Laika prognozes tuvākajām četrām nedēļām liecina, ka gaisa temperatūra visā periodā gaidāma 1-3 grādus virs normas, savukārt nokrišņu daudzums šajā nedēļā pārsniegs normu divas reizes. Līdz ar to gaidāma sniega un ledus kušana un upju noteces palielināšanās.
Latvijas austrumu un centrālās daļas upēs ūdens līmeņi februārī paaugstināsies samērā lēni un pakāpeniski, straujāka līmeņu celšanās iespējama marta pirmās dekādes otrajā pusē, savukārt ledus iešanas sākums iespējams ap marta vidu.
Rietumu daļas upēs, īpaši Kurzemes un Zemgales dienvidu daļas upēs pavasara procesu attīstība notiks straujāk. Jau februāra trešās dekādes vidū gaidāma samērā strauja ūdens līmeņu paaugstināšanās, kam sekos ūdens līmeņu svārstības līdz marta pirmās dekādes vidum. Marta pirmās dekādes otrajā pusē Kurzemes un Zemgales upēs gaidāma strauja ūdens līmeņu paaugstināšanās un ledus iešana.
Tā kā ledus upēs ir biezs, ledus iešanas laikā daudzviet iespējama ledus sastrēgumu veidošanās un zemāko palieņu applūšana.
Krievijas zinātniekiem izdevies uzziedināt 30 tūkstošus gadu senas sēklas, ko vāveres bija paslēpušas Kolimas upes krastā Sibīrijā.
Zinātnieku noteiktais neļķu dzimtas auga «Silene stenophylla» sēklu vecums ir aptuveni 31 800 gadu.
Tās ir senākās sēklas, kuras izdevies uzziedināt, apgalvo Krievijas Zinātņu akadēmijas pētnieki Svetlana Jašina un Dāvids Giličinskis.
Atklājums pārspēj iepriekšējo rekordu, kas piederēja 2000 gadu senām Nāves jūras tuvumā atrastām palmas sēklām, no kurām izdevās iegūt veselu augu.
Atklājums varētu kļūt par pagrieziena punktu sena bioloģiskā materiāla pētniecībā un parādīt mūžīgā sasaluma nozīmi, «meklējot senu genofondu, iepriekš pastāvējušu dzīvību, kas hipotētiski jau sen izzudusi no zemes virsas», raksta zinātnieki.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Zinātnieku izpētītajās 70 vāveru ziemas guļas vietās Kolimas upes krastā atrasti vairāki tūkstoši sēklu paraugu. «Visas alas atrastas 20 līdz 40 metru dziļumā no tagadējās zemes virsmas, un tās bija ierīkotas zemes slāņos, kuros bija arī mamutu, mataino degunradžu, bizonu, zirgu, briežu un citu faunas pārstāvju kauli,» skaidrots pētījumā.
Zinātnieku veiksmi lielā mērā nodrošināja tas, ka alas ātri sasalušas un pēc tam «nekad nav atsalušas», pasargājot tās no bojājumiem.
Zinātnieki vispirms centušies iegūt augus no nobriedušām sēklām, taču tas nav izdevies. Vēlāk viņi pievērsušies «Silene stenophylla» augļu daļām, ko pētnieki raksturo kā «placentālus audus». No tiem izdevies iegūt veselus augus.
Meklējot aktuālu informāciju par plaisām Zemes magnētiskajā laukā uzdūros uz pavecu, bet šobrīd aktuālu rakstiņu Fizmati.lv mājaslapā, kurš iespējams izskaidro pēdējo nedēļu dīvainās magnētiskās vētras un ziemeļblāzmu aktivitāti.
Jāatgādina, ka pēdējo nedēļu laikā Saules aktivitāte ir minimāla un neviens nopietns Saules izvirdums, kurš būtu vērts uz Zemes pusi nav noticis. Bet arī uz doto brīdi Zemes magnetosfēras aktivitāte ir ļoti augsta.
Zinātnieki ir atklājuši, ka Zemi aizsargājošai magnetosfērai ir divi lieli caurumi, kas ielaiž kaitīgo Saules vēju. Šo caurumu tālākie pētījumi varētu palīdzēt precīzāk prognozēt magnētiskās vētras, kuras rada traucējumus energoapgādē un sakaros, ir polārblāzmu izraisītājas un kuru aktivitātes maksimums gaidāms 2013 gadā.
Zinātnieki secinājuši, ka iepriekšējais uzskats par saules vēja daļiņu ienākšanu Zemes magnetosfērā ir bijis pilnīgi nepareizs, proti, iepriekš zinātniekiem bija radies uzskats, ka saules vēja daļiņas ienāk Zemes magnetosfērā tad, kad Saules magnētiskais lauks ir pretēji vērsts Zemes magnētiskajam laukam. Bet jaunākie atklājumi šo uzskatu apgāž. Atklāts, ka 20 reižu vairāk saules vēja daļiņu ienāk Zemes magnetosfērā tieši tad, kad Zemes un Saules magnētiskie lauki ir vērsti vienā virzienā.
Šāds magnētisko lauku novietojums izraisa tādu mijiedarbību, ka Zemes magnētiskajā laukā pie poliem parādās robi. 2007. gada jūnijā NASAs kosmiskā zonde lidoja cauri vienam no šiem caurumiem tieši tad, kad tas bija atvērts. Zondes sensori reģistrēja lielu saules vēja daļiņu plūsmu, kas tajā brīdī ieplūda Zemes magnētiskajā laukā. Šis caurums bija milzīgs, četras reizes lielāks par pašu Zemi. Iepriekš bija uzskats, ka tik liela saules vēja daļiņu plūsma nemaz nav iespējama.
Vairākums no daļiņām tiek novirzītas atpakaļ visumā, bet daļa iegūs papildus enerģiju un izraisa magnētiskās vētras, kas rada energosistēmas traucējumus un var sabojāt satelītus, kas atrodas ģeostacionārās orbītās.
Magnētisko vētru aktivitāte ir atkarīga no Saules 11 gadu aktivitātes cikla. Šobrīd Saule tuvojās šī cikla maksimumam kurš gaidāms 2013. gadā.
Un nobeigumā vel viena aktuāla tēma.Versija par Zemes magnetosfēras aktivitātes saistību ar dīvainām skaņām, kuras cilvēki dzird visā pasaulē.
Krievijas zinātnieki ir pārliecināti, ka pasauli sagaida jauns ledus laikmets. Strauja temperatūras pazemināšanās Zemi sagaida jau pēc diviem gadiem – 2014.gadā. Jaunais ledus laikmets ilgšot ne mazāk kā divus gadsimtus. Prognozētais «mazais ledus laikmets» būšot jau piektais pēdējo deviņsimt gadu laikā. Līdzīgas klimatiskas pārmaiņas esot fiksētas 12., 15.,17. un 19.gadsimtā.
Zinātnieks brīdina, ka tādēļ vien, ka tas tiek dēvēts par «mazo ledus laikmetu», nenozīmē, ka tas paies nepamanīts. Katru temperatūras pazemināšanās vilni pavada epidēmijas, tautas masu pārvietošanās un neražas gadi.
Un viņi nav vienīgie kas tā domā…
Pēdējais Ledus laikmets bija laikmets, kad pirms apmēram 100 tūkstošiem gadu notika lielas izmaiņas Zemes laika apstākļos.
Klimata izmaiņas Antarktīdā pēdējos 400 000 gadu (no stacijas Vostok urbumu datiem). Ar zilu parādītas temperatūras izmaiņas, ar zaļu – oglekļa dioksīda koncentrācija gaisā, ar sarkanu – putekļu saturs gaisā
Laiks kļuva aukstāks, ziemas — garākas. Ziemeļeiropā sniegs un ledus īsajās vasarās nepaguva izkust un zemi sāka pārklāt ledājs — bieza ledus un sniega kārta. Vietām ledāja biezums sasniedza divus kilometrus. Ledājs ilgstoši klāja visu Eiropas ziemeļu daļu, arī Latvijas teritoriju.
Laiku pa laikam kļuva nedaudz siltāks, tomēr kopumā laiks bija daudz aukstāks nekā mūsdienās. Mainījās arī daba ledāja tuvumā. Augu valsts kļuva nabadzīga, daudzi pie siltuma pieraduši dzīvnieki izmira vai devās uz dienvidiem.