ES “eksperti” atļauj ģenētiski modificētas lopbarības importu (Video)

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu “eksperti” nobalsoja par neatļautu ģenētiski modificētu graudaugu izmantošanu dzīvnieku barībā nelielos daudzumos, izpelnoties asu vides aizstāvju kritiku. ES komitejas otrdien pieņemtais lēmums atļauj 0,1% lielu piesārņojumu attiecībā uz neatļautiem ģenētiski modificētiem organismiem dzīvnieku barības produktu importā.

Ražotāji, eksporta valstis un Eiropas Komisija uzskata, ka tieši šāda robeža nepieciešama, lai novērstu piegādes traucējumus. Tagad lēmumam nepieciešams Eiropas Parlamenta apstiprinājums. Tā atbalstītāji atsaucas uz augošajām cenām un piegādes traucējumiem 2009.gadā, kad tika konfiscētas vairākas ASV sojas pupiņu kravas, jo tajās tika atklātas neatļautas ģenētiski modificētas vielas. Komisija cer novērst šādas situācijas atkārtošanos, ļaujot lopbarības tirgotājiem uzņemties dārgus pasūtījumus, tik ļoti nebaidoties no iespējamās konfiskācijas.

ES lopkopības nozare stipri paļaujas uz ārpus bloka ražoto lopbarību, pērn importējot 51 miljonu tonnu barības. Aptuveni puse no tās bija likumā atļautas ģenētiski modificētas sojas pupiņas no Brazīlijas un Argentīnas, kuras izstrādājusi ASV biotehnoloģiju kompānija “Monsanto”.

Vides aizstāvju grupas otrdienas lēmumu nodēvēja par lieku un bīstamu, uzskatot, ka tas pieliek punktu ES kategoriski noraidošajai politikai pret neatļautiem ģenētiski modificētiem organismiem. Organizācijas “Greenpeace” aktīvists Marks Breidijs to raksturoja kā “tīri komerciālu spiedienu”. “Tam nav nepieciešamības, ja vien jūs neesat akcionārs “Monsanto” vai citā ASV biotehnoloģiju uzņēmumā un nevēlaties izplesties Eiropā,” viņš piebilda.

Līdzīgā balsojumā šomēnes Francija un virkne citu ES dalībvalstu šo lēmumu neatbalstīja, un komisijai nācās veikt izmaiņas. Jaunais likumprojekta teksts atļauj ES valstīs tikai to ģenētiski modificēto organismu importu, kas saņēmuši ES Pārtikas drošības uzraudzības aģentūras (EFSA) apstiprinājumu.

Jautājums par ģenētiski modificētajiem organismiem Eiropas patērētāju vidū tiek vērtēts pretrunīgi. Atbalstītāji norāda, ka modificēto pārtiku pasaulē bez problēmām lieto jau miljardiem cilvēku, bet pretinieki uzsver, ka ilgtermiņa sekas vēl nav zināmas.

Augot pieprasījumam tādās strauji augošās valstīs kā Ķīna, pērn ģenētiski modificēto kultūru audzēšanai tika atvēlēta par desmit procentiem lielāka lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība, liecina otrdien publiskotie dati.

Biotehnoloģiju izplatīšanas organizācijas “International Service for the Acquisition of Agri-biotech Applications” (ISAAA) publiskotie dati liecina, ka ģenētiski modificēto sēklu patēriņš visstraujāk pieauga Brazīlijā, bet ES kritās.

Ziņu avots: Delfi.lv, YouTube

Advertisements

Komentēšana ir slēgta.