Apostolos Kristou un Deivids Eišers no Armāgas observatorijas Ziemeļīrijā atklāja asteroīdu 2010 SO16. Ar ko gan ir unikāls šis Zemei tuvais asteroīds? Izklausās pilnīgi nereāli, bet izrādās, ka tas riņķo ap Sauli pa pakavveida orbītu.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Pacentīsimies saprast dažas patiesības. Pirmkārt, objekti, kas atrodas tālāk no Saules nekā Zeme, riņķo lēnāk. Otrkārt, objekti, kas atrodas tuvāk Saulei, riņķo pa orbītu ātrāk. Tad iedomāsimies asteroīdu, kurš atrodas nedaudz tuvāk Saulei nekā Zeme. Tā kā tā orbitālais ātrums ir nedaudz lielāks, laika gaitā tas Zemi “panāks”. Tuvojoties planētai, tās gravitācija pievilks asteroīdu. Tas tiks piebremzēts un attālināsies no Saules. Jaunā orbīta būs nedaudz lielāka nekā Zemes orbīta. Asteroīds atpaliks no Zemes, līdz planēta to “noķers” un novirzīs tuvāk Saulei, kur tas atkal riņķos ātrāk nekā Zeme.
No Zemes skatupunkta asteroīds ap Sauli riņķo pa pakavveida orbītu, pastāvīgi tuvojoties un attālinoties Zemei, bet nekad nepalidojot tai garām. No asteroīda skatu punkta tas riņķo ap Sauli ar dažādu ātrumu, atšķirībā no tā, cik tuvu tas atrodas Saulei. SO16 gadījumā viena cikla periods ir 350 gadi. Lai arī SO16 orbīta atrodas tuvu Zemes orbītai, asteroīds vistuvākajā punktā atrodas 50 reizes tālāk nekā Mēness no Zemes.
Šāda tipa orbītas tiek uzskatītas par ļoti nestabilām, jo pat neliels gravitācijas līdzsvara traucējums var izjaukt orbītu. SO16 ir izrādījies neparasti ilgdzīvojošs šajā pozīcijā. Kristou un Eišers veica vairākas simulācijas, lai noskaidrotu, cik ilgu laika periodu asteroīds riņķo pa šo orbītu. Mainot dažādus parametrus, viņi ieguva vērtības no 120 000 līdz pat vairāk nekā miljons gadiem.
Mūsdienās ir zināmi vēl trīs objekti, kas riņķo pa pakavveida orbītu, bet tie visi ir mazāki nekā SO16, kura diametrs ir daži simti metru. Neviens no trim mazajiem objektiem šajās orbītās nenoturēsies ilgāk par dažiem tūkstošiem gadu.
Zinātnieki vēlētos noskaidrot, kas ir šis asteroīds un no kurienes tas ir ieradies. Viena no versijām ir, ka tas ir parasts galvenās joslas asteroīds, kurš dažādu planētu gravitācijas spēku mijiedarbības rezultātā ir nokļuvis neprastajā orbītā. Nevar izslēgt iespēju, ka tas ir Mēness gabals, kurš līdz šim nezināmu faktoru ietekmē ir izkļuvis no Zemes-Mēness sistēmas gravitācijas ietekmes un izveidojis stabilu rezonansi ar Zemi. Galu galā SO16 varētu būt viens no hipotētiskajiem triangula līdzsvara punktu objektiem, kas atrodas 60 grādus uz priekšu un nopakaļus Zemei tās orbītā. Ja šādi objekti pastāv un SO16 ir viens no tādiem, tad, visticamāk, tie ir vēsturisks materiāls, kurš saglabājies šajās pozīcijās kopš planētu veidošanās laikiem.
Sākotnēji asteroīda analīzi var veikt ar spektrometriem. Ja šis objekts izrādīsies patiesi interesants, zinātnieki apsver iespēju nosūtīt turp zondi, kas varētu veikt izpēti uz vietas un varbūt pat savākt paraugus un nogādāt tos atpakaļ uz Zemi.
Ziņu avots: Starspace, Wikipedia, Space.com
Citāda Pasaule 