Zinātnieki: globālo sasilšanu tuvākajā tūkstošgadē neapturēt

 

Šobrīd Arktisko ledu pārklājums ir vismazākais ledāja novērojumu vēsturē (1979-2011)

Klimata globālā sasilšana nebeigsies vismaz tuvāko tūkstoš gadu laikā, pat ja no 2100. gada tiks pilnībā aizliegti CO2 izmeši atmosfērā. Līdz 3000. gadam sasilšana izraisīs ledāju kušanu Antarktīdas rietumu daļā. Ar šādu prognozi zinātnieki nāca klajā žurnālā “Nature Geoscience” publicētajā rakstā. “Mēs mēģinājām uzmodelēt klimatiskās sekas scenārijam, saskaņā ar kuru ogļūdeņražu izmantošana tiks pilnībā pārtraukta un vairs nebūs antropogēnu CO2 izmešu atmosfērā,” pastāstīja Kalgari universitātes profesors Šons Maršals.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Pronozes un realitāte: atklātas krasas izmaiņas Atlantijas okeāna straumēs (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Prognozes un hipotēzes par Atlantijas okeāna Golfa straumes izmaiņām 2010 gada septembrī

Labradoras straume mijiedarbojas ar siltāko Golfa straumi, radot Ziemeļatlantijas svārstības – klimata modeli, kam ir galvenā ietekme uz Eiropas un Ziemeļamerikas laikapstākļiem. Zinātnieki norādījuši uz izmaiņām un traucējumiem Ziemeļatlantijas svārstībās kā izskaidrojumu mitrajām vai bargajām ziemām Eiropā, kā arī karstuma viļņiem Krievijā pēdējos gados.

Zinātnieki atklājuši, ka kopš 70.gadiem dramatiski mainījušās straumes Atlantijas okeāna ziemeļos, kas ietekmē laikapstākļus ziemeļu puslodē, otrdien paziņoja Šveices pētnieki. Zinātnieki atklājuši izmaiņas koraļļos, kas liecina par aukstās Labradoras straumes ietekmes mazināšanos. Pētījumu veica Šveices, Kanādas un ASV bioķīmiķu un okeanogrāfu grupa, un tas publicēts žurnālā «Proceeding of the National Academy of Sciences» (PNAS). Tajā teikts, ka izmaiņas «kopš 70.gadu sākuma ir lielā mērā unikālas pēdējo aptuveni 1800 gadu kontekstā» un dod iespēju tās tiešā veidā saistīt ar globālo sasilšanu.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Šīs desmitgades nogalē zibeņus vēros no kosmosa (Video)

Zibens izlādes no kosmosa

Meteoroloģiskās aģentūras novēro zibeņus no zemes, ir daži instrumenti, kas reģistrē šos dabas fenomenus, atrodoties zemā orbītā ap Zemi. Līdz šīs desmitgades beigām ASV un Eiropas Savienības kosmosa izpētes aģentūras cer palaist jaunus mākslīgos pavadoņus, kas piebiedrosies zibeņu vērotāju pulciņam. Jaunais pavadonis atradīsies aptuveni 36 000 kilometru attālumā no Zemes, nodrošinot bagātīgu datu apjomu, kas saistīti ar negaisiem un zibeņošanu. Šī informācija noderēs daudzās nozarēs, ieskaitot aviāciju, palīdzot plānot drošākus lidojuma maršrutus.

Lasīt vairāk:

Lasīt vairāk par šo ziņu

Vai ultra-zemas frekvences radioviļņi ziņo par zemestrīcēm? (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Francijas pavadonis DEMETER reģistrēja ultra-zemas frekvences radioviļņus virs Haiti aptuveni mēnesi pirms 2010. gada sākumā pieredzētās 7.0 baļļu stiprās zemestrīces. DEMETER ir Franču kosmosa aģentūras (CNES) misija, kas startēja 2004. gadā. Nelielais pavadonis atrodas polārajā orbītā aptuveni 700 kilometru augstumā. Tā ir neparasta misija, kuras ietvaros tiek monitorēti zemas frekvences radioviļņi, kuri rodas zemestrīču laikā. Nesen kāda ģeozinātnieku grupa publicēja datus, kas saistīti ar 7.0 baļļu zemestrīci, kas 2010. gada janvārī skāra Haiti. Viņi apgalvo, ka DEMETER reģistrējis Zemes garozas izstaroto ultra-zemās frekvences radioviļņu pieaugumu šajā reģionā jau pirms zemestrīces.

Lasīt vairāk: Lasīt vairāk par šo ziņu