Meteroloģija | Citāda Pasaule

…un uzliesmojumi turpinās (Video)

11/03/2012 no John Flyer 1 komentārs

10.marta vakarā plkst. 19:44 pēc (Latvijas laika) uz Saules reģistrēts M8.4 kategorijas uzliesmojums un uzliesmojuma vaininieks bija, mums jau pazīstamais, Saules plankums AR1429.

Šis uzliesmojums gandrīz ar “vienu kāju” ir ekstremālajā X klasē un uzliesmojuma virziens bija vērsts tieši pret Zemi, tādēļ arī tas ir uzmanības vērts.

Zinātnieki prognozē ka uzliesmojuma sekas sāksim manīt no 12.marta plkst. 18 (plus-mīnus 7 stundas), ziņo SpaceWeather.com.

Bet tikmēr sagaidāms, ka šodien manīsim 9.marta M6.3 kategorijas uzliesmojuma sekas (Skat. Sekos aizvien jauni Saules uzliesmojumi… (Mēdiju versija ar bildītēm un video)). Zinātnieki ar 50% varbūtību prognozē, ka magnētiskās vētras būs stipras ar labu ziemeļblāzmu redzamību.

Lai arī šobrīd izskatās ka visā Latvijā ir apmācies (Skat. Latvija online), meteorologi prognozē, ka šodien Latvijas rietumu un centrālajos rajonos daļēji skaidrosies. Tā ka pastāv maza cerība Latvijā varbūt tomēr ieraudzīt ziemeļblāzmas.

NOAA, Skyywatcher88, NASA, LVĢMC, SpaceWeather.com

P.S. Papildus informāciju var atrast sadaļās:

Saules aktivitātes un Zemes magnetosfēras monitoringi un prognozes
Debesu vērotājiem – Eiropas debesu tiešsaistes kameras un magnetometri

Bet ne tikai uz Saules var novērot uzliesmojumus. 8.martā televīzijas tiešraides laikā ASV pilsētā Fēniksā nofilmēts savāds spožas gaismas uzliesmojums, kura izcelsmes avots līdz šim vel nav atrasts.

Sheilaaliens

Ievietots iekš Astronomija, Dīvainības, Ilustratīvais materiāls, Magnetosfēra, Magnētiskās vētras, Meteroloģija, Neizskaidrotas parādības, Prognozes, Saules plankumi, Saules uzliesmojums, Video, Ziemeļblāzmas, Zinātnieki Tagged with Astronomija, Dīvainības, Ilustratīvais materiāls, Magnetosfēra, Magnētiskās vētras, Meteroloģija, Neizskaidrotas parādības, Prognozes, Saules plankumi, Saules uzliesmojums, Video, Ziemeļblāzmas, Zinātne, Zinātnieki

Nāvējoši tornado turpina plosīties ASV – 2.diena (Gafiskā informācija, Video, Foto)

03/03/2012 no John Flyer 2 komentāri

Par virpuļviesuļu upuriem piektdien Indiānas, Kentuki un Ohaio štatos kļuvuši vismaz 29 cilvēki, sestdien vēstī telekanāls CNN. Arī šodien tornado turpina plosīties plašās ASV teritorijās.

ASV meteodienesta pārstāvis Džons Gordons telekanālam pastāstīja, ka piektdienas pēcpusdienā fiksēti vismaz seši tornado centri, bet lielāki vai mazāki virpuļviesuļi bijuši desmitiem. Kopumā piektdien ASV reģistrēti ap 94 tornado.

Visvairāk patlaban ir cietis Indiānas štats, kur dzīvību zaudējuši vismaz 15 cilvēki. Savukārt Kentuki štatā dabas stihija laupījusi 12 cilvēku dzīvību.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vissmagāk cietusi Merisvilas pilsētiņa, kas atrodas aptuveni 65 kilometrus no Luisvilas, un amatpersonas atzīst, ka Merisvila faktiski vairs nepastāv.

No tornado cietuši, tomēr ievērojami mazāk, ir vēl vairāki ASV štati.

Apollo, NOAA, Wunderground.com, Reed Timmer, Vesti.ru, Sheilaaliens, Первый канал

Ievietots iekš Cilvēku upuri, Dabas stihijas, Ekstrēmie video, Foto, Ilustratīvais materiāls, Komunikāciju avārijas, Meteroloģija, Satiksmes traucējumi, Tornado, Transporta bojājumi, Video, Virpuļviesuļi, Ārkārtas situācijas, Ēku bojājumi Tagged with Cilvēku upuri, Dabas stihijas, Ekstrēmie video, Foto, Ilustratīvais materiāls, Komunikāciju avārijas, Meteroloģija, Satiksmes traucējumi, Tornado, Transporta bojājumi, Video, Virpuļviesuļi, Ārkārtas situācijas, Ēku bojājumi

Atskats uz klimatiskiem apstākļiem Latvijā (Grafiskā informācija)

01/03/2012 no John Flyer

2011. gads atkal bija jūtami siltāks par normu pēc 2010. gada, kurš ar vidējo gaisa temperatūru +5,6ºC (0,2 grādus zem ilggadīgās normas) bija aukstākais šajā gadsimtā (1. attēls). Ar vidējo gaisa temperatūru +7.3ºC (1,5 grādus virs normas) 2011. gads bija septītais siltākais pēdējos 88 gados. Vissiltākie Latvijā ir bijuši 1989. un 2008. gadi, to vidējā gaisa temperatūra bija 0,4 grādus augstāka kā 2011. gadā. Savukārt visaukstākā gada rekords Latvijā joprojām pieder 1941. gadam – tā vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1ºC.

2011. gada nokrišņu daudzums – 690 mm – turpretī bija tuvs normai: 4% virs tās. Vēsturiskie dati liecina, ka visbagātākais ar nokrišņiem ir bijis 1928. gads, tajā nokrišņu daudzums pārsniedza normu par 33%. Ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 856 mm (129% no ilggadīgās normas) otrais ar nokrišņiem bagātākais bija 2010. gads. Ilggadīgie dati liecina, ka vismazāk nokrišņu Latvijā ir bijis 1951. gadā – 74% no normas (1. attēls).

1.attēls. Gada vidējās gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma ilggadīgās izmaiņas Latvijā

2010.-2011. gada kalendārā ziema

2010.-2011. gadu ziema, tāpat kā iepriekšējā, Latvijā bija laika apstākļu kontrastiem bagāta. Lai arī 2010.-2011. gadu ziema ar vidējo gaisa temperatūru -6,2ºC (20. aukstākā) bija tikai 0,5 grādus siltāka par iepriekšējo, temperatūras gaitas ziņā tās krasi atšķīrās. (2.attēls).

2.attēls.Gaisa temperatūras un nokrišņu daudzuma Latvijā izmaiņas

Nokrišņu daudzuma ziņā, pateicoties decembrim un janvārim, 2010.-2011. gadu ziema ar kopējo nokrišņu daudzumu 136% no normas bija septītā ar nokrišņiem visbagātākā pēdējos 88 gados.

3. attēls. Sniega segas biezums Latvijā 2010.-2011. gadu ziemā salīdzinājumā ar normu

2011. gada pavasaris

2011. gada pavasaris, tāpat kā 2010. gadā, bija vienu grādu siltāks par normu. Siltāki par normu gan pagājušogad, gan arī šogad bija visi pavasara mēneši.

Savukārt nokrišņu ziņā, lai gan pēc sausajiem marta un aprīļa mēnešiem nokrišņu šī gada maijā bija vairāk par normu (2. attēls), 2011. gada pavasaris kopumā bija sausāks (86% no normas) kā pagājušais (119%).

2011. gada vasara

2011. gada vasara atkal bija vissiltāko skaitā. Ar vidējo gaisa temperatūru +18,0ºC (2,2 grādus virs normas) tā dalīja 2. – 3. vietu ar 2002. gadu, par 0,4 grādiem atpaliekot no līdz šim vissiltākās – 2010. gada vasaras.

2011. gada vasaras nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 274 mm (125% no normas). 2010. gada vasara bija trešā mitrākā pēdējos 88 gados, bet 2011. gada vasaras kopējais nokrišņu daudzums to ir ierindojis mitrāko vasaru 20. vietā.

2011. gada rudens

Kopumā 2011. gada rudens bija patīkami silts un sauss. Tā vidējā gaisa temperatūra bija +8,5ºC (2 grādus virs normas), tādējādi kļūstot par piekto siltāko rudeni Latvijā. Ilggadīgie dati rāda, ka ar vidējo gaisa temperatūru +9,7ºC vissiltākais rudens Latvijā ir bijis 1934. gadā. Savukārt visaukstākais rudens ir bijis 1993. gadā – tad vidējā gaisa temperatūra bija tikai +3,1 grāds. No 21. gadsimta gadiem desmit visaukstāko rudeņu skaitā kā devītais ir 2002. gada rudens.

Visi 2011. gada rudens mēneši bija ne tikai siltāki, bet arī kopumā sausāki par normu. Līdz ar to viss rudens ar nokrišņu daudzumu 68% no ilggadīgās normas ir bijis 12. sausākais. Visvairāk nokrišņu – ap 160% no normas – ir bijis 1923. un 1952. gadu rudens sezonās, bet vissausākajā – 1951. gada rudenī – zemi sasniedza tikai puse no sezonas nokrišņu „plāna”.

2011.-2012. gada kalendārā ziema

Ar temperatūras un nokrišņu kontrastiem ir noslēgusies 2011.-2012. gadu kalendārā ziema (decembris, janvāris, februāris). Pārsvarā aukstais februāris līdzsvaroja silto decembri un tādējādi ziemas vidējā gaisa temperatūra (-3,4ºC) bija tuva normai: 0,5 grādus virs tās.

Savukārt bagātīgais dažāda veida nokrišņu daudzums visos ziemas mēnešos ir darījis šo ziemu par visbagātāko ar nokrišņiem Latvijā pēdējo 90 gadu laikā. Ziemas kopējais nokrišņu daudzums bija 210 mm, kas ir 167% no normas.

Pilnu versiju lasīt – LVĢMC

Ievietots iekš Aukstums, Ilustratīvais materiāls, Karstums, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Klimats, Meteoziņas, Meteroloģija, Nokrišņi, Sausums Tagged with Aukstums, Ilustratīvais materiāls, Karstums, Klimata izmaiņas, Klimatiskie rekordi, Klimats, Meteoziņas, Meteroloģija, Nokrišņi, Sausums

Klimats: Samazinās mākoņu augstums atmosfērā (Grafiskā informācija)

28/02/2012 no John Flyer

Pēdējos gados ievērojami samazinājies mākoņu augstums, pie tādiem secinājumiem nonākuši Oklendas universitātes zinātnieki, pamatojoties uz pētījumu, kas tika veikts no 2000.gada marta līdz 2010.gada februārim ar ASV Nacionālās aeronautikas administrācijas pavadoņa «Terra» palīdzību.

Ja arī nākotnē pētījumi liecinās par to, ka visā pasaulē samazinās mākoņu augstums, tad tas var ievērojami ietekmēt klimata pārmaiņas, pārliecināti zinātnieki.

Ar mākslīgā pavadoņa «Terra» palīdzību iegūtie dati liecina, ka jaunās tūkstošgades pirmo desmit gadu laikā mākoņu segas augstums samazinājies vidēji par vienu procentu, kas līdzvērtīgs 30 līdz 40 metriem.

: Mākoņu segas augstums samazinājies vidēji par 30 līdz 40 metriem @ University of Auckland/NASA JPL-Caltech

Pagaidām zinātniekiem nav izdevies noskaidrot, kāpēc mākoņi kļūst aizvien zemāki. «Mēs nezinām iemeslu, kādēļ tā notiek,» stāsta meteorologs Rodžers Deiviss no Oklendas universitātes Jaunzēlandē, norādāt, ka tas visticamāk ir saistīts ar izmaiņām gaisa cirkulācijā, patiecoties kurai lielā augstumā veidojas mākoņi.

Zinātnieki apgalvo, ka mākoņu veidošanās salīdzinoši zemu var veicināt planētas virsmas atdzišanu, aizkavējot globālo sasilšanu. Ļoti iespējams, ka šādi zeme pati saviem spēkiem regulē klimatu.

Apollo, NASA

Ievietots iekš Atklājumi, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Klimats, Meteroloģija, Mākoņi, Neizskaidrotas parādības, Zinātne Tagged with Atklājumi, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Klimats, Meteroloģija, Mākoņi, Neizskaidrotas parādības, Zinātne