Krievu akadēmiķis par Zemes magnētisko polu maiņu (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ģeomagnētiskā vētra uz Zemes 11.martā tiešām sakrita ar postošo zemestrīci Japānā

Arī citi zinātnieki arvien vairāk runā par iespējamo Zemes magnētisko polu maiņu salīdzinoši tuvā nākotnē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Raksti par tēmu:
Sākusies zemes magnētisko polu maiņa? (Video)
Zemes magnētiskā lauka izmaiņas un magnētisko polu nobīde (Video)
Uz Zemes spēcīga magnētiskā vētra, iespēja redzēt ziemeļblāzmas pat Rīgā (Grafiki, Foto, Video)

Video avots: Dudishev, Первый канал

Uzmanību! Šonedēļ paaugstinās ultravioletā starojuma līmenis (Grafiki)

Saules aktivitāte šobrīd strauji palielinās @ SOHO

Šonedēļ Latvijā turpina paaugstināties no saules nākošā ultravioletā starojuma līmenis, liecina Starptautiskā Troposfēras izmešu monitoringa dienesta informācija.

Šonedēļ ultravioletā starojums brīžiem pēcpusdienās sasniegs ceturto līmeni, kas ir vidējs, tomēr cilvēkiem ar jutīgāku ādu jābūt piesardzīgiem un nevajadzētu saulē pavadīt pārmērīgi daudz laika.Ozona slāņa biezums šonedēļ būs visai svārstīgs – no 300-380 Dobsona vienībām, kas uzskatāms par normālu.

Ozona slāņa biezumu mēra Dobsona vienībās. Normāls slāņa biezums ir 300 vienību. Ja slānis ir plānāks par 220 vienībām, tas uzskatāms par ozona caurumu. Jo ozona slānis biezāks, jo zemi sasniedz mazāk kaitīgā ultravioletā starojuma.

Pāris dienas atpakaļ ozona daudzums virs Skandināvijas bija samazinājies pat līdz 250 Dobsona vienībām

Latvijā vasarās maksimālais ultravioletā starojuma indekss parasti sasniedz septīto, pavisam reti astoto līmeni. Ultravioleto starojumu uz Zemes raksturo 11 līmeņos. Pirmais līdz otrais līmenis nozīmē, ka starojums ir zems un draudus nerada, trešais līdz piektais līmenis nozīmē, ka starojums ir vidējs un var radīt apdegumus cilvēkiem ar jutīgu ādu, sestais līdz septītais līmenis ir jau bīstams starojums lielākajai daļai cilvēku ar gaišu ādu. Tik intensīvā starojumā apdegumus saulainas dienas vidū var gūt pavisam ātri. Astotais līdz desmitais līmenis raksturo ļoti intensīvu starojumu, un tad, izejot saulē dienas vidū, obligāti būtu jālieto apģērbs, galvassega vai saulessargs, jo apdegumu var gūt dažu minūšu laikā. Ja starojuma līmenis sasniedz 11, tas uzskatāms par ekstrēmu un Latvijā novērojams ārkārtīgi reti.

Ģeomagnētiskās vētras šobrīd arī turpinās

Ziņu avots: TVNET, SOHO, Tesis.lebedev.ru, Theozonehole.com

 

Kā ar pakavu pa pieri (Video)

Apostolos Kristou un Deivids Eišers no Armāgas observatorijas Ziemeļīrijā atklāja asteroīdu 2010 SO16. Ar ko gan ir unikāls šis Zemei tuvais asteroīds? Izklausās pilnīgi nereāli, bet izrādās, ka tas riņķo ap Sauli pa pakavveida orbītu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pacentīsimies saprast dažas patiesības. Pirmkārt, objekti, kas atrodas tālāk no Saules nekā Zeme, riņķo lēnāk. Otrkārt, objekti, kas atrodas tuvāk Saulei, riņķo pa orbītu ātrāk. Tad iedomāsimies asteroīdu, kurš atrodas nedaudz tuvāk Saulei nekā Zeme. Tā kā tā orbitālais ātrums ir nedaudz lielāks, laika gaitā tas Zemi “panāks”. Tuvojoties planētai, tās gravitācija pievilks asteroīdu. Tas tiks piebremzēts un attālināsies no Saules. Jaunā orbīta būs nedaudz lielāka nekā Zemes orbīta. Asteroīds atpaliks no Zemes, līdz planēta to “noķers” un novirzīs tuvāk Saulei, kur tas atkal riņķos ātrāk nekā Zeme.

No Zemes skatupunkta asteroīds ap Sauli riņķo pa pakavveida orbītu, pastāvīgi tuvojoties un attālinoties Zemei, bet nekad nepalidojot tai garām. No asteroīda skatu punkta tas riņķo ap Sauli ar dažādu ātrumu, atšķirībā no tā, cik tuvu tas atrodas Saulei. SO16 gadījumā viena cikla periods ir 350 gadi. Lai arī SO16 orbīta atrodas tuvu Zemes orbītai, asteroīds vistuvākajā punktā atrodas 50 reizes tālāk nekā Mēness no Zemes.

Šāda tipa orbītas tiek uzskatītas par ļoti nestabilām, jo pat neliels gravitācijas līdzsvara traucējums var izjaukt orbītu. SO16 ir izrādījies neparasti ilgdzīvojošs šajā pozīcijā. Kristou un Eišers veica vairākas simulācijas, lai noskaidrotu, cik ilgu laika periodu asteroīds riņķo pa šo orbītu. Mainot dažādus parametrus, viņi ieguva vērtības no 120 000 līdz pat vairāk nekā miljons gadiem.

Mūsdienās ir zināmi vēl trīs objekti, kas riņķo pa pakavveida orbītu, bet tie visi ir mazāki nekā SO16, kura diametrs ir daži simti metru. Neviens no trim mazajiem objektiem šajās orbītās nenoturēsies ilgāk par dažiem tūkstošiem gadu.

Zinātnieki vēlētos noskaidrot, kas ir šis asteroīds un no kurienes tas ir ieradies. Viena no versijām ir, ka tas ir parasts galvenās joslas asteroīds, kurš dažādu planētu gravitācijas spēku mijiedarbības rezultātā ir nokļuvis neprastajā orbītā. Nevar izslēgt iespēju, ka tas ir Mēness gabals, kurš līdz šim nezināmu faktoru ietekmē ir izkļuvis no Zemes-Mēness sistēmas gravitācijas ietekmes un izveidojis stabilu rezonansi ar Zemi. Galu galā SO16 varētu būt viens no hipotētiskajiem triangula līdzsvara punktu objektiem, kas atrodas 60 grādus uz priekšu un nopakaļus Zemei tās orbītā. Ja šādi objekti pastāv un SO16 ir viens no tādiem, tad, visticamāk, tie ir vēsturisks materiāls, kurš saglabājies šajās pozīcijās kopš planētu veidošanās laikiem.

Sākotnēji asteroīda analīzi var veikt ar spektrometriem. Ja šis objekts izrādīsies patiesi interesants, zinātnieki apsver iespēju nosūtīt turp zondi, kas varētu veikt izpēti uz vietas un varbūt pat savākt paraugus un nogādāt tos atpakaļ uz Zemi.

Ziņu avots: Starspace, Wikipedia, Space.com

Protuberance uz Saules 5-6.04.2011 (Video)

Saule rullē pa smuko… 🙂 Neaizmirstiet par ozona caurumiem un magnētiskajām vētrām, uzliekat rīt cepuri, ka nenoiet pēc tam mati…

Šī lapa vairs nav pieejama.

 

P.S. Šodien vakarā bija spēcīga magnētiskā vētra uz Zemes ar Kp indeksu 6. Ja kādam paveicās ziemeļblāzmu varēja teorētiski redzēt aiz stūra.

Ziņu avots: nuckelchen1, NOAA, gedds.alaska.edu