Grenlandes ledājs pagājušajā gadā kusis visstraujāk pusgadsimta laikā (Video, Grafiskā informācija)

Grenlandes ledāju slānis pagājušajā gadā kusis visstraujāk pēdējā pusgadsimta laikā, un tā ir kārtējā «nepārprotamā» pazīme, kas liecina par klimata izmaiņām, paziņojuši ASV valdības zinātnieki.

«Pasaule turpina uzsilt,» teikts ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas paziņojumā presei. «Vairāki rādītāji liek secināt vienu un to pašu – tas ir skaidrs signāls no atmosfēras augstākajiem slāņiem līdz pat okeāna dziļumiem.»

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ikgadējā klimata pārskatā, kurā pārstāvēti 45 valstu zinātnieku darbi, teikts, ka ledus slānis Grenlandē kusis ar vislielāko tempu kopš 1958.gada, kad šādi dati pirmoreiz kļuva pieejami. Pētījumā teikts, ka ledus klājums Ziemeļu Ledus okeānā samazinājies līdz trešajai mazākajai teritorijai, kāda jebkad reģistrēta, savukārt Alpu šļūdoņi sarukuši jau divdesmito gadu pēc kārtas.

Saskaņā ar iepriekšējiem pētījumiem, arī šajā pārskatā 2010.gads ir minēts kā viens no karstākajiem gadiem, kādi jebkad reģistrēti.

Atkarībā no metodoloģijas, tas uzskatāms par vienu no diviem karstākajiem vai arī par otro karstāko gadu. Taču visas izmantotās metodoloģijas uzrādīja, ka temperatūra bija par 0,5 grādiem pēc Celsija augstāka par vidējo reģistrēto temperatūru pēdējos 30 gados.

Pārskatā ir atzīmēts, ka 2010.gads atšķīrās no iepriekšējiem tā ekstrēmo notikumu dēļ, ieskaitot nāvējošo karstuma vilni Krievijā, plūdus Pakistānā, kas lika evakuēt vairāk nekā 20 miljonus cilvēku, kā arī vēl nepieredzēta stipruma sniegputeni vairākās ASV pilsētās.

Vairāki pētījumi ir pievērsuši uzmanību straujajai ledus kušanai Ziemeļu Ledus okeānā, kas varētu radīt jūras līmeņa celšanos, apdraudot zem jūras līmeņa novietotas piekrastes teritorijas un salas.

Arktiskās novērošanas un novērtēšanas programma, kuras mītne ir Oslo, maijā paziņoja, ka ledāju kušana Arktikā ir tuvu tam, lai līdz 2100.gadam jūras līmenis būtu pacēlies par 1,6 metriem. Tas būtu daudz straujāks kāpums nekā to paredzēja pirms dažiem gadiem.

Daudzi vides aktīvisti ir neapmierināti ar starptautisko klimata izmaiņu ierobežošanas sarunu tempu. Vien daži cer uz nozīmīgu vienošanos, kas tiktu panākta nākamajās ANO līderu sarunās, kas novembra beigās notiks Dienvidāfrikas Republikā.

Bijušais ASV viceprezidents Als Gors nesen apsūdzēja pašreizējo prezidentu Baraku Obamu līderības trūkumā, risinot klimata izmaiņu jautājumus. Viņš apgalvo, ka vājā šīs problēmas atspoguļošana medijos viesusi ticību globālās sasilšanas skeptiķos.

Nākotne? @ NeoGeo.lv

Informācijas avoti: Apollo, NOAA, Daily Kos, Bruce MauldenTBD

Ultravioletā starojuma intensitātei šodien rekordaugsts līmenis (Grafiskā informācija)

Ultravioletā starojuma intensitāte Baltijas jūras reģionā sasniegusi rekordaugstu līmeni, liecina dati no Tartu observatorijas. Maksimālā ultravioletās radiācijas indeksa vērtība Tartu trešdien ap plkst.13 sasniedza atzīmi 8,6, kas ir tuvu absolūtajam rekordam.

Tuvākajās dienās ultravioletā radiācija saglabāsies nemainīgi augsta, jo ozona slānis virs Eiropas un it īpaši virs Ziemeļeiropas ir plānāks nekā ierasts. Sauli palaikam gan aizsegs mākoņi, prognozē sinoptiķi.

Uzturoties saulē, nepieciešams valkāt aizsargājošu apģērbu, nēsāt galvassegu un saulesbrilles vai lietot saulessargu. Dienas vidū, kad saules stari ir visspēcīgākie, cilvēki ar īpaši jutīgu ādu var iegūt apdegumus pat desmit minūtēs. Laikā no plkst.11.30 līdz 15.30 vajadzētu izvairīties no atrašanās tiešos saules staros. Īpaši no saules ietekmes jāsargā mazi bērni, atgādina mediķi.

Informācijas avoti: TVNET, Finnish Meteorological Institute, Environment Canada

Aktuālo ultravioletā starojuma intensitāti, ozona slāņa biezumu un atmosfēras piesārņojumu var monitorēt ekrāna labajā pusē nospiežot widžetu – UV indekss un ozona slāņa monitorings.

Baktēriju bieds Eiropā un atgriešanās vara krāniem un rokturiem (Video)

Zarnu nūjiņas (Escherichia coli) infekcijā Eiropā mirušo skaits ir pieaudzis līdz 47 cilvēkiem, otrdien paziņoja Vācijas veselības aizsardzības iestādes pēc vēl četru inficēto nāves. Enterohemorāģiskā zarnu nūjiņa (EHEC) ir izraisījusi 46 cilvēku nāvi Vācijā. Zviedrijā no tās mirusi sieviete, kas neilgi pirms tam bija atgriezusies no Vācijas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Lai izsargātos no inficēšanās zinātnieki iesaka sadzīvē izmantot priekšmetus, kā durvju rokturus, krānus, traukus utt. no vara vai sudraba sakausējumiem, jo tiem piemītot antiseptiskas īpašības. Kā arī biežāk mazgāt rokas.

Par infekcijas avotu tiek uzskatīti dārzeņu dīgsti no organiskas lauku saimniecības Lejassaksijas federālajā zemē Vācijas ziemeļos. Šī saimniecība tagad ir slēgta, un visa tās produkcija tiek izņemta no tirdzniecības.

Saskaņā ar ANO Pasaules veselības organizācijas (WHO) datiem ar EHEC izraisītu hemorāģisku kolītu vai ar to saistītu nieru slimību – hemolītiski urēmisko sindromu (HUS) ir saslimuši apmēram 3800 cilvēku 16 valstīs, galvenokārt Vācijā, un aptuveni 850 no viņiem ir nopietni slimi.

Infekcija sasniedza kulmināciju maija beigās, bet tās gadījumu skaita pieaugums kļūst arvien lēnāks.

Britu medicīnas žurnālā “Lancet” pagājušo ceturtdien publicētā pētījumā ir izteikts pieņēmums, ka šī infekcija ir tik letāla tāpēc, ka to izraisījušās zarnu nūjiņas paveids ir ģenētisks hibrīds ar spēju pielipt zarnu sieniņām.

Informācijas avots: Delfi.lv, euronews

Informāciju avoti:

Turpmākā vasara arī Latvijā būs krietni karstāka

Turpmākā vasara būs karstāka. Kā sarunā ar TVNET skaidro Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) pārstāve Laura Krūmiņa, iespējamība, ka temperatūra mūsu reģionā varētu būt zem normas, ir ļoti neliela.

Pēdējās nedēļas laikā gaisa temperatūra bijusi ļoti tuvu normas robežai, pat nedaudz zem tās. Tomēr jūnija beigas, kā arī jūlija sākums gaidāms ar karstāku laiku.

Runājot par centrālo un Austrumeiropu, ir diezgan iespējams, ka gaisa temperatūra jūlijā un augustā būs virs normas, tā telefonsarunā ar TVNET norāda hidrometeoroloģiskās daļas vadītāja. Vasaras vidusdaļā Latvija varētu piedzīvot vēl kādu karstuma vilni, ko varētu atnest siltās Atlantijas gaisa masas.

LVĢMC meteorologi pieļauj, ka nokrišņi vasaras vidū varētu būt zem normas. Tomēr dažādās Latvijas vietās varot būt diezgan lielas atšķirības tāpēc, ka gada siltajā periodā nokrišņu sadalījums mēdzot būt ļoti nevienmērīgs.

Informācijas avots: TVNET