Pazūd arktiskie ezeri

arctic_lakesPēdējo dažu desmitu gadu laikā no Arktikas kartes bez pēdām pazuduši apmēram 125 ezeri. Ūdens vienkārši kaut kur izgaisis, atstājot ezeru vietā ieplakas. Kur palicis ūdens? Kāpēc tas pazudis?

Mūžīgā sasaluma speciālisti zina atbildes uz šiem jautājumiem. Arktiskajos platuma grādos ir liels tādu augšņu īpatsvars, kas pakļautas mūžīgajam sasalumam. Daudzi ezeri ir veidoti no ūdens, kas sakrājies sasalušās augsnes padziļinājumos. Globālā sasilšana ir iedarbinājusi mūžīgā sasaluma zonas pakāpeniskas atkušanas procesu. Tajās vietas, kur ezeru pamatnes nebija pietiekami stingras, mūžīgas sasalums, zinātnieku terminoloģijā ir “degradējies”, un ūdens vienkārši izsūcies cauri augsnei.

Zinātnieki šīs norises tēlaini salīdzina ar vannas korķa izraušanu. Taču sekas ir daudz nopietnākas, nekā vienkārši ūdens aizplūšana. Vispirms jau mūžīgā sasaluma zonas atkušana veicina milzīga daudzuma siltumnīcas gāzu izdalīšanos atmosfērā. Otrkārt, zūdot ierastajai dzīves videi, izzūd arī izveidotās ekosistēmas un to apdzīvotāji, – dzīvnieki, putni un zivis.

Bīstamie Himalaju ezeri

himalayNeierasti straujā ledus kušana, kas Himalajos tiek novērota nu jau 47 gadus ir novedusi pie septiņu jaunu augstkalnu ezeru izveidošanās. Vēsturiski Himalajos bijuši 8 ezeri, bet pēdējie novērojumi no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem ļāvuši saskaitīt jau 15 ūdenskrātuves, kas atrodas augstumā no 4069 līdz 5252 metriem virs jūras līmeņa.
Jauno ezeru parādīšanās cēlonis – anomālā ledus kušana pasaules augstākajā kalnu grēdā.

 

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums

Paldies, tev, Rastij

thankyourusty

Austrālijas raktuvju strādnieki saka paldies ciklonam Rastijs par sagādātajām brīvdienām

Ciklona “Rastijs” (Rusty) gaidās Port Hedlendas pilsētiņā Austrālijā jau kopš vakardienas bija izsludināta sarkanā trauksme.

Spēcīgais ciklons, kuram sākotnēji bija piešķirta 3.kategorija (no 5 iespējamām) pastiprinājās līdz 4.kategorijai un pilsētiņas iedzīvotāji bija nopietni nobažījušies par savu drošību. Kaut arī Port Hedlendā ir tikai 16 000 iedzīvotāju, mazpilsēta ir viens no svarīgākajiem Austrālijas nacionālās ekonomikas struktūras objektiem, valsts lielākās kalnrūpniecības kompānijas caur šejieni eksportē dzelzs rūdu. No šīs nelielās ostas tiek transportēti apmēram 20% no visā pasaulē iegūtās dzelzsrūdas apjoma.

Vētru gaidot visi iekraušanas darbi ostā tika pārtraukti jau pirmdien, bet otrdien ostas strādnieki nodarbojās ar infrastruktūras objektu nostiprināšanu. Šorīt osta atgādināja pamestu pilsētu un atdzīvosies, kad Rastijs būs zaudējis spēku.

Pēc pēdējām ziņām, cikons ir šķērsojis piekrastes rajonus, nenodarot ostai nekādus postījumus, bet izraisījis atsevišķās vietās zemes nogruvumus. ar vētru darba nedēļas vidū priecājas vietējie raktuvju strādnieki, kam ciklons sagādājis pāris apmaksātu brīvdienu.

Lietusgāzes un sniega kušana izsauc spēcīgus plūdus Balkānos (video)

Проливные дожди на Балканах обернулись наводнением в нескольких странахLietusgāzes un sniega kušana izsaukusi spēcīgus plūdus Balkānu valstīs. Pati sarežģītākā situācija izveidojusies Maķedonijā. Daudzas apdzīvotas vietas plūdu rezultātā ir atgrieztas no ārpasaules.

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums