Papildināts teksts un precizēts zemestrīces stiprums
Pēc USGS datiem, 15:47 pēc Latvijas laika, Filipīnu piekrasti satricinājusi 7,9 magnitūdas spēcīga zemestrīce. Vēlāk tās stiprums tika precizēts uz 7,6 magnitūdām.
Zemestrīce notikusi 35 kilometru dziļumā, un tās epicentrs bija aptuveni 139 kilometrus uz austrumiem no Filipīnu pilsētas Sulanganas
ASV Ģeoloģijas dienests trauksmi izsludinājis Filipīnām, Japānai, Taivānai, Guamai, Papua Jaungvinejai, kā arī Indonēzijai. Pēc NOAA datiem Klusā okeāna rietumu piekrastē aktivizējušās cunami trauksmes bojas.
Divas stundas pēc zemestrīces Filipīnu austrumus sasniedza 16 centimetrus augsts vilnis un Klusā okeāna cunami brīdinājuma centrs cunami trauksmi vispār atcēla.
Zemestrīce izraisīja nelielu zemes nogruvumu Filipīnās, kurā gāja bojā kāda 60 gadus veca sieviete un ievainojumus guva piecus gadus veca meitene.
Zem Antarktīdas ledājiem varētu glabāties milzīgs daudzums metāna, kas ir spēcīga siltumnīcas gāze, ar potenciālu veicināt globālo sasilšanu, izprātuļojuši zinātnieki no Bristoles universitātes. Turpinoties straujai ledāju kušanai, metāns var nokļūt atmosfērā un «uzkarsēt» planētu.
Bet Rūdijam katrs burbulis jūrā ir maziņa atbilde (ar angļu subtitriem)
Laboratorisku eksperimentu rezultātā pierādīts, zem ledus valda bioloģiski aktīvi apstākļi, kas nozīmē, ka mikrobi palīdz organiskajam ogleklim metabolizēties līdz oglekļa dioksīdam un metāna gāzei. Šāds process esot raksturīgs apstākļiem ar ļoti zemu temperatūru un lielu spiedienu.
Zinātnieki lēš, ka zem Antarktīdas ledus segas metāna rezervuāros varētu glabāties simtiem miljardu tonnu oglekļa, radot potenciālus draudus pasaules klimatam, vēsta BBC.
«Tas ir milzīgs daudzums organiskā oglekļa. Tur atrodas vairāk nekā desmit reizes lielāki oglekļa krājumi nekā mūžīgā sasaluma reģionos ziemeļos,» baida zinātnieki.
Bet Sibīrijā metāns jau pa visām malām lien ārā.
Pievērsīsimies Arktikai…
Kā ziņots, Arktika šogad zaudējusi vairāk jūras ledus pārklājuma nekā jebkad agrāk, ņemot vērā datus, kas ar satelīta palīdzību tikuši ievākti kopš 1979.gada, ziņo ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) zinātnieki.
Arktikas jūras ledus pārklājums uz doto brīdi jau ir mazāks par 4 miljonu kvadrātkilometru. Iepriekš rekordātra ledus kušana reģistrēta 2007.gada 18.septembrī, kad ledus pārklājums sasniedza 4,17 miljonus kvadrātkilometru.
Parasti jūras ledus pārklājums palielinās ziemas mēnešos, bet sarūk vasaras periodā, tomēr pēdējo trīsdesmit gadu laikā satelīti novērojuši 13% kritumu ik desmitgadi.
Turklāt Arktikas ledus pārklājums ierasti viszemāko punktu sasniedz septembrī, tāpēc zinātnieki sagaida, ka šī gada straujā kušana vēl turpināsies.
Lai arī tika ziņots ka Arktikā sākusies gaisa temperatūras pazemināšanās un ceturtdien Grenlandes vidienē gaiss atdzisis līdz -36 grādiem, citās Arktikas vietās gaisa joprojām turpina pārspēt plusa rekordus.
Franča Jozefa Zemes arhipelāgā 30.augustā reģistrēta temperatūras paaugstināšanās līdz +3,7°C , Bet Novaja Zemļa arhipelāgā temperatūra pacēlusies līdz 3,4°C. Tie ir jauni 30.augusta temperatūras maksimumi šajos bargajos ziemeļu reģionos.
Šā gada vasara Lielbritānijā bijusi otra mitrākā meteoroloģisko novērojumu vēsturē, atpaliekot tikai no 1912.gada vasaras, ka arī Norvēģijā šī vasara bijusi pārsvarā mākoņaina un vēsa. Gan Lielbritānijā, gan Norvēģijā pēdējos piecos gados bijušas sliktas vasaras, bet ziemās nereti piedzīvots bargs sals. Šādi laikapstākļi, iespējams, ir sekas ledus izzušanai Arktikā, uzskata vairāki norvēģu meteorologi
Un vel viens rekords Arktikas reģionā, kas gan nav saistīts ar klimatu, bet kas zin… Pastāv tak teorija, ka kūstot ledājiem samazinās spiediens uz tektoniskajām plāksnēm un tas savukārt izsauc seismiskās un vulkānu aktivitātes pastiprināšanos.
Norvēģijai piederošajā Jana Majena salā, kas atrodas Ziemeļu Ledus okeānā, ceturtdien notikusi zemestrīce ar stiprumu 6.8 magnitūdas pēc Rihtera skalas.
Lai arī šī zemestrīce nekādus postījumus šim neapdzīvotajam reģionam nav nodarījusi, tā tomēr ir stiprākā zemestrīce kas reģistrēta šajā reģionā. Pirms tam stiprākā zemestrīce šajā reģionā ir reģistrēta 2008 gadā Svalbāra salu arhipelāgā un tās stiprums bija 6,2 magnitūdas pēc Rihtera skalas .
Pēdējo trīs dienu laikā Amerikas Savienoto Valstu Kalifornijas štatu satricinājušas vairāk nekā 300 zemestrīces. Tas bažas raisījis zinātniekos, kas baiļojas, ka nelielie pazemes grūdieni ir signāls – reģionam var draudēt postoša zemestrīce.
Pirmie nelielie pazemes grūdieni, no kuriem stiprākie sasniedza 5,5 baļļu spēku, tika reģistrēti svētdien, 26.augustā, turklāt tie turpinājušies līdz pat otrdienai, 28.augustam.
Pēc ASV Ģeoloģijas centra aplēsēm, zemestrīces epicentrs reģistrēts pie Kalifornijas robežas ar Meksiku, vēsta Reuters.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Neparasti lielais zemestrīču skaits licis sarosīties seismoloģijas speciālistiem, kas bažījas, vai šāds skaits nelielu pazemes grūdienu varētu liecināt par postošas zemestrīces tuvošanos.
Tāpēc zinātnieki uzmanīgi vēro, no kurienes tieši izceļas minētie pazemes grūdieni. Tas nepieciešams, lai noskaidrotu, vai to epicentrs nepietuvojas ģeoloģiski jūtīgai vietai Dienvidkalifornijā, kuru 1940.gadā satricināja 7 balles spēcīga zemestrīce.
Pēc atsevišķu ekspertu sacītā, tas, visticamāk, nenotiks, taču pastāv maza iespējamība, ka šāda postoša zemestrīce tomēr varētu atkārtoties.
Zinātnieki norāda, ka pazemes grūdienus rada mantijas pārvietošanās gar Zemes garozu, kas nozīmē, ka šāda veida zemestrīces atšķiras no parastajām, kad viena otrai garām virzās tektoniskās plātnes.
Jāatzīmē, ka vairāki simti nelielu pazemes grūdienu dod 5% iespējamību, ka sekos daudz spēcīgāka zemestrīce.
Citāda Pasaule 