Vizuālās informācijas monitorings
17/05/2011 2 komentāri
15.maijā Turcijas austrumu provincē Ardaganā gaisa temperatūra pazeminājās līdz 0 grādiem un uzkrita 5cm bieza sniega sega. Provinces iedzīvotāji bija šokēti sakarā ar ziemas atgriešanos.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Informācijas avots: Радио “Маяк“, DHA.com.tr
14/05/2011
“WikiLeaks” publiskojis kārtējo porciju ASV diplomātiskās sarakstes, no kuras noprotams, ka cīņā par Arktikas dabas resursu bagātībām iesaistījušies trīs galvenie pretendenti – Amerika, Krievija un Kanāda, raksta newsru.com. Krievijas premjers Vladimirs Putins līdz šim vairākkārt apgalvojis, ka nekāda cīņa par Arktikas resursiem nenotiekot. Tomēr “WikiLeaks” rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka stīvēšanās valstu starpā intensīvi notiek, un uz Arktikas dabas bagātībām galvenokārt pretendē valstis, kuras atrodas tās tiešā tuvumā.
Šī lapa vairs nav pieejama.Īpaši valstu centieni pieteikt tiesības uz dabas bagātībām aktivizējušies globālās sasilšanas dēļ – Arktikas ledus segai sarūkot, izrakteņu iegūšana šajā reģionā kļūst arvien reālāka. Kā norāda BBC, “WikiLeaks” materiāli publicēti pirms kārtējās Arktiskās padomes valstu ārlietu ministru tikšanās. Šajā padomē ietilpst Krievija, ASV, Kanāda, Dānija, Norvēģija, Somija, Zviedrija un Īslande. Nākamnedēļ padome gatavojas parakstīt vienošanos par starptautisko sadarbību arktisko teritoriju izpētē.
Kamēr Dānija norādījusi, ka pasaulē lielākā sala Grenlande, kuru apskalo Atlantijas un Ziemeļu ledus okeāns, formāli pieder Dānijai, ASV valdība un naftas kompānijas salas vietējām amatpersonām piesolījušas sadarbību un investīcijas. Amerikāņi esot vairāk nekā gatavi grenlandiešiem sniegt palīdzīgu roku derīgo izrakteņu iegūšanā.
Arktiskā reģiona dabas resursi uzskatāmi par ļoti vērtīgiem – tiek lēsts, ka Arktikā atrodas 30% vēl neapgūto pasaules gāzes un 13% naftas resursu. Tāpat arī liels daudzums tādu vērtīgu izrakteņu kā zelts, sudrabs, dažādas rūdas un ogles. Bez ASV, Kanādas, Dānijas, Norvēģijas un Krievijas uz Arktikas bagātībām pretendē vēl vairāk nekā 20 pasaules valstis. Cīniņus par šīm bagātībām aktualizē zinātnieku prognozes par straujo arktiskā ledus kušanu. Tiek lēsts, ka jau ap 2020.gadu Ziemeļu ledus okeāns būs pārsvarā brīvs no ledus un piemērots vieglai kuģošanai.
Informācijas avoti: TVNET, Канал ПИК
Raksti par tēmu: Cīņa par Arktiku
13/05/2011
Šī lapa vairs nav pieejama.
Informācijas avoti: Канал ПИК, The Huffington Post
Raksti par tēmu:
ASV lielākā upe Misisipi draud pārsniegt 1927.gada Lielo plūdu rekordu ( Video, Foto)
Pēc 80 gados postošākajiem tornado, ASV turpinās 80 gados lielākie plūdi (Video, Foto)
13/05/2011
Lielā sausuma dēļ krasi samazinājies ūdens līmenis Jandzi upē, liekot Ķīnas varas iestādēm apturēt kuģošanu valsts garākajā ūdensceļā, ziņo valdība un mediji. Ceturtdien ūdens līmenis upes lejtecē netālu no Uhaņas tikai nedaudz pārsniedza trīs metrus, savā mājaslapā ziņo Jandzi ūdensceļu birojs. Zemā ūdens līmeņa dēļ iepriekšējā dienā pārvalde slēdza 228 kilometrus garo upes posmu aiz Uhaņas, cenšoties novērst kuģu iestigšanu.
Lai mazinātu sausumu lejup pa upi, lielāku ūdens daudzumu izlaidis Trīs aizu dambis, ziņo valsts mediji. Trīs aizu dambis ir pasaulē lielākais hidroelektroenerģijas projekts, kas nodrošina arī plūdu kontroli Jandzi upē. Tomēr vēl nav zināms, vai pasākums dos gaidītos rezultātus, jo sausuma dēļ ūdens līmenis Jandzi upē nokrities līdz pēdējos piecos gados zemākajam līmenim, ziņo laikraksts «China Daily».
Pēdējo dienu laikā uz sēkļa uzskrējuši jau divi kuģi, un aktīvi strādā dučiem avārijas komandu, lai novērstu nelaimes gadījumus posmā, kur upes platums sausuma dēļ sarucis līdz nieka 150 metriem. Tikmēr Jandzi upes ūdens resursu komitejas pārstāvis Vans Dzjincjuaņs uzskata, ka tieši pretrunīgi vērtētais Trīs aizu dambis saasinājis sausumu, novirzot ūdens plūsmu lejtecē, ziņo «China Daily».
6300 kilometru garā Jandzi upe ir garākais ūdensceļš Ķīnā un būtisks aspekts daudzu upes piekrastes pilsētu ekonomikai. Sausuma dēļ ar dzeramā ūdens trūkumu saskārušies 400 000 Hubejas provinces iedzīvotāju un apdraudēti teju 870 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, vēsta mediji.
No oktobra līdz maijam upes piekrastē parasti dominē sausi laikapstākļi, un pa ūdensceļu aiz Uhaņas kuģiem uz okeānu atļauts doties tikai aprīļa beigās, kad parasti sākas lietus sezona, skaidroja laikraksts. «Lai gan tuvākajos mēnešos gaidāmas spēcīgas lietavas, ir iespējams, ka tās ūdens līmeni daudz nepalielinās,» Uhaņas ūdensceļu biroja vadītāja teikto citē «China Daily».
Informācijas avoti: Apollo, Discovery News, The Telegraph,
Citāda Pasaule 