Jaunais-vecais Maiju kalendārs (Video)

Amerikāņu arheologi atraduši jaunu maiju kalendāru, kas uz šodienu ir vecākais no zināmajiem šīs senās civilizācijas veidotajiem kalendāriem. Tas radīts mūsu ēras devītajā gadsimtā, un atšķirībā no iepriekš atrastajiem, nesatur mājienus par pasaules gala tuvošanos, kam, kā tiek uzskatīts, jāiestājas šī gada 21.decembrī.

Kalendārs atrasts Gvatemalā, arheologu grupai no Bostonas universitātes jau kopš 2001.gada veicot izrakumus vienā no senākajām maiju «mirušajām pilsētām». Tā atklāta pirms aptuveni simts gadiem, vēsta The Daily Mail.

Uz vienas no atraktajām ēkām zinātnieki atraduši freskas ar astronomiskā kalendāra tabulas attēliem, kuros aprakstīti Saules un Mēness gadi, kā arī Veneras un Marsa kustības cikli.

Saskaņā ar atklāto kalendāru, pasaule pastāvēs vēl vismaz septiņus tūkstošus gadu. Iepriekš zinātnieku rīcībā nonākuši ar 14.-15.gadsimtu datējami kalendāri, kuros laika skaitīšana aprāvās pie 2012.gada 21.decembra, ko daudzi interpretējuši kā pasaules gala iestāšanos.

Turklāt šādai versijai tic ļoti daudzi pasaules iedzīvotāji. Kā liecina aptauju rezultāti, pasaules galu šogad gaida katrs desmitais planētas iedzīvotājs.

Baltic News Network

Saule nebeidz pārsteigt (Video)

Izmantojot trīs Saules orbītā esošos satelītus – SDO, Stereo-A un Stereo-B Saules pētniekiem izdevies atklāt, ka Saules atmosfēras ārējā daļa, saukta par Saules vainagu jeb koronu sastāv no milzīgām šūnām.

Vairāk var šo atklājumu var palasīt – ‘Coronal Cells’ Spotted in Sun’s Atmosphere vai arī gaidīt kad kāds saņemsies un pārtulkos latviski. 😉

Wired Science, StephenHannardADGUK

Dzīvībai piemērotu planētu ir miljardiem

Piena ceļa galaktikā varētu būt miljardiem dzīvības pastāvēšanai piemērotu planētu, līdz ar ko pastāv iespēja, ka Zeme Visuma tuvākajā apkaimē nav vienīgais apdzīvotais objekts. Pētnieki ir atklājuši, ka salīdzinoši šaurā 30 gaismas gadu (apmēram 290 triljoni kilometru) kosmosa zonā ap Zemi ir vismaz simts Superzemes.

Astronomi to secinājuši, pētot tā dēvētos sarkanos pundurus, kas veido aptuveni četras piektdaļas no Piena ceļā esošo zvaigžņu kopskaita. Ap 40 procentiem no šiem sarkanajiem punduriem riņķo planētas, kas izmēru ziņā daudz neatšķiras no Zemes, turklāt tās no savas zvaigznes atrodas dzīvības formām draudzīgā attālumā, tas ir – attālumā, kurā ūdens uzglabājas šķidrā veidā.

Zinātnieki saka, ka tur, kur ir ūdens, ir iespējama arī dzīvība, tiesa, tas nenozīmē, ka dzīvas radības tik tiešām ir attīstījušās.

Grenobla universitātes (Francija) profesors Havjē Bonfils norāda, ka Piena ceļā ir apmēram 160 miljardi sarkano punduru un tas nozīmē, ka mūsu galaktikā vien varētu būt desmitiem miljardu planētu. Bonfila vadītā astronomu komanda, izmantojot 3,6 metrus lielo Eiropas Dienvidu observatorijas teleskopu, pētīja rūpīgi atlasītus 102 sarkanos pundurus.

Izpētes gaitā tika atklātas deviņas Superzemes, kuru masa ir robežās no vienas līdz 10 Zemes masām, bet divas no tām atradās zvaigžņu Gliese 581 un Gliese 667 C dzīvības formām draudzīgajās zonās.

Tas gan nenozīmē, ka uz jebkuras no šīm planētām būtu iespējams dzīvot. Tā kā sarkanie punduri ir vēsāki nekā, piemēram, Saule, dzīvībai draudzīgā zona ir tiem tuvāk, bet tas savukārt nozīmē, ka planētas ir pakļautas pēkšņajiem matērijas uzliesmojumiem, radiācijai un ultravioletajam starojumam.

TVNET, Science@NASA, phl.upr.edu

Kosmiskie horizonti: Noslēptā paradīze (Filma)

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules, kā arī piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas iekšējām planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis — Mēness. Toties citām planētām Saules sistēmā ir pat vairāki kosmosa pavadoņi. Un varbūt dzīvība Saules sistēmā meklējamas uz tiem?

Augšupielādēja: DJDrugsounD