WikiLeaks: ASV, Krievija un Kanāda cīnās par Arktiku (Video)
14/05/2011
“WikiLeaks” publiskojis kārtējo porciju ASV diplomātiskās sarakstes, no kuras noprotams, ka cīņā par Arktikas dabas resursu bagātībām iesaistījušies trīs galvenie pretendenti – Amerika, Krievija un Kanāda, raksta newsru.com. Krievijas premjers Vladimirs Putins līdz šim vairākkārt apgalvojis, ka nekāda cīņa par Arktikas resursiem nenotiekot. Tomēr “WikiLeaks” rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka stīvēšanās valstu starpā intensīvi notiek, un uz Arktikas dabas bagātībām galvenokārt pretendē valstis, kuras atrodas tās tiešā tuvumā.
Šī lapa vairs nav pieejama.Īpaši valstu centieni pieteikt tiesības uz dabas bagātībām aktivizējušies globālās sasilšanas dēļ – Arktikas ledus segai sarūkot, izrakteņu iegūšana šajā reģionā kļūst arvien reālāka. Kā norāda BBC, “WikiLeaks” materiāli publicēti pirms kārtējās Arktiskās padomes valstu ārlietu ministru tikšanās. Šajā padomē ietilpst Krievija, ASV, Kanāda, Dānija, Norvēģija, Somija, Zviedrija un Īslande. Nākamnedēļ padome gatavojas parakstīt vienošanos par starptautisko sadarbību arktisko teritoriju izpētē.
Kamēr Dānija norādījusi, ka pasaulē lielākā sala Grenlande, kuru apskalo Atlantijas un Ziemeļu ledus okeāns, formāli pieder Dānijai, ASV valdība un naftas kompānijas salas vietējām amatpersonām piesolījušas sadarbību un investīcijas. Amerikāņi esot vairāk nekā gatavi grenlandiešiem sniegt palīdzīgu roku derīgo izrakteņu iegūšanā.
Arktiskā reģiona dabas resursi uzskatāmi par ļoti vērtīgiem – tiek lēsts, ka Arktikā atrodas 30% vēl neapgūto pasaules gāzes un 13% naftas resursu. Tāpat arī liels daudzums tādu vērtīgu izrakteņu kā zelts, sudrabs, dažādas rūdas un ogles. Bez ASV, Kanādas, Dānijas, Norvēģijas un Krievijas uz Arktikas bagātībām pretendē vēl vairāk nekā 20 pasaules valstis. Cīniņus par šīm bagātībām aktualizē zinātnieku prognozes par straujo arktiskā ledus kušanu. Tiek lēsts, ka jau ap 2020.gadu Ziemeļu ledus okeāns būs pārsvarā brīvs no ledus un piemērots vieglai kuģošanai.
Informācijas avoti: TVNET, Канал ПИК
Raksti par tēmu: Cīņa par Arktiku
Zvejnieki attaisno ikgadējo slaktiņu ar to, ka tas esot sens rituāls un delfīni atņemot viņiem lomu, atņemot piekrastes iedzīvotājiem iztikas avotu. Pret viņiem vēršas ekologi un dzīvnieku aizstāvji, pirmām kārtām rietumvalstu. Viņi apgalvo ka šajā slaktiņā nav nekādas jēgas un ka zvejnieki paši ir vainīgi pie tā, ka Japāņu jūra zivju kļūst arvien mazāk.
Pēc neapstiprinātiem datiem, katrs eksemplārs maksā līdz 200000$. Nekur nav tik liela izvēle un tik ērti delfīnu iegādes apstākļi, kā, tādās vietās, kā Taidži. Tiklīdz komivojažieri atlasa labākos eksemplārus, tā priekš pārējiem iesākas elle.
Citāda Pasaule 