Frankenšteina vētra posta ASV un Kanādu (Video, Foto, Ilustratīvais materiāls)

ASV krastus Ņūdžersijā par Frankenšteina vētru mēdijos nodēvētā viesuļvētra “Sendija” sasniedza pirmdien plkst.20 pēc Austrumkrasta laika. Viesuļvētrā  ASV austrumos un Kanādā gājuši bojā vismaz 13 cilvēki, pārrautas elektroapgādes līnijas, izgāzti koki un daudzviet sākušies spēcīgi plūdi.

Ņujorkas, Ņūdžersijas, Pensilvānijas, Merilendas, Rietumvirdžīnijas un Ziemeļkarolīnas amatpersonas informēja, ka ar vētru saistītos negadījumos dzīvību zaudējuši 12 cilvēki, savukārt Kanādas policija atklāja, ka Toronto gājusi bojā kāda sieviete. Varasiestādes brīdinājušas, ka viesuļvētras radītie draudi cilvēku dzīvībai un īpašumam ir bezprecedenta un devušas rīkojumu evakuēties tūkstošiem cilvēku.

ASV Nacionālais viesuļvētru centrs (NHC) paziņojis, ka vēja ātrums “Sendijas” centrā ir samazinājies un tā vairs nav uzskatāma par viesuļvētru, tomēr brīdinājis, ka brāzmas joprojām sasniedz 120 kilometrus stundā (red.pieb. pēc citiem datiem, tā joprojām ir viesuļvētra – skat. attēlu) . Tropiskā viesuļvētra saskaroties ar aukstā gaisa fronti izraisījusi pamatīgu snigšanu vairākos ASV štatos.

Naktī bez elektrības palikušas miljoniem mājsaimniecību. Ņujorkā applūdusi daļa Manhetenas, pārplūduši metro un ceļu tuneļi. Metropoles transporta pārvalde (MTA) informēja, ka pārplūduši septiņi Ņujorkas metro tuneļi un sešas autobusu garāžas. “Ņujorkas metro sistēma ir 108 gadus veca, bet tā nekad nav piedzīvojusi tik postošu katastrofu, kā tā, ko pieredzējām pagājušajā naktī,” atzina MTA priekšsēdētājs.

“Viesuļvētra “Sendija” izraisījusi haosu visā mūsu transporta sistēm. Tā nogāzusi kokus, pārrāvusi elektrības padevi un appludinājusi tuneļus, dzelzceļa līnijas un autobusu novietnes,” viņš piebilda. Cik ilgu laiku prasīs kārtības atjaunošana transporta sistēmā, MTA priekšsēdētājs konkrēti nespēja pateikt, bet norādīja, ka notiek postījumu novērtēšana un uzsākti sakārtošanas darbi.

108 gadu laikā mūs darbinieki ne reizi nav saskārušies ar tādu izaicinājumu, ar kādu mums jātiek galā tagad. Mēs visi MTA esam apņēmušies atjaunot sistēmu, cik ātri vien spējam, lai palīdzētu atgriezt Ņujorku normālā dzīvē,” viņš piebilda.

Bez elektroapgādes Ņujorkā palikušas vairāk nekā 500 000 mājsaimniecību, tostarp 250 000 Manhetenā. Elektroapgādes kompānijas “Con Edison” viceprezidents žurnālistiem norādīja, ka elektroapgādes atjaunošana pilnā apjomā var aizņemt nedēļu.

Vētras laikā vienā no Manhetenas elektrostacijām nograndis sprādziens, kas arī vainojams pie plašajiem elektroapgādes traucējumiem. “Con Edison” viceprezidents uzskata, ka sprādzienu varētu būt izraisījuši plūdi vai lidojošas atlūzas.

Elektrības trūkuma dēļ vienai no Ņujorkas slimnīcām nācies pārvietot 215 pacientus. Applūšana draudējusi arī celtniecības objektam vietā, kur agrāk atradās 11.septembra teroraktos sagrautie Dvīņu torņi. Vēja brāzmām sasniedzot ātrumu 150 kilometri stundā, sasvēries celtnis uz viena no debesskrāpjiem, un, pastāvot riskam, ka tas varētu nogāzties, policija evakuējusi apkārt esošās ēkas un ielas.

Daudzus cilvēkus, kuri nav paklausījuši evakuēšanās rīkojumam, nācies glābt no ēku augšējiem stāviem, informēja amatpersonas. Tuvojoties vētrai, Ņujorkas varasiestādes deva rīkojumu evakuēties 375 000 cilvēku, tomēr daudzi to ignorējuši.  Kādai citai ēkai viesuļvētra norāvusi fasādi. Ņujorkā dabas stihija prasījusi viena cilvēka dzīvību, bet vēl četri gājuši bojā Ņujorkas pavalstī.

Ņujorkas mērs Maikls Blūmbergs atklāja, ka avārijas dienesti katru pusstundu saņem aptuveni 10 000 zvanus no cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība. Viņš arī aicināja taksometru šoferus pārtraukt darbu, lai netraucētu avārijas dienestu transporta līdzekļiem.

Lai uzraudzītu vētras apdraudētos rajonus, Ņujorkā svētdien un pirmdien tika izvietoti aptuveni 2100 Nacionālās gvardes karavīru. Jau vēstīts, ka gatavojoties vētrai, Ņujorkā tika slēgts metro un gandrīz visi tilti un tuneļi, un metro, skolas un sabiedriskās ēkas ir slēgtas arī šodien.

Orkāns «Sendija» pirmdien nogremdēja slaveno buru kuģi «Bounty» (izmantots filmās “«Dumpis uz «Bounty», «Karību jūras pirāti») ASV Ziemeļkarolīnas štata piekrastē, izraisot vienas apkalpes locekles nāvi un kuģa kapteiņa pazušanu bez vēsts.

NHC brīdina, ka vētras dēļ var applūst pat normālos apstākļos sausie piekrastes reģioni. ASV prezidents Baraks Obama brīdinājis visus Austrumkrasta iedzīvotājus uztvert šo vētru ļoti nopietni un sekot vietējo varasiestāžu norādēm.

Meteorologi prognozē, ka “Sendija” tālāk virzīsies uz Jaunanglijas dienvidiem un ASV Atlantijas krasta vidusdaļas štatiem, no Konektikutas līdz Ņūdžersijai un Delavērai. ASV riska modelēšanas kompānija EQECAT prognozē, ka “Sendijas” ietekmi izjutīs vairāk nekā 60 miljoni amerikāņu jeb piektā daļa ASV iedzīvotāju un vētras nodarītie postījumi varētu sasniegt 20 miljardus dolāru (11 miljardus latu).

LetaWeather Underground, Vesti.runews.com.au, Photo Blog, NASA, TVNET

Atskats uz nedēļas notikumiem – magnētiskās vētras, tornado, geizeri un citas blēņas (Video, Foto, utt.)

Sašutušie bloga lasītāji jau sākuši bombardēt ar vēstulēm – kur palikuši jaunumi? Un ja nav jaunumu, tad jāklapē blogs ciet!!!! 😯

Nu noslinkoju, nu nesanāca un vel tās magnētiskās vētras… 🙄 Nu tad vismaz mēģināšu mazu nedēļas apskatu uztaisīt. Sākšu ar to svaigāko… ja procesā aizmigšu, papildināšu varbūt rīt. 😉

Magnētiskās vētras – ŠOBRĪD un ATKAL, nu tādas mērenas, bet toties ilgstošas un šonedēļ jau trešo reizi! Nez no kurienes viņas rodas? Saules aktivitāte ir minimāla un vispār daži zinātnieki domā ka esam jau pāri šī Saules aktivitātes 24.cikla maksimumam.

Smukas ziemeļblāzmu bildītes būs zemāk. 😉

Tornado –  šobrīd turpina plosīties ASV centrālos štatos. Izskatās ka tur iesākusies tornado rudens sesija.

Lai arī šis gads ASV skaitās viens no ēkstrēmākajiem laika apstākļu ziņā, tornado tur nav pie vainas. Šajā gadā to aktivitāte samazinājusies gandrīz līdz minimumam.

Ieskatam viens trako tornado “ķērāju” 12.oktobra video no Teksasas štata.

Kamčatkā atmodies “nepareizs” geizers kuru agrāk sauca par Katlu, bet tagad par “Sanitāro mezglu”, jo viņš karto ūdeni un tvaikus nevis izpūš gaisā, bet gan iesūc pazemē.

Sašutušajiem bloga lasītājiem – Vai jums tur plūdi?

Ķenguri sniegā – Austrālijā uzsnidzis sniegs.

Arktika un tās potenciālās ekoloģiskās problēmas – uzskatāmi informatīvs video par Arktikas kustošo nākotni. Un lai vel kāds pasaka, ka es pats izdomāju ka Arktikas ledus var izkust jau 2015 vai 2016 gadā. 😕

Astronomiskās ziņas:

«Curiosity» pārsteidz jauns neparasts atradums uz Marsa – lasīt TVNET

Astronomi ap kādu zvaigzni atklājuši unikālu spirālveida struktūru – lasīt NRA

Zinātnieki atklājuši planētu, kuras virsmu klāj dimanti, ziņo ārvalstu presemanuprāt Déjà vu, bet var palasīt Apollo

NASA fiksē mirstošu zvaigzni – skatīt video Delfi.lv

Interesantu rakstu par cilvēku akselerāciju var palasīt saitā  – NeoGeo

Pats arī esmu tipisks jaunās paaudzes”akselerāts” – garākais un fiziski attīstītākais starp visu radu paaudzēm. Bet kam gan tagad tādus vajag? 🙂

Izvirdis viens no Indonēzijas aktīvākajiem vulkāniem – palasīt TVNET

Pakistānā plūdi pabojājuši dzīvi gandrīz 5 miljoniem iedzīvotāju – palasīties pie bijušajiem kolēģiem saitā Vseneprostotak.ru

Pirmdienas sārtās ziemeļblāzma – pašu bāleliņu fotogrāfijas no Cēsu un Valmieras puses.

Aurora 08.10.2012 – vairāk foto – miedzinjsh.wordpress.com

Polārblāzmas progresē – vairāk foto – shauttra.blogspot.com

Ziemeļblāzmu video no Lielbritānijas ziemeļiem

Unikāla dabas parādība Ķīnā – milzīgs paisuma vilnis pārvietojas pa upi.

Protams vel pirmais sals, citi plūdi, vētras, dubļu nogruvumi un zemestrīces, bet tādas lietas jau notiek katru dienu… 😦

Izmantotie materiāli: n3kl.org, NOAA, Vesti.ru

Postošs sausums ASV un jauni plūdi Krievijā (Video)

Ilgstošs karstums un nokrišņu nepietiekamība novedusi pie postoša sausuma 15 ASV štatus. Visvairāk no sausuma cietis Aiovas štats. ASV valsts iestādes ziņo, ka ne tikai jūlijs vien bijis rekordmēnesis karstuma ziņā – viss laika periods no šā gada janvārim līdz jūlijam bijis siltākais kopš 1895. gada, kad šādus datus sāka ievākt.

Jaunos lietavu izraisītos plūdos Krievijas dienvidos Krasnodaras novadā pie Melnās jūras gājuši bojā vismaz četri cilvēki.  Apmēram 1500 cilvēku, tostarp 275 bērni, no tuvējās apkārtnes ir evakuēti. Plūdi skāruši 600 māju un trīs sabiedriski nozīmīgas ēkas – vietējo slimnīcu, skolu un bērnudārzu. Apmēram 11 400 cilvēku Tuapses rajonā un Sočos trešdien ir palikuši bez elektrības. Elektroenerģijas apgāde kavēta arī desmit sabiedriski nozīmīgām ēkām.

Šīs ir jau otrās spēcīgās lietavas Krasnodaras novadā šovasar. 6. un 7.jūlijā lietavu dēļ pārplūda Kubaņas upe. Šajos plūdos gāja bojā 168 cilvēki, cieta vairāk nekā 34 tūkstoši, applūdis 29 tūkstošu personu īpašums, 2000 māju nopostītas, atjaunot nav iespējams vairāk nekā 400 no tām.

Delfi.lv, Vesti.ru

Nedēļas notikumu apskats – Arī Latvijā gaidāmas ekstremālākas dabas parādības (Foto, Video)

Klimata pārmaiņas skar arī Latviju. Tuvākajos gadu desmitos arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības. Tā paziņoja Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis, komentējot ASV zinātnieku brīdinājumus, ka neierasti straujā ledus kušana un sarūkošās ledāju platības Arktikā var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru arī Latvijā – skat. Arktikas strauji kūstošais ledus var Latvijai atnest aukstuma viļņus.

Aptaujātie Latvijas speciālisti piekrita, ka globālā sasilšana jau pavisam drīz var izraisīt būtiskas klimata pārmaiņas pie mums.

Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Agrita Briede  akcentēja – kopumā var teikt, ka Latvijas laika apstākļiem ir saistība ar Arktikā notiekošo, jo Latvijā arktiskās gaisa masas var ieplūst no septembra līdz maijam, bet tās nav dominējošās. Klimats ir kompleksa sistēma un nav iespējams tikai pēc Arktikas ledāja kušanas pateikt paredzamās izmaiņas. Latvijas teritorijas klimatu lielā mērā ietekmē procesi, kas notiek Ziemeļatlantijā (Ziemeļatlantijas svārstības, Golfa straume). Kopumā ir redzams, ka temperatūras, nokrišņu izmaiņas Latvijā ir intensīvākas tieši pēdējo 10 gadu laikā.

 Lietavas, kas šo pirmdien plosījās daudzviet Latvijā, pamatīgu postu radījušas vairākiem Zemgales zemniekiem

Profesore atzīmēja, ka ASV Kornela universitātes pētnieku rezultāti par to, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, ir viena no teorijām. “Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka gaisa masu kustībai ASV ir citāds raksturs nekā Latvijā.”

ASV kontinentālajā daļā aizvadītais pavasaris bija siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē

Savukārt Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis vairāk akcentēja globālās sasilšanas konsekvences. Neapšaubāmi klimata pārmaiņas skar arī Latviju – “Tuvākos gadu desmitus arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības – krasas temperatūras svārstības, nokrišņu un sausuma periodiskums, pieaugoša vētru atkārtojamība utt. Pašreizējās klimata izmaiņas notiek tādā ātrumā, kā iepriekš vēsturiski nekad tas nav bijis.”

Bet Latvijas pierobežā un citos Eiropas reģionos jau šonedēļ ekstremālu dabas parādību netrūka.

Nedēļas sākumā 11.jūnijā, Lietuvā Čedasu ciematā netālu Latvijas robežas, tornado rāva mājām nost jumtus un izgāza kokus. Virpuļviesulis pat pacēla gaisā sievieti un nosvieda pret zemi, bet par laimi, negadījumā cietušā nopietnas traumas neguva

Šajā nedeļā 11-17.06.12 novērotie virpuļviesuļi Eiropas reģionā

Šī lapa vairs nav pieejama.

Otrdien, 12.jūnijā, pāri Santerasmo salai Venēcijas lagūnā brāzies tornado, noraujot jumtus vismaz 12 ēkām. Spēcīgais vējš nodarījis milzīgus postījumus vairākās Venēcijas lagūnas salās, taču nav ziņu par cietušajiem.

Arī Rietumsibīrijas pilsētu Hantimansijsku Krievijā, otrdien skāra šim reģionam neierastā dabas parādība.

 

Tāpat virpuļviesuļi otrdien tika novēroti Īrijā, Francijā, Vācijā un citās valstīs.

 

 

14.jūnijā no daudzām Latvijas vietām saņemtas ziņas par spilgtiem mezosfēras mākoņiem, kas plašāk pazīstami kā sudrabainie mākoņi. Šos mākoņu ceturdienas naktī novēroja daudzās vietās ziemeļu puslodē.

Sudrabainie mākoņi Papē 14.06.12 @ dabasparadibufoto.files.wordpress.com

Tie līdzinās spalvu mākoņiem, taču atrodas daudz augstāk un ir redzami tikai naktī, kad tie atstaro Saules gaismu. Parasti tie redzami baltā vai gaiši zilā krāsā.

Rīgā, Pļavniekos 14.06.12 ap 01:00 @ Einars Zavickis

Pēdējos gados šie mākoņi, kuri atrodas aptuveni 80 kilometru augstumā un tādējādi ir augstākie mākoņi, kas veidojas Zemes atmosfērā, tiek novēroti arvien biežāk, un to izcelsme un rašanās mehānismi vēl nav līdz galam skaidri. Šie mākoņi ir samērā jauns fenomens. Pirmās rakstiskās ziņas par tiem ir no 1885.gada.

Latvijā sudrabainie mākoņi visbiežāk tiek novēroti no jūnija vidus līdz jūlija vidum. To parādīšanos nav iespējams prognozēt, novērojumiem nepieciešama skaidra nakts un labi pārredzams debess jums, it īpaši ziemeļu virzienā.Neparastie mākoņi visbiežāk parādās pusotras stundas laikā pēc saulrieta – kad norietējusī Saule apspīd mezosfēru, bet zemākie atmosfēras slāņi atrodas Zemes ēnā, – un tie var būt redzami vairākas stundas dažādā spilgtumā.

Izmantotie materiāli: TVNET, lrytas.ltzebra.15min.lt, ESWDПервый каналLTV Ziņu dienests, BNN,