2010. un 2005.gads bijuši karstākie kopš 1880.gada (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Planētas virsmas temperatūras anomāliju pieaugums laikaposmā no 1880. līdz 2009.gadam

Planētas virsmas temperatūras anomālijas 2010. gadā

2010. un 2005.gads ir bijuši siltākie kopš 1880.gada, kad tika uzsākta šādu datu apkopošana, un to var būt veicinājušas siltumnīcefekta gāzu emisijas, trešdien paziņoja ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Nacionālais klimata datu centrs.

Vidējā temperatūra uz Zemes virsmas pērn un 2005.gadā bija 0,62 Celsija grādus augstāka par vidējo temperatūru 20.gadsimtā. “Šie rezultāti rāda, ka klimatā turpina izpausties siltumnīcefekta gāzu ietekme,” sacīja Nacionālā klimata datu centra zinātnisko dienestu nodaļas vadītājs Deivids Īsterlings.

Daudzas valstis pēdējos gados ir cietušas no karstuma viļņiem un plūdiem, kuros gājuši bojā tūkstošiem cilvēku un izpostītas lielas lauksaimniecības zemju platības. Šie notikumi veicinājuši globālo pārtikas cenu kāpumu.

“Pagājušais gads arī ir bijis mitrākais kopš šādu datu apkopošanas sākuma, un siltākā atmosfērā ir vairāk ūdens, kas savukārt nozīmē vairāk nokrišņu,” sacīja Īsterlings.

Ziņu avots: Diena, NOAA, PhysOrg.com, Orange County Register Communications

Indijā nosaluši 97 cilvēki (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Indijas ziemeļu štatus jau trīs nedēļas piemeklē aukstuma vilnis, kurā nosaluši vismaz 97 cilvēki, pirmdien paziņoja policija. Sals vissmagāk skāris Utarpradešas štatu, kur sals prasījis vismaz 81 cilvēka dzīvību, un 13 no viņiem nosaluši pirmdienas naktī. Utarpradeša ir viens no Indijas nabadzīgākajiem štatiem. Apmēram piektdaļa no šī štata 180 miljoniem iedzīvotāju ir bezpajumtnieki. Valsts galvaspilsētā Deli pēdējās divās nedēļās nosaluši 10 cilvēki. Vēl seši sala izraisīti nāves gadījumi reģistrēti Džharkhandas štatā. Utarpradešas štata valdība ir noorganizējusi apmēram 3500 ugunskuru iekuršanu naktīs pie galvenajiem ielu krustojumiem, dzelzceļa stacijām un autoostām, lai novērstu jaunus nosalšanas gadījumus. Slikto laikapstākļu dēļ ir slēgtas visas skolas Deli, Utarpradešā un Biharas štatā.

Ziņu avots: Leta, CNN International

Zinātnieki: globālo sasilšanu tuvākajā tūkstošgadē neapturēt

 

Šobrīd Arktisko ledu pārklājums ir vismazākais ledāja novērojumu vēsturē (1979-2011)

Klimata globālā sasilšana nebeigsies vismaz tuvāko tūkstoš gadu laikā, pat ja no 2100. gada tiks pilnībā aizliegti CO2 izmeši atmosfērā. Līdz 3000. gadam sasilšana izraisīs ledāju kušanu Antarktīdas rietumu daļā. Ar šādu prognozi zinātnieki nāca klajā žurnālā “Nature Geoscience” publicētajā rakstā. “Mēs mēģinājām uzmodelēt klimatiskās sekas scenārijam, saskaņā ar kuru ogļūdeņražu izmantošana tiks pilnībā pārtraukta un vairs nebūs antropogēnu CO2 izmešu atmosfērā,” pastāstīja Kalgari universitātes profesors Šons Maršals.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Zinātnieki Abu Dabi tuksnesī mākslīgi radījuši 52 negaisus

Zinātnieki tuksnesī uzstādījuši metāla jonizētājus, kas ģenerē uzlādētas daļiņas

Pateicoties zinātnieku pūliņiem, zibens, pērkons un pamatīgas lietavas šovasar skārušas citkārt pilnīgi sauso tuksneša reģionu Abu Dabi. Eksperimenti tuksnesī ietilpst slepenā Apvienoto Arābu Emirātu laikapstākļu kontroles programmā. Programmas ietvaros zinātnieki mākslīgi izraisījuši lietu vietās, kur tas līdz šim nekad nav lijis. Pēc izdevuma rīcībā esošās informācijas, projekta kopējās izmaksas lēšamas 11 miljonu ASV dolāru apmērā un eksperimenti ar lietus radīšanu tuksnesī sākušies pagājušā gada jūlijā.

Zinātnieki tuksnesī uzstādījuši metāla jonizētājus, kas ģenerē uzlādētas daļiņas. Negatīvi uzlādētie joni līdz ar karsto gaisu cēļas augšup, pievelkot arī putekļus. Mitrumam kondensējoties ap putekļiem, rodas lietus mākoņi. Jūlijā un augustā tuksnesī lietus lija kopumā 52 dienas, lai gan neviens meteorologs to ne reizi nebija paredzējis.

Šī nav pirmā reize, kad zinātnieki iejaucas dabas procesos. Ķīnā ar mākoņu radīšanu nodarbojas jau daudzus gadus, bet ne vienmēr šie eksperimenti izrādījušies veiksmīgi. Tomēr lietus tradicionāli sausajos reģionos varētu atrisināt ūdens apgādes problēmas, turklāt mākslīga lietus izsaukšana varētu būt lētāka par ūdens destilāciju. Tiesa gan, pagaidām nav skaidrs cik lielā mērā iespējams pakļaut laikapstākļus zinātnieku iegribām un kādas varētu būt šādu eksperimentu sekas. Eksperimentus novēroja arī Maksa Planka Meteoroloģijas institūta zinātnieki, kuri atzīst, ka šis varētu būt viens no nozīmīgākajiem pavērsieniem cilvēces vēsturē.

Ziņu avots: Kasjauns.lv, Associated Newspapers