Sen zināms fakts, bet nekad tā īsti netika pacelts publiskā telpā, ka viena un tā pati produkcija ko sūta mums un tā ko pārdod Rietumeiropā, atšķiras kā diena un nakts, tikai mēs vel par to maksājam dārgāk. Tas attiecas uz gandrīz visu importa produkciju – pārtiku, medikamentiem, sadzīves ķīmiju utt.
Galvenie pārtikas tigus spēlētēji ir dažas korporācijas, kā Kraft, Nestlé un citas, kuru rokās apgrozās miljardi, viņi ir pārpirkuši daudz mums pazīstamus brendus un mēs šo produkciju lietojot pat nenojaušam kas to ražo. Vairāk par šīm pārtikas korporācijām var izlasīt rakstā – Иррациональное потребительство.
Globālie pārtikas milži noliedz apsūdzības, ka viņi jaunajās Eiropas Savienības valstīs pārdotu zemākas kvalitātes pārtikas produktus nekā vecajās bloka zemēs Rietumeiropā, vēstī Bulgārijas ziņu portāls “novinite.com”. Produktu iespējamās atšķirības esot skaidrojamas ar to, ka dažādās valstīs patērētāju gaume un garšas īpatnības attiecībā uz pārtikas precēm atšķiras, uzver pārtikas kompānijas.
Vairākas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ir satricinājis pārtikas kvalitātes skandāls, kas izcēlās pēc Slovākijas patērētāju aizsardzības asociācijas šokējošā paziņojuma, ka Austrumeiropas veikalos pārdotie pazīstamu zīmolu dzērieni, šokolāde un citas pārtikas preces esot sliktākas kvalitātes nekā vecajā Eiropā tirgotie to pašu zīmolu produkti. Starp kompānijām, kas izpelnījušās apsūdzības, ir “Coca-Cola”, “Nestle”, “Tchibo” un “Kraft Foods”, taču tās kategoriski noliegušas dubultu kvalitātes standartu pastāvēšanu savai produkcijai, nodēvējot pētījuma rezultātus par spekulatīviem.
“Mēs kategoriski noliedzam visus mēģinājumus apgalvot, ka kompānija “Coca-Cola” Bulgārijai un citām Austrumeiropas valstīm] piegādātu zemākas kvalitātes produktus, kā tas apgalvots Slovākijas patērētāju asociācijas pētījumā,” portāls citē “Coca-Cola Bulgaria” paziņojumu. “Mūsu produktu kvalitāte ir vienlīdz augsta vairāk nekā divos simtos valstu visā pasaulē, jo kokakolu izgatavo pēc receptes, ko izmantojam 125 gadus. Klasiskās kokakolas gadījumā mēs katrā valstī izmantojam atšķirīgus saldinātājus, taču tas nekādi neietekmē produkta kvalitāti,” uzsver ASV bāzētais atspirdzinošo dzērienu milzis.
Savas kafijas kvalitāti aizstāv arī kompānijas “Nestle” pārstāvniecība Bulgārijā. “Eiropas tirgos izmanto atšķirīgas kafijas izgatavošanas receptes, ņemot vērā patērētāju gaumi, kas dažādos tirgos ir atšķirīga,” paziņojumā skaidro “Nestle”.
Pēc plašsaziņas līdzekļu vēstītā, Slovākijas patērētāju aizsardzības asociācijas pētījums ir radījis plašu rezonansi un starptautiskas politiskas sekas, un Bulgārijas lauksaimniecības ministrs Miroslavs Naidenovs ir vērsies Eiropas Komisijā un Eiropas Pārtikas drošības uzraudzības aģentūrā ar prasību noskaidrot, vai starptautiskās kompānijas atļaujas piegādāt zemākas kvalitātes produkciju jauno dalībvalstu iedzīvotājiem.
Slovākijā veiktais pētījums aptvēra astoņas ES valstis – Vāciju, Austriju, Čehiju, Poliju, Ungāriju, Slovākiju, Rumāniju un Bulgāriju. Latvija un abas pārējās Baltijas valstis pētījumā netika iekļautas, tomēr visi slovāku speciālistu pārbaudītie produkti – “Coca Cola” dzērieni, šokolāde “Milka”, šķīstošā kafija “Nescafé Gold”, maltā kafija “Jacobs Kronung” un kafija “Tchibo Espresso” – ir labi zināmi arī pie mums.
Pētījuma autori apgalvo, ka, piemēram, kokakolai, kuru pārdod Austrumeiropā, tiekot pievienota no kukurūzas iegūta izoglikoze, kas ir daudz lētāka par parasto saharozi, kuru “Coca-Cola” pievienojot produkcijai, ko pārdod Vācijā un Austrijā. Vienīgais no pārbaudītajiem produktiem, kura kvalitāte Austrumeiropā un Rietumeiropā esot vienāda, esot šokolāde “Milka”. EK pārstāvniecība Slovākijā, kas ir pētījuma finansētāja, paziņojusi, ka Briselei ir jāizlemj, kā un vai reaģēt uz šā pētījuma rezultātiem, informē ES ziņu portāls “euractiv.com”.
Informācijas avoti: bizness.delfi.lv, mixednews.ru
Tiek ziņots, ka šobrīd fiksēti jau trīs nāves gadījumi – mirusi meitene Brēmenē, 83 gadus veca sieviete, kā arī vēl kāda padzīvojusi sieviete. Eksperti ir satraukti par to, ka konstatētā baktērija ir izturīga pret medikamentiem. Hamburgas laboratorijas «Medilys» vadītāja Suzanna Hugeta sacīja, ka darīšana ir ar jaunu baktēriju veidu, kādu šādā formā neviens to vēl nav redzējis.
Citāda Pasaule 