30% iespējamība pret Zemi vērstam X-klases uzliesmojumam uz Saules (Video)

 Saules plankumu grupa 1302, kuras izvirdumu sērija, šajā nedēļā izraisīja pēdējos gados spēcīgāko magnētisko vētru uz Zemes (Sākusies īpaši spēcīga magnētiskā vētra (Grafiskā informācija, Foto)), šajās dienās atrodas Saules centrā, vērsta tieši pret Zemi.

Lai arī pēdējās dienās plankumu grupa nav īpaši aktīva, pēc NOAA prognozēm, tā tomēr ir spējīga ģenerēt X-klases uzliesmojumu.

Tāda varbūtība ir aptuveni 30%.



Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: SpaceWeather.com, NOAA, Skyywatcher88

ASV atradusi jaunu ārējo ienaidnieku teroristu Nr.1 – Māti Dabu

ASV iekšējās drošības eksperts Pentagonā Pols Stoktons modelē situāciju apokaliptisku katastrofu gadījumos, kuru iespaids būs graujošāks nekā 2001. gada 11. septembra teroraktiem. Šīs potenciālās katastrofas var miljoniem parastu amerikāņu dzīvi “apgriezt kājām gaisā”, raksta žurnāls “Newsweek”.

ASV aizsardzības ministra vietnieks Stoktons tās sauc par “sarežģītām katastrofām”, uzskatot, ka tām būs “kaskādes efekts”, tostarp arī sociāli politisks, raksta žurnālists Kristofers Dikijs. Stoktona modeļos figurē dabas katastrofas, kas var nogalināt desmitiem tūkstošu cilvēku, uzspridzināt ekonomiku, izsist pamatīgu caurumu nacionālās drošības sistēmā. “Un terorists, kas vainojams šajās šausmās, būs Daba,” raksta žurnāls.

Stoktons un citi eksperti nešaubās: dabas katastrofas, daudz postošākas par viesuļvētru “Katrīna”, notiks. Globālā sasilšana un Pasaules okeāna līmeņa celšanās jau rada aizvien stiprākus un plašākus orkānus un aizvien bīstamākas vētras.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ja ticam Alam Goram, vairāki zinātnieki vēlas Safīra – Simpsona skalai pievienot jaunu atzīmi – sesto kategoriju. Piektajai kategorijai pašreiz atbilst vētras ar vēja ātrumu virs 248 kilometri stundā. Jaunajā – sestajā kategorijā ietilptu vētras ar vēja spēku 280 – 288  kilometri stundā.

Gors arī piebilst, ka šogad ASV jau pārdzīvojusi 10 dabas katastrofas, kuru radītie zaudējumi pārsniedz vienu miljardu ASV dolāru, un kuru radīto ārkārtas situāciju novēršanai jau iztukšots viss tam atvēlētais gada budžets.

“Problēma nav tikai tajā, ka dabas trakojošais milzis ir kļuvis tik varens. Bēda ir tajā, ka rajoni dabas katastrofu ceļā ir biezi apdzīvoti,” teikts rakstā. “Vērojama tendence, ka cilvēki turpina pārcelties uz lielpilsētām, bet tās visas atrodas piekrastēs,” skaidro Madhu Berivāls no “IEM”, kas draudu potenciālu Jaunorleānai bija izpētījusi vēl pirms “Katrīnas”.

“Eksistē vēl briesmīgāki scenāriji, nekā nesenā zemestrīce Japānā, kas izraisīja cunami un atomelektrostacijas (AES) “Fukušima -1″ avāriju,” teikts rakstā. Piemēram, 1811./1812.gada ziemā ASV Memfisas ziemeļu daļā notika spēcīgu zemestrīču sērija. Misisipi upe sāka tecēt atpakaļ, krasti iebruka, radās jauni ezeri. Taču bojāgājušo cilvēku skaits nebija liels, jo toreiz tā bija mazapdzīvota teritorija.

Amerikāņu zinātnieki ir aprēķinājuši : ja 7,7 ballu spēcīga zemestrīce šajā pašā vietā notiktu tagad, tā paņemtu 86 000 cilvēku dzīvības, tiešie draudi ekonomikai sasniegtu 300 miljardus ASV dolāru (150 miljardus latu), bojātas tiktu 15 AES. Seku likvidēšanai vajadzētu 42 000 glābējus, būtu jāiesaista karaspēks. Tāpēc Stoktons tik lielu uzmanību pievērš iespējamajām dabas katastrofām.

Informācijas avots: Delfi.lv, The Daily Beast

Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam

Kā vēsta Brēmenes universitātes Apkārtējās Vides institūta dati, Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam uzstādītam 2007 gadā. Tās nav nejaušas laika apstākļu svārstības, atzīst zinātnieki un zinātniskā modelēšana skaidri norāda uz antropogēno ietekmi.

Arktisko ledāju pārklājums 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Pēc daudzu zinātnieku domām, globālās sasilšanas rezultātā tuvāko 40 – 60 gadu laikā Ziemeļu ledus okeānā varētu izkust visi ledāji.

Tiek lēsts, ka Arktikas dzīlēs atrodas milzīgi naftas un gāzes krājumi. Tur varētu būt līdz pat trešdaļai pasaules neizpētīto naftas un gāzes resursu. Arktikā varētu atrasties arī citu derīgo izrakteņu iegulas. Arktikas jūrās ir lieli zivju krājumi. 20. gadsimta vidū valstis, kuras robežojās ar Arktiskiem apgabaliem, uzsāka pastiprināti izrādīt interesi par Arktikas teritoriju apgūšanu.

Arktisko ledāju pārklājums salīdzinoši ar tā paša perioda 1979-2000 gada vidējiem rādītājiem 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Lai arī globālās sasilšanas dēļ strauji kūst Arktikas ledāji, tas vienlaikus rada kolosālas iespējas arī jaunu jūras kuģu ceļu izveidei. Pēdējā laikā cīņa par potenciālajiem Arktikas resursiem ir īpaši saasinājusies.

Vides aktīvisti brīdina par smagām sekām, ko var izraisīt pārāk strauja un neapdomīga Arktikas resursu izmantošana.

ASV lielākā naftas kompānija “Exxon Mobil” noslēgusi līgumu par ogļūdeņražu izpēti Arktikā ar Krievijas valstij piederošo kompāniju “Rosneftj”. Saskaņā ar vienošanos, abi uzņēmumi ieguldīs 3,2 miljardus dolāru (1,6 miljardus latu) dziļjūras izpētei Austrumu Prinovozemeļska reģionā Karas jūra, kā arī Krievijas Melnās jūras akvatorijā. Abas kompānijas jau  sadarbojas naftas atradņu izstrādē Rietumsibīrijā.

Jebkura naftas noplūde Ziemeļu Ledus okeānā var izprovocēt milzīgu nenovēršamu ekoloģisko katastrofu un piesārņot milzīgas teritorijas visneskartākajā planētas ekosistēmā, raksta “The Independent, atsaucoties uz cienījamu zinātnieku. Okeanologs, Kembridžas universitātes profesors Pīters Vedhems ir viens no pasaulē ievērojamākajiem polāro apgabalu izpētes speciālistiem, skaidro žurnālists Maikls Makartijs.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Tropiskā vētras “Katja” postījumi (Video)

Visspēcīgāk “Katjas” atnesto vētru izjuta Lielbritānijas iedzīvotāji – krītoši koku zari un jumti sabojājuši vairākus desmitus auto. Viens cilvēks gājis bojā, kad uz viņa vadītās automašīnas uzgāzās koks.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vācijā negaisa laikā no sliedēm noskrējis piepilsētas vilciens, un šajā incidentā cietuši pieci cilvēki. Negaisa laikā novērota arī spēcīga krusa un tornado, kas nodarījusi ievērojamus postījumus vairākās Vācijas pilsētās.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Trešdiena būs nedēļas vējainākā diena Latvijā, brīžiem arī gaidāms lietus un gaiss kļūs nedaudz vēsāks. Naktī uz trešdienu būs mainīgs mākoņu daudzums, vietām uzlīs. Pūtīs brāzmains dienvidrietumu vējš, tā ātrums brīžiem pastiprināsies līdz 11-16 metriem sekundē (m/s), Kurzemes rietumu piekrastē un Ziemeļvidzemes piekrastē līdz 20-24 m/s, no rīta jūras krastā Ventspils pusē sasniedzot 25-26 m/s. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +10..+15 grādiem.

Informācijas avoti: TVNET, ITN News, Петербург-Пятый канал, European Storm Forecast Experiment