Videoapskats 12.03.2011: Zemestrīces sekas Japānā – Sprādzienā Japānas AES vairāki ievainotie. Radioaktivitāte pieaug 20 reižu. Cunami vilnis Klusajā okeānā

Japānas zemestrīces bojātajā atomelektrostacijā (AES), par kuru bija bažas, ka tajā notiek reaktora kušana, sestdien noticis sprādziens, ievainojot vairākus darbiniekus, un radioaktivitātes līmenis stacijas apkārtnē pieaudzis 20 reižu, vēstīja Japānas plašsaziņas līdzekļi. Pēc eksplozijas no Fukusimas 1.AES pacēlās dūmi.
Šī lapa vairs nav pieejama.

Iepriekš Japānas mediji vēstīja, ka Japānā notikušās spēcīgās zemestrīces skartajā Fukusimas 1.atomelektrostacijā (AES), iespējams, notiek kodolreaktora kušana. Japānas kodoldrošības komisijas pārstāvis uzsvēris, ka gadījumā, ja reaktora kušanas dēļ notiks radiācijas noplūde, tās skartā teritorija būs ne lielāka kā desmit kilometru rādiusā ap reaktoru. No šīs zonas jau ir evakuēta lielākā daļa iedzīvotāju, un evakuācija turpinās.

Reaktora kodoldegvielas stieņu daļas sestdien īslaicīgi nonākušas saskarē ar gaisu pēc tam, kad iztvaikošanas dēļ krities dzesēšanas ūdens līmenis, un ūdens reaktorā tiek sūknēts no ugunsdzēšanas mašīnas, ziņo “Jiji”. Nepieciešamais ūdens līmenis atjaunots, uzsvērusi AES operatorkompānija “Tokyo Electric Power Company” (TEPCO). TEPCO pārstāvis aģentūrai AFP pauda cerību, ka reaktora kušana un plaisu veidošanās tajā tomēr nenotiek.

Japānas mediji, atsaucoties uz kodoldrošības komisiju, ziņoja, ka Fukusimas 1. AES tuvumā ir konstatēts radioaktīvais cēzijs, un ka kušana varētu būt notikusi metāla caurulēs, kurās atrodas urāns, kas tiek izmantots kā kodoldegviela. Desmit kilometru rādiusā ap AES evakuēti 45 000 iedzīvotāju. Tūkstošiem cilvēku evakuēti arī no Fukusimas 2.AES apkārtnes. Arī Fukusimas 2.AES dzesēšanas sistēma zemestrīcē tika bojāta. Fukusimas atomelektrostacijas atrodas Honsju salā, aptuveni 250 kilometru uz ziemeļaustrumiem no galvaspilsētas Tokijas.
Šī lapa vairs nav pieejama.

Cunami vilnis sasniedzis Jaunzēlandi, Kanādu un Meksiku

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pēc postošās zemestrīces un cunami, kas piektdien skāra Japānu, bojāgājušo skaits sasniedzis vismaz 703 cilvēkus, liecina aģentūras AFP apkopotie Nacionālās policijas pārvaldes un prefektūru policijas nodaļu apkopotie dati. Japānas valdība paudusi bažas, ka upuru skaits pārsniegs tūkstoti.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Videoapskats: Zemestrīce Japānā nobīdījusi Zemes griešanās asi par 10 cm. Apokalipse tiešraidē – “starp ūdeni un uguni” – jauni plūdu un radioaktīvie draudi

Šī lapa vairs nav pieejama.

8,9 balles stiprajā zemestrīcē, kas piektdien skāra Japānu un izraisīja spēcīgus cunami viļņus visā Klusajā okeānā, gājuši bojā vismaz vairāki simti cilvēku, bet daudzi citi skaitās pazuduši bez vēsts.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Uz planētas Zeme gaida otru Sauli (Video)

Austrālijas astronomi ir pārliecināti ka milzu zvaigzne Betelgeize var drīz eksplodēt, jo zvaigzne strauji saraujās. Tagad tā jau ir pārklājusies ar plankumiem un pulsē. Ja notiks supernovas sprādziens, tad Zemei būs otra Saule.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Betelgeize ir otrā spožākā zvaigzne Oriona zvaigznājā. Tas ir sarkanais supermilzis, viena no lielākajām zināmajām zvaigznēm. Betelgeize ir gandrīz 1000 reižu lielāka par Sauli un spīd spožāk nekā 100 000 Sauļu kopā. Tagad to ir iespējams apskatīt ļoti tuvu. Kas gan ir noticis, ka to var apskatīt labāk?

Sarkanais supergigants no Oriona zvaigznāja, spožā, sarkanīgā zvaigzne, ko Latvijā varam vislabāk vērot ziemā, ir sākusi sarukt. 15 gadu laikā Betelgeize ir krietni vien notievējusi, ziņo Kalifornijas universitātes zinātnieki.

Betelgeize tika ilgstoši novērota ar Infrasarkano telpas interferometru (ISI), kas atrodas Vilsona kalnā, Dienvidkalifornijā. Milzu zvaigznes, kuras robeža Saules sistēmā beigtos tur, kur riņķo Jupiters, diametrs kopš 1993. gada ir samazinājies par aptuveni 15%. Tā kā Betelgeizes rādiuss ir aptuveni 5 AV, tad var uzskatīt, ka rādiuss ir samazinājies par aptuveni Venēras orbītas izmēriem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Par spīti diametra sarukšanai, novērojamais spožums jeb lielums, kuru pastāvīgi monitorē Amerikas maiņzvaigžņu novērotāju asociācijas biedri, pēdējo 15 gadu laikā nav samazinājies bet  gan palielinājies.

Divām neatkarīgām astronomu komandām, izmantojot ESO VLT teleskopu, ir izdevies nofotografēt šo zvaigzni īpaši detalizēti. Attēlos redzams, ka no zvaigznes izplūst milzīga gāzes plūsma, kura ir tik milzīga kā visa Saules sistēma kopā. Šie atradumi palīdz izprast kā šīs milzu zvaigznes zaudē matēriju. Betelgeizes dažus miljonus gadu ilgušais mūžs strauji tuvojas noslēgumam.

Ziņu avots: Петербург-Пятый каналStarSpace

Ko mums gaidīt no Mēness pietuvošanās Zemei? (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Nākamnedēļ, 19.martā, Zemei pietuvosies Mēness. Tiks sasniegts vismazākais attālums starp Zemi un Mēnesi kopš 1992.gada. Attālums būs 356 500 kilometru.

Kā informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) projektu vadītājs Mārtiņš Gills, Mēness orbīta nav ideāli apaļa, bet gan eliptiska, tādēļ ik katrā Mēness apriņķošanas reizē, kas gadā ir aptuveni 13 reizes, tas ir gan tuvu Zemei, gan attālinās no tās. Attāluma maiņa ir robežās starp apmēram 360 000 līdz 400 000 kilometru.

Aptuveni reizi gadā pilnmēness periods sakrīt ar brīdi, kad ir perigejs jeb Mēness ir vistuvāk Zemei, kā arī reizi gadā iznāk, ka pilns Mēness ir apogejā jeb vistālāk no Zemes, skaidroja LAB pārstāvis.

“Vizuāli tas maina Mēness izmēru par apmēram 12%. Nevarētu teikt, ka, pietuvojoties Mēnesim, ir vērojamas būtiskas izmaiņas, taču mazliet vairāk to ar neapbruņotu aci var saskatīt. Tiesa, reti kad novēro tieši pilnmēnesi tuvu Zemei, jo vērtīgāki ir novērojumi, ja gaisma ir slīpi, kad Mēness forma veido dažādas pakāpes sirpjus, jo tad var uz Mēness labi saskatīt kalnus un krāterus,” sacīja Gills.

Kā norādīja speciālists, šoreiz Mēness pietuvošanās Zemei būs 19.martā, kad sanāk diezgan precīza sakritība pilnmēness mirklim un perigejam, tomēr nevarētu teikt, ka tas ierindas apstākļos būs kaut kā īpaši pamanāms.

Ziņu avots: Leta, Vesti.ru