Planētas lieluma tornado uz Saules 7-8.februārī (Video)
18/02/2012
Zinātnieki pēc 20 gadu urbšanas Antarktīdā sasnieguši milzu zemledus ezeru (Video)
07/02/2012
Krievu zinātnieki, izurbjoties cauri gandrīz četrus kilometrus biezam Antarktīdas ledum, sasnieguši zemledus ezeru, kas tiek uzskatīts par vienu no lielākajām saldūdens ūdenstilpēm pasaulē. Šie urbšanas darbi ilguši vairāk nekā divdesmit gadus.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Pētnieki cer, ka unikālajā Vostokas ezera ekosistēmā, kas simtiem tūkstošiem vai pat miljoniem gadu bijusi izolēta no ārpasaules, izdosies atrast iepriekš zinātnei nezināmas dzīvības formas. Tas varētu palīdzēt labāk izprast dzīvības attīstību uz Zemes un, iespējams, izteikt pieņēmumus arī par tās iespējamību uz citām planētām, kur valda līdzīgi apstākļi.
Analizējot gāzes burbuļus, kas ieslēgti ledū virs šā ezera, zinātnieki varētu rast atbildes, kas palīdzētu klimata pārmaiņu pētījumos, ziņu aģentūrai AFP pastāstījis Krievijas Arktikas un Antarktikas zinātniskās pētniecības institūta pārstāvis Sergejs Ļesenkovs.«Apakšējais ledus slānis veidojies pirms 400 000 gadu, tāpēc šīs gāzes sastāvs ļaus spriest par Zemes atmosfēras sastāvu, kāds tas bija tolaik un arī visā šai laikā kopš ezera izveidošanās,» viņš piebildis. «Tas pavērtu iespēju identificēt un prognozēt noteiktas klimata pārmaiņas nākotnē.»
Šis ir lielākais zemledus ezers Antarktīdā un pieder pie nozīmīgākajiem XX gadsimta ģeogrāfiskajiem atklājumiem. Pirmo reizi pieņēmumus par tā pastāvēšanu jau piecdesmitajos gados izteica toreizējās Padomju Savienības zinātnieki, balstoties uz pētījumu datiem un teorētiskiem spriedumiem. Urbšanas darbi Antarktīdas ledājos tika sākti septiņdesmitajos gados, bet apstiprinājumu savai nojautai pētniekiem izdevās gūt tikai deviņdesmito gadu vidū.
Taču, baidoties piesārņot neskartos ūdeņus, urbšanas darbi tika apturēti 1998.gadā, kad līdz reliktajam ezeram bija palikuši tikai 130 metri. Tad Sanktpēterburgas Kalnrūpniecības institūts izstrādāja jaunu īpašu tehnoloģiju, lai novērstu šāda piesārņojuma iespējamību, un 2005.gadā urbšana atsākās. Tagad zinātnieki gatavojas uz desmit mēnešiem pārtraukt darbus un atsākt tos nākamās Antarktīdas vasaras vidū, decembrī, lai paņemtu Vostokas ezera ūdens paraugus.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Pa šo laiku zemledus ezera ūdenim jāpaceļas pa urbumu, kur no augšas īpaši iepildīts šķidrums to apturēs 40-50 metrus no virsmas. Decembrī speciālisti iegūs no urbuma svaigi sasaldēto ūdeni un nosūtīs paraugus izpētei, vēsta «Gazeta.ru».
Tikmēr britu zinātnieki Antarktīdā veic urbšanas darbus, lai sasniegtu citu zemledus ūdenstilpi – Elsvērta ezeru. Arī viņi cer iegūt ūdens paraugus 2012.gada decembrī. Speciālisti pieļauj iespēju, ka ūdenī, kura temperatūra ir plus divi grādi pēc Celsija, varētu mitināties ne tikai mikroorganismi, bet arī sarežģītākas dzīvības formas. Krievu pētnieki beidzamajā sava urbuma posmā ledū jau atraduši zinātnei agrāk nepazīstamas baktērijas.
Kosmobioloģija: Saules cikli un sociālie nemieri (Video)
04/02/2012
Kosmobioloģija pēta kosmisko ritmu ietekmi ne tikai uz cilvēkiem, bet arī uz augiem un dzīvniekiem, īsumā – uz visu dzīvo. Kosmobiologi aizstāv ideju par to, ka pastāv fiziska saikne starp Zemi un kosmosu
Tekošais Saules 11 gadu cikls. Tuvojamies Saules aktivitātes maksimumam... @ NOAA
Šī lapa vairs nav pieejama.
Starptautiskās kosmiskās stacijas astronauts nofilmē komētu «Lovejoy» (Video)
23/12/2011
ASV Nacionālās Aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) astronautam, Starptautiskās kosmiskās stacijas komandierim Denam Burbankam izdevies fiksēt unikālus kadrus – komētu «Lovejoy», kas izraisīja īstu sajūsmu astronautu vidū.
NASA ziņo, ka Burbanks sacījis: šī komēta ir «pārsteidzošākā, kādu nācies redzēt».
Šī lapa vairs nav pieejama.
Komētu sākotnēji fiksējis austrāliešu astronoms-amatieris Terijs Lovdžojs. Aprēķini liecināja, ka 16.decembrī komētai bija jālido pavisam tuvā attālumā no Saules – tikai 140 tūkstošus kilometru attālumā no Saules. Tas ir gandrīz 100 reižu mazāks attālums, kāds ir starp Sauli un Merkūriju, vai divas reizes mazāks attālums, kāds ir starp Zemi un Mēnesi.
Zinātnieki bija pārliecināti, ka komēta, palidojot garām tik tuvu Saulei, izzudīs, taču patlaban komētai jau izveidojusies jauna «aste», kas to padara par ļoti spilgtu objektu debesīs.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Eksperti norāda, ka katru dienu līdzās Saulei nolido vairākas komētas, taču lielāka daļa no tām izgaist.
Citāda Pasaule 