Saules iegājusi īpaši spēcīgā aktivitātes fāzē (Video, grafiskā informācija)

Saules iegājusi īpaši spēcīgā aktivitātes fāzē, pie tāda secinājuma nonākuši spāņu zinātnieki. Saules vētru biežums un stiprums ir strauji palielinājis, un tas varot novest pie sakaru un elektroapgādes traucējumiem.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ko par to visu saka NASA?

2009 gadā ASV Aeronautikas un kosmisko pētījumu pārvalde (NASA) izplatīja paziņojumu, ka Saules magnētiskās aktivitātes iespaidā 2012. gadā miljoniem cilvēku var palikt bez elektrības. Saules aktivitāte savu maksimumu sasniegšot starp 2012. un 2013. gadu

Tā kā Saule ilgstoši neizrādīja aktivitātes pazīmes, 2010 gadā NASA izmainīja savas prognozes un paziņoja, ka šis Saules aktivitātes 11 gadu cikls būšot salīdzinoši vājš un Saules aktivitāte savu maksimumu sasniegšot tikai  starp 2013. un 2014. gadu.

Ar 2011 gada sākumu Saules aktivitāte strauji pieauga, bet NASA klusē…

Reālā situācija šobrīd: 11 gadu Saules aktivitātes grafiks parāda Saules plankumu skaita prognozētās un reālās izmaiņas, kas ir viens no Saules aktivitātes faktoriem. Grafikā nav ietverti novembra dati, bet Saules aktivitāte ir turpinājusi pieaugt.

Pēdējo trīs mēnešu Saules plankumu un izvirdumu skaita izmaiņas.

Informācijas avoti: Vesti.ru, swpc.noaa.govsolen.info

Papildus informāciju var iegūt sadaļā: Saules aktivitātes un Zemes magnetosfēras monitorings un prognozes

Vulkānu aktivitāte Indonēzijā, Čīlē un Kanāriju salās (Video, grafiskā informācija, foto)

Indonēzijā Sulavesi salā šonedēļ trešdien pamodies dvīņu vulkāns Lokon-Empung, bet kurš no brāļiem sācis kūpināt, tā arī neviens konkrēti neziņo. Vulkāns atrodas biezi apdzīvotā apvidu un tikai kādi 20 kilometri no Ziemeļu Sulavesi provinces galvaspilsētas Manado. Lai arī pēdējos 20 gados vulkāns pamodies reizes piecas, par vulkāna upuri ir kļuvis tikai neuzmanīgs zviedru tūrists 1991 gadā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Citā pasaules malā – Čīlē, ceturtdien 27.oktobrī Hadsona vulkāns izsviedis kilometru augstu tvaika mākoni. Vulkānam piešķirs augstākais – sarkanais trauksmes kods un vietējie iedzīvotāji gatavojas evakuācijai. Pēdējais vulkāna izvirdums noticis 20 gadus atpakaļ un tajā gāja bojā pusotrs miljons vietējo fermeru aitu. Vulkāns atrodas pusotru tūkstoti kilometru no Čīles galvaspilsētas Santjago, bet speciālisti neizslēdz iespēju, ka izvirduma gadījumā pelnu mākonis to varētu sasniegt.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Bet salīdzinoši mums tuvāk esošajā El Hierro salā (Kanāriju salas) pieaug seismiskās aktivitātes biežums un stiprums, kas varētu liecināt par jauna Hierro vulkāna izvirduma tuvošanos.

Elhierro1.blogspot.com blogeris  izsaka bažas ka spēcīgas zemestrīces vai vulkāna izvirduma gadījumā piekrastes iedzīvotāji var palikt slazdā, jo no līča ved tikai viens ceļš caur kalniem un viena piestātne līci.

Bet zinātnieki izveidojuši virtuālo El Hierro salas zemūdens vulkāna attēlu, kurš savu izvirdumu sāka 10.oktobrī.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Informācijas avoti: Всё не просто так, kaisarburikmuda, Фактор Времени, elhierro1.blogspot.com, emsc-csem.org

Baltijas valstīs gaidāma auksta un sausa ziema

Eiropas ziemeļos un Baltijas valstīs tuvākajos mēnešos ir gaidāma auksta un sausa ziema, bet Dienvideiropā – maiga, vējaina un mitra ziema, ko noteiks dominējošā laikapstākļu modeļa ietekme, intervijā aģentūrai “Reuters” pavēstīja Pasaules klimata dienesta (World Climate Service) galvenais meteorologs Ričards Džeimss.

“Mēs paredzam vēl vienu neparasti aukstu ziemu, kurā paretam uzsnigs, teritorijā no Britu salām un Francijas pāri Vācijai un Skandināvijas dienvidiem līdz Baltijas valstīm,” sacīja Džeimss.

Auksts laiks apvienojumā ar zemu vēja un nokrišņu līmeni Eiropas ziemeļos nozīmē, ka vēja elektrostacijas Ziemeļjūras un Baltijas jūras piekrastē saražos mazāk elektroenerģijas ziemas sezonā, kad ir liels pieprasījums pēc tās. Mazāk elektroenerģijas saražos arī Skandināvijas hidroelektrostacijas (HES), jo to lielās ūdenskrātuves aizsals. Vairāk elektroenerģijas saražos vēja elektrostacijas un HES Spānijā, Portugālē un Itālijā vējaina un mitra laika dēļ.

Šādu ziemu noteiks tas, ka Eiropas laikapstākļos turpinās dominēt negatīva Ziemeļatlantijas svārstību fāze, sacīja Džeimss. Auksta laika agrāku iestāšanos Eiropā veicinās arī tas, ka Klusā okeāna klimatiskās parādības “El Nino” un “La Nina” šīgada sezonā sākušās agrāk nekā parasti.

Neparasti auksts laiks visvairāk gaidāms no agras ziemas līdz ziemas vidum (no novembra beigām līdz janvārim), bet februārī ir iespējami mērenāki laikapstākļi. Eiropas dienvidos un dienvidaustrumos būs mitrs laiks, bet ziemeļos – pārsvarā sauss laiks, sacīja meteorologs.

Viņš atzina, ka šīs prognozes piepildīšanās iespējamība ir augsta, jo gandrīz visi indikatori norāda uz vienu un to pašu virzienu. Negatīvais Ziemeļatlantijas svārstību modelis, kas dominējis pēdējos trīs gadus, pirms tam tika novērots 20.gadsimta piecdesmitajos un sešdesmitajos gados, kad ziemas Eiropā pārsvarā bija aukstas. Tas parasti notiek ik pa 50 gadiem un nav saistīts ar klimata izmaiņām, sacīja Džeimss.

Viņš piebilda, ka negatīva Ziemeļatlantijas svārstību fāze var dominēt Eiropas ziemās arī nākamos gadus un ir saistīta ar zemu Saules aktivitāti.

Informācijas avots: NRA

Gaidāmo pasaules kataklizmu saraksts (Video)

Zinātnieki esot sastādījuši Zemei draudošo kataklizmu sarakstu. Ieteiktu pret to izturēties ar veselīgu skepsi! 🙂

Šī lapa vairs nav pieejama.

Bet mēdiji baumo, ka 19.gadsimta beigās cilvēcei draudēja bojāeja, ko varēja izraisīt komētas sadursme ar Zemi, pie šāda secinājuma esot nonākuši meksikāņu zinātnieki. Ja tas būtu noticis, sprādziena spēks līdzinātos trīs tūkstošiem Tunguskas meteorītu sprādzienu spēkam.

Zinātnieki izpētījuši meksikāņu astronoma Hosē Boniljesa fotogrāfijas, kas uzņemtas 1883.gada augustā. Zinātnieks toreiz fiksēja 447 objektus, kas bija redzami uz Saules diska. Analizējot fotogrāfijas, zinātnieki nonāca pie secinājuma, ka zinātnieks vērojis komētu, kas patraukusies ļoti tuvu garām Zemei un sašķīdusi vairākos fragmentos.

 Spriežot pēc aprēķiniem, kosmiskie objekti Zemei garām palidojuši 538 līdz 806 tūkstošu kilometru attālumā. Objektu platums bija no 46 līdz 795 metriem, bet garums svārstījās no 68 līdz kilometram un vairāk. Ja komēta toreiz būtu ietriekusies Zemē, būtu notikusi milzīga katastrofa.

«Šie objekti bija tik tuvu, ka varēja ietriekties Zemē. To izmērs bija lielāks nekā Tunguskas meteorītam. Ja tie saskartos ar mūsu planētu, divu dienu laikā notiktu katastrofa, kas pielīdzināma 3275 Tunguskas katastrofām, kas, iespējams, novestu pie dzīvības izzušanas uz Zemes,» secina pētījuma autori.

Informācijas avots: Vesti.ru, Apollo