Klusā okeāna dziļākajā punktā, Marianas dziļvagā atklātas savdabīgas radības, kas varētu viest skaidrību ne tikai par dzīvības rašanos uz Zemes, bet arī par to, vai un kur to ir vērts meklēt izplatījumā.
Izpētot unikālos video kadrus un ūdens paraugus no 11 kilometru dziļuma, ko šā gada martā drosmīgā misijā sagādāja Holivudas režisors Džeimss Kamerons, zinātnieki secinājuši, ka tajos var slēpties svarīga informācija par dzīvības izcelsmi uz Zemes un tās iespējamo veidošanos arī ārpuszemes apstākļos
Pēc vairākus gadu desmitus ilgušām aizdomām, Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) zonde beidzot atradusi plašus ūdens ledus krājumus uz planētas, kas atrodas vistuvāk Saulei.
Temperatūra uz Merkura var sasniegt pat 427 grādus pēc Celsija, bet ap tā ziemeļpolu, kur Saules stari netiek klāt, NASA zonde Messenger atradusi sasaluša ūdens un, iespējams, organisku vielu sajaukumu, raksta Space.
Kamēr manis nebija mājās, FOX International Channels pārstāvis uz e-pastu bija atsūtījis materiāliņu ar tekstiņu – No šodienas, turpmāk ik ceturtdienu plkst. 20:00 kanālā National Geographic būs skatāms jauns raidījumu cikls „NLO Eiropā: nepateiktie stāsti”. Paskatījos pulkstenī, tas jau rādīja ap 22:00. “Par vēlu draugs, vilciens jau aizgājis!” 😦 Bet nu intereses pēc paspaidīju National Geographic programmu gidu un izrādās ka nav pa vēlu. Atkārtojumi kā izrādās, tiks kruķīti visu nakti un turpināsies arī rīt. Ķer momentu 23:00! 😉
Nu tad jau arī drusku pareklamēsim…
Ir savākti neskaitāmi pierādījumi tam, ka NLO (neindificēti lidojoši objekti) bieži ir manīti arī Eiropā (Arī Latvijā, bet par to vēlāk). Kanāla National Geographic raidījumu cikla „NLO Eiropā” desmit sērijās skatītājiem būs iespēja vērot unikālus aculiecinieku un ufologu video un foto pierādījumus, kā arī uzzināt amatpersonu, pētnieku un skeptiķu viedokļus par šo tēmu.
Zinātniskā laboratorija “Curiosity” nav konstatējusi Marsa atmosfērā metānu, kas varētu liecināt, ka uz šīs planētas kādreiz bijusi dzīvība, ziņo NASA.
Sākotnējie uz Marsu nosūtītās zinātniskās laboratorijas “Curiosity” veikto analīžu rezultāti liecina, ka metāna daudzums „sarkanās planētas” atmosfērā ir tik niecīgs (dažas miljarddaļiņas), ka drīzāk pielīdzināms nullei. Uz Zemes 90% metāna ražo dzīvie organismi. “Curiosity” veiktās analīzes ir pirmais mēģinājums atklāt metānu Marsa atmosfērā, atrodoties uz pašas planētas. Iepriekš pētījumi tika veikti no Zemes un orbitālajām stacijām.
Kopš 2003. gada zinātnieki, strādājot ar teleskopiem un orbitālajām zondēm, ne reizi vien paziņoja, ka uz Marsa ir metāns, taču šie apgalvojumi vienmēr tika apstrīdēti.
Augustā NASA paziņoja, ka “Curiosity” radušies bojājumi. Laboratorijai sabojājušās vēja mērīšanas iekārtas. ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācija NASA paziņoja, ka pirmie bojājumi tik ātri pēc laboratorijas nolaišanās uz Marsa, ir nepatīkams pārsteigums, tomēr misiju pagaidām tas daudz neietekmē.
Tostarp jaunākie “Curiosity” dati liecina, ka Marsa smilšu mineraloģija līdzinās vulkāniskas izcelsmes bazaltiskajai augsnei Havaju salās. Vairāk lasīt Starspace.lv
Tāpat tika ziņots, ka NASA nolēmusi uz Marsu sūtīt vēl vienu laboratoriju, kam dots nosaukums “InSight”. Tās mērķis būs pētīt Marsa un tai līdzīgo planētu, tostarp arī Zemes, uzbūvi. Jaunā laboratorija būs aprīkota ar seismoloģiskām iekārtām un pētot «marstrīces» mēģinās noskaidrot, kādi slāņi atrodas Marsa iekšienē. Jaunās laboratorijas izmaksas lēstas ap 425 miljoniem ASV dolāru, taču summā nav iekļautas raķetes, kas to nogādās uz Marsu, izmaksas. Misiju plānots sākt 2016. gadā.
ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) Marsa zinātniskā laboratorija “Curiosity” piezemējās uz Marsa 6. augustā. 2,5 miljardus ASV dolāru (1,4 miljardus latu) vērtās vieglās automašīnas lieluma laboratorijas misija uz Marsa ir pirmā šāda veida Kosmosa izpētē.
Septiņas minūtes ilgo nosēšanos NASA zinātnieku nodēvēja par “septiņām šausmu minūtēm”, jo, lai pārvarētu Marsa atmosfēras gravitāciju, laboratorijai bija jātraucas ar 21 240 kilometriem stundā lielu ātrumu un tad ar ultraskaņas izpletni ātrums bija jāsamazina līdz “Curiosity” ar radaru konstatēja zemes tuvumu un pēc dažiem mirkļiem arī veiksmīgi piezemējās.
NASA laboratorijā Pasadenā Kalifornijas štatā pēc laboratorijas nosēšanās uz Marsa skanēja gaviles. “Ar riteņiem esam skāruši Marsu. Ak dievs,” skanēja zinātnieku izsaucieni.
Zinātnieki negaida, ka tiks atrasti citplanētieši vai jebkādas dzīvas radības. Viņi cer izmantot laboratorijas iesāktos datus, lai analizētu augsni un akmeņus, kas liecinātu, ka uz Marsa ir vai ir bijusi dzīvība. Projekta mērķis ir izpētīt Marsa vidi, lai sagatavotos iespējamai cilvēku misijai uz šīs planētas. Astoņus ar pusi mēnešus ilgās misijas laikā kopš palaišanas pērn novembrī vienu tonnu smagā “Curiosity” ir vākusi datus par radiāciju ceļā uz Marsu.
Klusā okeāna dziļākajā punktā, Marianas dziļvagā atklātas savdabīgas radības, kas varētu viest skaidrību ne tikai par dzīvības rašanos uz Zemes, bet arī par to, vai un kur to ir vērts meklēt izplatījumā.
Pēc vairākus gadu desmitus ilgušām aizdomām, Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) zonde beidzot atradusi plašus ūdens ledus krājumus uz planētas, kas atrodas vistuvāk Saulei.
Citāda Pasaule 