Tasmānijā gājuši bojā 16 krastā izmetušies kašaloti (Video)

Austrālijas salas Tasmānijas krastā izmetušies 24 kašaloti, no kuriem 16 ir gājuši bojā, vēsta ārvalstu mediji.

Šī lapa vairs nav pieejama.

No astoņiem krastā izpeldējušiem kašalotiem, kuri joprojām ir dzīvi, četriem ir mazas izredzes izdzīvot. Kašalotu glābšanas darbi turpināsies visu nakti un noslēgsies pēc vairākām dienām. Tiesa, pašreizējie laika apstākļi nav labvēlīgi glābšanas darbiem.

Kašalots ir lielākais zobvalis, kā garums var sasniegt pat 18 metrus. Zinātnieki joprojām lauza galvu, kādu iemeslu dēļ lielie zīdītāji metas krastā. Lielākā daļa no krastā izpeldējušajiem vaļveidīgajiem parasti iet bojā.

Informācijas avoti: Delfi.lv, Телекомпания НТВ

Laika ceļojums ar dabu (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Video autors: Henry Jun Wah Lee

 

Septembris – trako aļņu mēnesis (Foto, Video)

Daugavpilī ceturtdienas rītā kāda veikala logos ielēcis alnis, kurš pēc savainošanās ar stikliem un iedzīvotāju saceltās brēkas no notikuma vietas aizbēdzis. Valsts policijas Latgales reģiona pārvalde informēja, ka Valkas ielā 1 veikala pagalmā ieklīdis alnis, kurš acīmredzot apjucis un ielēcis veikala logos. Kad viņu iztraucējuši iedzīvotāji, ar stikliem savainotais dzīvnieks no iežogotā pagalma izskrējis un devies ezera virzienā. Veikalam bojāti divi logu stikli.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Varbūt ka alnis ieradies no Zviedrijas 😀 ,  jo trešdien…

Zviedrijas ciematā Stūrebru valsts dienvidos kādas mājas īpašnieks atklājis, ka viņa dārzā plosījies alnis un kunga dūšā nozadzis bērnu šūpoles, vēsta Zviedrijas ziņu interneta izdevums “The Local”, atsaucoties uz vietējo presi.

Ierodoties mājās trešdienas vakarā, vīrietis ieraudzījis, ka viņa dārzs ir pilns ar pusnograuztiem āboliem. Ātri vien mājas īpašnieks atklājis, ka no pagalma pazudušas arī bērnu šūpoles. Vīrietis nekavējoties izsauca policiju, kas savukārt sazinājās ar vietējo mednieku, lai tas atrastu apreibušo un, iespējams, ievainoto alni. Lai arī policistiem un medniekam tā arī neizdevās satikt vainīgo, galu galā viņi atrada šūpoles, kas bija uzmestas kokā mežā aptuveni puskilometra attālumā no mājām.

Rudenī Zviedrijā apreibuši aļņi ir visai ierasta parādība – dārzi ir pilni ar ierūgušiem āboliem, ar kuriem dzīvnieki labprāt mielojas. 😀

Nedēļu pirms tam, 6.septembrī apreibinājies alnis Gēteborgā  (Zviedrijā) uzrāpās ābelē un tur arī palika… Nocelt viņu nācās glābējiem.

Toties Norvēģijā netālu no Oslo, alnim 5.septembrī neiepatikās kalnu skrējēji.

Vieni no visneizskaidrojamākajiem un atpazīstamākajiem geoglifiem (Milzīgi zīmējumi uz zemes, kuri redzami tikai no “putna lidojuma”) atrodas Naska plato Peru.

Tagad vel viens milzīgs geoglifs ar Google Map palīdzību atrasts Urālu taigā. Zīmējuma vecums ir aptuveni 9-11 tūkstoši gadu, bet tā lielums ir līdz 2 kilometriem.

Bet uzminiet, kas tur uzzīmēts? Nu protams ka alnis. 😀 Jo leģenda vēsta ka alnis reiz norija Sauli un taigā iestājās krēsla, tādēļ viedie taigas iedzīvotāji alni pielūdza kā Dievu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: TVNET, Photo Blog, Новости в фотографиях, Vesti.ru, Delfi.lv

Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam

Kā vēsta Brēmenes universitātes Apkārtējās Vides institūta dati, Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam uzstādītam 2007 gadā. Tās nav nejaušas laika apstākļu svārstības, atzīst zinātnieki un zinātniskā modelēšana skaidri norāda uz antropogēno ietekmi.

Arktisko ledāju pārklājums 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Pēc daudzu zinātnieku domām, globālās sasilšanas rezultātā tuvāko 40 – 60 gadu laikā Ziemeļu ledus okeānā varētu izkust visi ledāji.

Tiek lēsts, ka Arktikas dzīlēs atrodas milzīgi naftas un gāzes krājumi. Tur varētu būt līdz pat trešdaļai pasaules neizpētīto naftas un gāzes resursu. Arktikā varētu atrasties arī citu derīgo izrakteņu iegulas. Arktikas jūrās ir lieli zivju krājumi. 20. gadsimta vidū valstis, kuras robežojās ar Arktiskiem apgabaliem, uzsāka pastiprināti izrādīt interesi par Arktikas teritoriju apgūšanu.

Arktisko ledāju pārklājums salīdzinoši ar tā paša perioda 1979-2000 gada vidējiem rādītājiem 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Lai arī globālās sasilšanas dēļ strauji kūst Arktikas ledāji, tas vienlaikus rada kolosālas iespējas arī jaunu jūras kuģu ceļu izveidei. Pēdējā laikā cīņa par potenciālajiem Arktikas resursiem ir īpaši saasinājusies.

Vides aktīvisti brīdina par smagām sekām, ko var izraisīt pārāk strauja un neapdomīga Arktikas resursu izmantošana.

ASV lielākā naftas kompānija “Exxon Mobil” noslēgusi līgumu par ogļūdeņražu izpēti Arktikā ar Krievijas valstij piederošo kompāniju “Rosneftj”. Saskaņā ar vienošanos, abi uzņēmumi ieguldīs 3,2 miljardus dolāru (1,6 miljardus latu) dziļjūras izpētei Austrumu Prinovozemeļska reģionā Karas jūra, kā arī Krievijas Melnās jūras akvatorijā. Abas kompānijas jau  sadarbojas naftas atradņu izstrādē Rietumsibīrijā.

Jebkura naftas noplūde Ziemeļu Ledus okeānā var izprovocēt milzīgu nenovēršamu ekoloģisko katastrofu un piesārņot milzīgas teritorijas visneskartākajā planētas ekosistēmā, raksta “The Independent, atsaucoties uz cienījamu zinātnieku. Okeanologs, Kembridžas universitātes profesors Pīters Vedhems ir viens no pasaulē ievērojamākajiem polāro apgabalu izpētes speciālistiem, skaidro žurnālists Maikls Makartijs.

Lasīt vairāk par šo ziņu