Atskats uz klimatiskiem apstākļiem Latvijā (Grafiskā informācija)

2011. gads atkal bija jūtami siltāks par normu pēc 2010. gada, kurš ar vidējo gaisa temperatūru +5,6ºC (0,2 grādus zem ilggadīgās normas) bija aukstākais šajā gadsimtā (1. attēls). Ar vidējo gaisa temperatūru +7.3ºC (1,5 grādus virs normas) 2011. gads bija septītais siltākais pēdējos 88 gados. Vissiltākie Latvijā ir bijuši 1989. un 2008. gadi, to vidējā gaisa temperatūra bija 0,4 grādus augstāka kā 2011. gadā. Savukārt visaukstākā gada rekords Latvijā joprojām pieder 1941. gadam – tā vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1ºC.

2011. gada nokrišņu daudzums – 690 mm – turpretī bija tuvs normai: 4% virs tās. Vēsturiskie dati liecina, ka visbagātākais ar nokrišņiem ir bijis 1928. gads, tajā nokrišņu daudzums pārsniedza normu par 33%. Ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 856 mm (129% no ilggadīgās normas) otrais ar nokrišņiem bagātākais bija 2010. gads. Ilggadīgie dati liecina, ka vismazāk nokrišņu Latvijā ir bijis 1951. gadā – 74% no normas (1. attēls).

1.attēls. Gada vidējās gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma ilggadīgās izmaiņas Latvijā

2010.-2011. gada kalendārā ziema

2010.-2011. gadu ziema, tāpat kā iepriekšējā, Latvijā bija laika apstākļu kontrastiem bagāta. Lai arī 2010.-2011. gadu ziema ar vidējo gaisa temperatūru -6,2ºC (20. aukstākā) bija tikai 0,5 grādus siltāka par iepriekšējo, temperatūras gaitas ziņā tās krasi atšķīrās. (2.attēls).

2.attēls.Gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma Latvijā izmaiņas

Nokrišņu daudzuma ziņā, pateicoties decembrim un janvārim, 2010.-2011. gadu ziema ar kopējo nokrišņu daudzumu 136% no normas bija septītā ar nokrišņiem visbagātākā pēdējos 88 gados.

3. attēls. Sniega segas biezums Latvijā 2010.-2011. gadu ziemā salīdzinājumā ar normu

2011. gada pavasaris

2011. gada pavasaris, tāpat kā 2010. gadā, bija vienu grādu siltāks par normu. Siltāki par normu gan pagājušogad, gan arī šogad bija visi pavasara mēneši.

Savukārt nokrišņu ziņā, lai gan pēc sausajiem marta un aprīļa mēnešiem nokrišņu šī gada maijā bija vairāk par normu (2. attēls), 2011. gada pavasaris kopumā bija sausāks (86% no normas) kā pagājušais (119%).

2011. gada vasara

2011. gada vasara atkal bija vissiltāko skaitā. Ar vidējo gaisa temperatūru +18,0ºC (2,2 grādus virs normas) tā dalīja 2. – 3. vietu ar 2002. gadu, par 0,4 grādiem atpaliekot no līdz šim vissiltākās – 2010. gada vasaras.

2011. gada vasaras nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 274 mm (125% no normas). 2010. gada vasara bija trešā mitrākā pēdējos 88 gados, bet 2011. gada vasaras kopējais nokrišņu daudzums to ir ierindojis mitrāko vasaru 20. vietā.

2011. gada rudens

Kopumā 2011. gada rudens bija patīkami silts un sauss. Tā vidējā gaisa temperatūra bija +8,5ºC (2 grādus virs normas), tādējādi kļūstot par piekto siltāko rudeni Latvijā. Ilggadīgie dati rāda, ka ar vidējo gaisa temperatūru +9,7ºC vissiltākais rudens Latvijā ir bijis 1934. gadā. Savukārt visaukstākais rudens ir bijis 1993. gadā – tad vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1 grāds. No 21. gadsimta gadiem desmit visaukstāko rudeņu skaitā kā devītais ir 2002. gada rudens.

Visi 2011. gada rudens mēneši bija ne tikai siltāki, bet arī kopumā sausāki par normu. Līdz ar to viss rudens ar nokrišņu daudzumu 68% no ilggadīgās normas ir bijis 12. sausākais. Visvairāk nokrišņu – ap 160% no normas – ir bijis 1923. un 1952. gadu rudens sezonās, bet vissausākajā – 1951. gada rudenī – zemi sasniedza tikai puse no sezonas nokrišņu „plāna”.

2011.-2012. gada kalendārā ziema

Ar temperatūras un nokrišņu kontrastiem ir noslēgusies 2011.-2012. gadu kalendārā ziema (decembris, janvāris, februāris). Pārsvarā aukstais februāris līdzsvaroja silto decembri un tādējādi ziemas vidējā gaisa temperatūra (-3,4ºC) bija tuva normai: 0,5 grādus virs tās.

Savukārt bagātīgais dažāda veida nokrišņu daudzums visos ziemas mēnešos ir darījis šo ziemu par visbagātāko ar nokrišņiem Latvijā pēdējo 90 gadu laikā. Ziemas kopējais nokrišņu daudzums bija 210 mm, kas ir 167% no normas.

Pilnu versiju lasīt – LVĢMC

Pasaules klimats un temperatūru anomālijas (Video, Foto, Grafiskā informācija)

Lai arī daudzi bļauj, ka Latvijā iestājies “arktiskais, nebijis, anomāls” aukstums. Patiesībā, Latvijā beidzot ir iestājusies klimata joslai atbilstoša normāla ziema. Vienkārši, iepriekšējo gadu anomāli siltās ziemas mūs ir ļoti izlutinājušas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Šo secinājumu gan nevar attiecināt uz daudzām citām pasaules valstīm.

Sals Eiropā kopš 27.janvāra prasījis jau vismaz 84 cilvēku dzīvību, amatpersonas paziņoja trešdien, kad aukstums un sniegs no Austrumeiropas izplatījās pa visu Eiropu, daudzviet temperatūrai noslīdot līdz vienai no zemākajām robežām desmitiem gadu laikā.

Polijas policija informēja, ka pēdējās diennakts laikā sals, kas vietām bija līdz pat -30 grādiem spalgs, prasījis piecu cilvēku dzīvību, tādēļ kopumā kopš pagājušās nedēļas nogales nosaluši jau 20 cilvēki, kas nozīmē, ka šajā valstī kopš ziemas sākuma aukstais laiks prasījis jau 56 iedzīvotāju dzīvību.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Nedēļas nogalē un šīs nedēļas sākumā sniega vētrās Bulgārijā, termometra stabiņam noslīdot līdz -30 grādu atzīmei, dzīvību zaudēja pieci cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija vecāka gadagājuma.

Rumānijā, kur arī zemākā reģistrētā temperatūra bija -30 grādu, gājuši bojā astoņi cilvēki, un valsts armija palīdzējusi atbrīvot simtiem cilvēku, kuri bija iesprostoti ieputinātajās automašīnās.

Melnās jūras piekraste Konstancas pilsētā Rumānijā 01.02.12 @ Photo Blog

Trīs cilvēki gājuši bojā Serbijā, kur varas iestādes trešdien pasludināja ārkārtas stāvokli 13 pašvaldībās un norīkoja armiju un ugunsdzēsējus nogādāt pārtiku un citas pirmās nepieciešamības preces tiem valsts iedzīvotājiem, kurus biezā sniega sega ir izolējusi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Divus metrus bieza sniega sega izolējusi arī iedzīvotājus Bosnijas austrumos, kur nedēļas nogalē tika atrasts nosaluša vīrieša līķis.

Vācijā netālu no Frankfurtes aukstā laika ietekmē uz upes izveidojies rets dabas fenomens - "pankūku" ledus 01.02.12 @ Photo Blog

Lietuvā salā gājuši bojā trīs cilvēki, bet par sala upuriem Igaunijā ziņu nav, lai gan temperatūra tur noslīdējusi jau līdz -29 grādiem, bet meteorologi prognozē, ka tā vēl pazemināsies par vismaz trīs grādiem.

Ukrainā, kur gaisa temperatūra pēdējās naktīs noslīdēja līdz pat 33 grādiem zem nulles pēc Celsija skalas, kas ir zemākā reģistrētā temperatūra pēdējo sešu gadu laikā, pēdējā diennaktī nosaluši 13 cilvēki, tādējādi kopējais pēdējo sešu diennakšu sala upuru skaits pieaudzis līdz 43, no kuriem lielākā daļa bija bezpajumtnieki. Vairāk nekā 800 cilvēku ir vērsušies pie mediķiem ar apsaldējumiem vai ķermeņa atdzišanu. Valstī trešdien darbojas 1735 apsildīšanās punkti, un tiek plānots tuvākajā laikā atvērt vēl 122 šādus punktus. No 27.janvāra līdz trešdienai šajos punktos siltumu un karstu ēdienu ir lūguši vairāk nekā 31,5 tūkstoši cilvēku, bet pēdējās diennakts laikā – gandrīz 7500 cilvēku.

Meteorologu prognozes liecina, ka sals Austrumeiropā pagaidām nemitēsies un nedēļas gaitā pastiprināsies, izplešoties pāri visai Eiropai līdz pat Portugālei.

Turcijā plosās spēcīgi sniegputeņi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Itāliju jau pārklājusi sniega sega, un laika prognozes liecina, ka šī būs aukstākā nedēļa pēdējo 27 gadu laikā. Sniega dēļ slēgti autoceļi un pārtraukta satiksme Itālijas ziemeļu pilsētās Boloņā un Milānā, bet daudzviet pa apledojušajiem un piesnigušajiem ceļiem liegts pārvietoties kravas automašīnām. Sniega dēļ atceltas vairākas svarīgas futbola spēles, tostarp klubu «Juventus» un «Parma» duelis.

Arī Eirāzijas otrā kontinenta galā neiet visai jautri. Japānā spēcīgo sniegputeņu rezultātā gājuši bojā vismaz 50 cilvēku.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Arī Kamčatku skāris anomāls sals.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Toties okeāna otrā pusē ir pavisam pretēja situācija. ASV daudzās vietās vidējā gaisa temperatūra ir 20 grādus virs normas. Viņi jau izbauda pavasari un jautā…      Bet kur ir Ziema?

Šī lapa vairs nav pieejama.

Argentīnā plosās vētra un lietus līst straumēm.

Šī lapa vairs nav pieejama.

LTV Ziņu dienests, Первый канал, , Wunderground.com, TVNET, Photo Blog, , MSNBC.com, Vesti.ru,

Visu zemju zinātnieki, savienojieties… (Video)

Norvēģijas, Lielbritānijas un ASV zinātnieku grupa noskaidrojusi, ka klimata izmaiņas, ko izraisa siltumnīcefekta gāzu emisijas, radot siltumnīcas efektu, var atlikt kārtējo ledus laikmetu, vēsta BBC. Zinātnieki apgalvojuši – bija paredzēts, ka kārtējā globālā atdzišana pienāks pēc 1500 gadiem.

Tomēr pat tad, ja visu siltumnīcefekta gāzu emisijas tiktu pārtrauktas jau rīt, nekas nemainītos, jo atmosfērā jau ir pietiekami daudz siltuma. Pētnieki norāda, ka šobrīd Zeme ir Holocēna ciklā. Tas aizsākās aptuveni pirms 10 000 gadiem, un paredz diezgan siltu klimatu.

Tikmēr Krievijas zinātnieki aplēsuši pretējo, norādot, ka ledus laikmets gluži neiestāsies, tomēr laiks kļūs ievērojami vēsāks.

Krievijas zinātnieku grupa no Okeanogrāfijas institūta paredz, ka drīzumā visā Ziemeļu puslodē iestāsies pamatīgs aukstums, vēsta Krievijas mediji. Zinātnieku teorija liecina, ka «sālsūdens anomālijas» apstākļos pazemināsies vidējā gaisa temperatūra, kas tuvākajos gados var novest pie ļoti aukstām ziemām.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Okeanogrāfijas institūts saņem informāciju no daudziem pasaules okeāna rajoniem un, sadarbībā ar matemātiķiem, viņi izveidojuši modeli, kas palīdz izpētīt globālās klimata pārmaiņas, vēsta Krievijas mediji.

Zinātnieks Nikolajs Dianskijs vairākus gadus nodarbojās ar okeāna sāļuma izmaiņu un klimata izmaiņu kopsakarību meklēšanu. Viņš no kolēģiem daudzviet citur pasaulē vāca datus un tikai pavisam nesen uzsāka sāļuma karšu veidošanu.

Viņa izveidotie grafiki parādot: šobrīd novērojam to, ka klimata sasilšanas rezultātā kūst ledāji. Galu galā Ziemeļu Ledus okeānā uzkrājas saldūdens, kas nokļūs Atlantijas okeānā, kur plūst galvenais Eiropas «sildītājs» – Golfa straume.

Golfa straume pie Ziemeļamerikas krastiem 02.01.2012 @ rads.tudelft.nl

Tas, pēc krievu zinātnieka domām, saldūdens kā ar segu apsegs sālsūdeni un neļaus siltumam izlauzties ārpusē. Līdz ar to Eiropā un visā Ziemeļu puslodē kļūs aukstāk. Zinātnieks gan noraida, ka iestāsies ledus laikmets, tomēr klimata izmaiņas būs.

Bet slavenais britu zinātnieks astrofiziķis Stīvens Hokings svin savu 70 gadu jubileju un brīdina ka pēc 1000 gadiem uz Zemes tāpat vairs dzīvības nebūs, tādēļ steidzami ir jābūvē kosmosa kuģi un jālaižas kosmosa tālēs.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Apollo, Телекомпания НТВ

Pēkšņa ziemas iestāšanās rada haosu Bulgārijā, Rumānijā un Turcijā (Video)

Pēkšņi iestājoties skarbai ziemai, Bulgārijā otrdien līdz nāvei nosalis kāds vīrietis, bez elekroapgādes palikuši 600 ciemati, slēgtas skolas un ieputinātas automašīnas.

Šī lapa vairs nav pieejama.

73 gadus vecais vīrietis, kurš mira ceļā uz slimnīcu, kopā ar vēl 15 čigāniem, tostarp astoņiem bērniem, tika ieputināts iepriekšējā naktī. Vēl astoņi cilvēki – seši kalnos kāpēji un divi glābēji – pazuduši Balkānu kalnos netālu no Slivenas, valsts austrumos. Viņu vidū ir arī divi bērni.

Kalnu ceļos iestrēgušas simtiem automašīnu, kuras nav aprīkotas ziemas riepām. Uz desmit stundām tika ieputināti arī divi vilcieni, kuros tobrīd atradās aptuveni 100 pasažieri.  Dzelzceļa kompānijas pārstāvis jau vērsies pie pasažieriem ar aicinājumu nedoties uz ziemeļiem, jo vilciens, ļoti iespējams, var nesasniegt pat nākamo staciju.

Pagājušajā nedēļā Bulgārijā valdīja sezonai neraksturīga atvasara, gaisa temperatūrai sasniedzot pat 28 grādus pēc Celsija. Bet svētdien laikapstākļi pēkšņi mainījās un Bulgāriju pārsteidza ziema, temperatūrai svārstoties ap nulli.

Toties Spānijā valda anomāls karstums un rudenim neraksturīgi laika apstākļi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: Apollo, Vesti.ru, Первый канал