Milzu bolīds virs Latvijas (Video)

2011. gada 21./22. maija naktī ap plkst. 2.40 virs Latvijas debesīs novērots ļoti spožs bolīds.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Bolīds ir neliels debess ķermenis, kas ielido Zemes atmosfērā un sadeg, radot spožu uzliesmojumu.  Izskatot daudzos aculiecinieku ziņojumus portālos TVNET, Apollo un Kas jauns izdevās aptuveni rekonstruēt parādības norisi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vietas, kur aculiecinieki dzirdējuši spēcīgu, skaļu skaņu. Tas ļauj noprast, virs kuras teritorijas notika bolīda eksplozija.

Šī lapa vairs nav pieejama.

 Bolīds redzēts praktiski visā Latvijā, no Ventspils līdz Rēzeknei un no Alojas līdz Daugavpilij. Novērota liela, apaļa uguns bumba, kas pēc redzamā izmēra salīdzināma ar Mēnesi. Tā bijusi tik spilgta, ka izgaismojusi visu apkārtni, uz brīdi kļuvis gaišs kā dienā. Pēkšņais uzliesmojums daudzus cilvēkus sabiedējis, piemēram, autovadītāji strauji bremzējuši.

Dažas vietas no kurām redzēts bolīds

Aculiecinieki to salīdzina ar zibspuldzi vai prožektoru, kas iespīd logā. Vairumā gadījumu redzēta spilgti zaļa gaisma, kaut arī minētas arī citas nokrāsas. Parādības ilgums dažas sekundes, vidēji minētas 3 sekundes. Uguns bumba virzījusies uz austrumiem, šo virzienu norāda dažādās vietās atradušies novērotāji. Daži piemin arī uguns bumbas asti. Lasīt vairāk par šo ziņu

ASV astronomi sāk uz 86 planētām meklēt ārpuszemes dzīvību

ASV Rietumvirdžīnijas štatā lauku apvidū milzīgs radioteleskops sācis uz 86 Zemei līdzīgām planētām meklēt pazīmes par ārpuszemes dzīvību, piektdien paziņoja ASV astronomi. Radioteleskops šonedēļ sācis pārbaudīt katru no 86 planētām un vāks datus par katru no tām 24 stundas. Šīs planētas atlasītas no 1235 planētu saraksta, kuras bija identificējis Keplera kosmosa teleskops.

Astronomi cer, ka Grīnbenkas teleskops sniegs informāciju par potenciāli dzīvību uzturēt spējīgām planētām

“Nav absolūti skaidrs, ka visām šīs zvaigznēm ir apdzīvojamas planētu sistēmas, taču tās ir ļoti labas vietas, kur meklēt citplanētiešus,” sacīja Kalifornijas universitātes absolvents Endrjū Sīmions. Misija tiek veikta Ārpuszemes civilizācijas meklēšanas institūta (SETI) ietvaros.

“Mēs esam atlasījuši planētas ar jauku temperatūru – starp nulli un 100 grādiem pēc Celsija, jo ir daudz ticamāk, ka uz tām varētu būt dzīvība,” sacīja SETI pētnieks Dens Vertimers. Projekts ilgs aptuveni gadu un tam palīdzēs aptuveni viens miljons astronomijas entuziastu, kas ar programmatūru “SETI@home” palīdzēs apstrādāt datus uz saviem datoriem.

Informācijas avots: Leta

Asteroīds 11.maijā izprovocē Saules uzliesmojumu (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: Spaceweather.com, Afganesz

Vai Tu jau ieziedies ar krēmu? (Video, aktuālie monitoringa dati)

Saslimstība ar ādas vēzi Latvijā un pasaulē pieaug ātrāk nekā ar jebkuru citu onkoloģisku slimību. Mediķi uzsver — tas tāpēc, ka, sekojot modei un iedomātiem skaistuma etaloniem, nedomājam par veselību un pārāk daudz laika pavadām saulē. Pērn no ādas vēža Latvijā miruši 118 cilvēki!

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pavasarī dienas atkal kļūst arvien garākas, saules stari arvien biežāk izlaužas no mākoņiem un silda. Ir ļoti patīkami sajust pirmo saules staru siltumu, kas atmodina visu dzīvo. Tomēr jau drīz, dienām kļūstot arvien garākām un Saulei paceļoties arvien augstāk virs horizonta, ilgstoša saules staru iedarbība var kļūt kaitīga, kas būs atkarīga no ultravioletās radiācijas daudzuma, kas nonāks uz Zemes virsmas. 

Saules aktivitāte strauji pieaug. Uz Zemes nonāk arī vairāk Saules radiācijas, izraisot magnētiskās vētras

Galvenā ozona slāņa funkcija ir Saules ultravioletā (UV) starojuma absorbēšana, tādējādi pasargājot Zemi (t.sk., cilvēkus, dzīvniekus un augus) no tā kaitīgās ietekmes.

Nav jau gluži tā ka virs mums ir ozona caurums, bet novirzes no ozona slāņa normas gan pamanāmas un kā reiz virs mūsu galvām

Bez Saules aktivitātes pieauguma un ozona slāņa samazināšanās problēmas ir arī vel citi radiācijas avoti…

Ne jau tāpat vien Japānas Fukusimas AES avārijai piešķīra 7 bīstamības pakāpi. Pa pasauli jau divus mēnešus klīst radionuklīdu "rēgi". Varbūt mazās koncentrācijās, bet pēc monitoringa datiem spriežot to koncentrācijas pasaules gaisa telpā pakāpeniski pieaug...

Pēc VVD datiem spriežot radioaktivitātes monitoringa mērījumi Latvijā notiek ļoti reti un ļoti šauram radionuklīdu spektram.

Parauga veids,

Noņemšanas datums

Radionuklīdu īpatnējā aktivitāte, Bq/m3

40K

137Cs

131I

132I

134Cs

Gaisa aerosoli

(08.04. – 11.04.2011.)

2,5×10-5

1,2×10-4

2,4×10-5

Gaisa aerosoli

(31.03 – 04.04.2011)

5,7×10-2

Gaisa aerosoli

(24. – 30.03.2011)

1,2×10-4

4,2×10-5

6,8×10-4

5,1×10-5

3,3×10-5

Gaisa aerosoli

(02. – 08.12.2010)

2,8×10-4

1.7×10-6

Informācijas  avoti: LTV Ziņu dienests, LVĢMC, Environment Canada, transport.nilu.no, VVD