 mg/l)).

Šī lapa vairs nav pieejama.

2011.gada 4.jūlijā tika paņemti atkārtoti ūdens paraugi trijās vietās (ieplūdē Māras dīķi un izplūdē no Māras dīķa, pie Daugavas Raņķa dambja). Ķīmiskais piesārņojums virzās uz Daugavas pusi.

Iegūta informācija no Latvijas Vides, ģeoloģijas meteoroloģijas centra par uzņēmuma ievestām bīstamām ķīmiskām vielām un maisījumiem. SIA „ECOLAB” elektroniskā uzskaite ir bojāta. Pēc neoficiāli sniegtās informācijas uzņēmuma noliktavās atradās 50 tonnas, piemēram, tīrīšanas līdzekļi profesionālai lietošanai, dezinfekcijas līdzekļi, kā arī tīrā ķīmija, kas pamatā ir kodīgas, kairinošas, uzliesmojošas un videi bīstamas ķīmiskās vielas un maisījumi.

Iesaistīta SIA „Eko Osta” piesārņoto ūdeņu atsūknēšanai no ūdens kolektoriem, akām un novadgrāvja. Kopumā jau ir izvesti 420m3 piesārņoto ūdeņu un darbi turpinās pie ūdeņu sūknēšanas.

Iesaistīta Veselības inspekcija dzeramā ūdens kvalitātes novērtēšanai no akām iedzīvotāju veselības stāvokļa novērtēšanai. VVD noņēma un iesniedza Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijā trīs dzeramā ūdens paraugus, lai novērtētu to atbilstību dzeramā ūdens nekaitīguma un kvalitātes prasībām atbilstoši MK noteikumiem Nr.235 „Dzeramā ūdens obligātās nekaitīguma un kvalitātes prasības, monitoringa un kontroles kārtība”.

Šī lapa vairs nav pieejama.

2011.gada 4.jūlijā, lai novērtētu gaisa kvalitāti notikuma vietā, Valsts vides dienesta Lielrīgas RVP speciālisti kopā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra laboratorijas speciālistiem noņēma gaisa paraugus.

Tiek precizēta informācija par reālajiem daudzumiem jeb inventarizācijas dati.
Tiek pieprasīta SIA „ECOLAB” rīcība pēc ugunsgrēka seku likvidācijas.
Tiek veikta turpmāka piesārņojuma virzības novērošana.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Kopā ar VARAM un Rīgas domes speciālistiem tika veiktas atkārtotas teritorijas apskate un situācijas.

Valsts vides dienesta (VVD) rīcībā vēl nav jaunāko analīžu datu ūdens paraugiem no ieplūdes Māras dīķī un izplūdē no Māras dīķa, kā arī pie Daugavas Raņķa dambja, aģentūrai LETA skaidroja VVD Uzraudzības departamenta direktore Inese Kurmahere.

Tāpat vēl nav pieejami to ūdens analīžu rezultāti, kas paņemti no Mārupes novada iedzīvotāju akām. Analīžu veikšana ir samērā ilgstošs process, un tam ir nepieciešamas vismaz 24 stundas, tādēļ, visticamāk, tikai rīt būs zināmi 4.jūlijā ņemto ūdens paraugu rezultāti.

Lai arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks ir paziņojis, ka ka ķīmisko vielu piesārņojums nonācis arī Daugavā, Kurmahere to nevar apstiprināt, jo viņas rīcībā nav paņemto ūdens paraugu rezultātu.

Informācijas avoti: VVD, MrCaptainBarber, LTV Ziņu dienests, Leta