31 augusta vakarā uz Saules reģistrēts ļoti spēcīgs koronārās masas izvirdums (nejaukt ar Saules uzliesmojumiem – pēkšņi, visai īslaicīgi procesi, kuru laikā pastiprināti intensīvi tiek izstarots rentgenstarojums, ultravioletais starojums, radiostarojums un dažreiz pat redzamā gaisma).
Lai izvirdums nav tieši vērsts pret Zemi, Saules daļiņu mākonis, kurš pārvietojas ar ātrumu lielāku par 500km/s, Zemi varētu skart naktī no 2 uz 3.septembri. Pēc NOAA datiem uz Zemes gaidāma G2 stipruma magnētiskā vētra (vidēja). Ja kādam paveiksies, varbūt pat izdosies novērot ziemeļblāzmu… 😉
Saules koronārās masa izvirdumu fiksējas NASA Saules Dinamikas observatorija (SDO) un tas esot viens no skaistākajiem video ko viņiem ir izdevies nofilmēt.
2012. gada 12. jūlijā plkst. 19:53 pēc Latvijas laika uz Saules tika reģistrēts X1.4 kategorijas uzliesmojums, kuram sekoja koronālās masas izvirdums.
Izvirdums tika novērots no aktīvā reģiona AR 1520, kas pret Zemi vērstajā Saules pusē parādījās jau 6. jūlijā.
Tā kā plankums uzliesmojuma brīdī bija vērsts Zemes virzienā, šodien tuvāko stundu laikā uz Zemes iespējamas ģeomagnētiskās aktivitātes.
Gaidāmo magnētisko vētru intensitāte tiek prognozēta no vājām līdz vidēji stiprām. Tā kā naktis ir vel ir gaišas un laika apstākļi nepatstāvīgi, ziemeļblāzmas Latvijā visticamāk ka neizdosies novērot. 😦
Zinātnieki prognozē, ka šovasar uz saules notiks vēl virkne spēcīgu izvirdumu. Pastāv liela iespējamība, ka nākošie spēcīgie izvirdumi uz Saules notiks tuvāko 48 stundu laikā.
Par spīti tam ka astronomi apgalvo ka visi lielie un potenciāli bīstamie asteroīdi ir jau atklāti un uzskaitīti, 14.jūnijā tuvu Zemei (pēc kosmiskiem mērogiem :)) palidoja puskilometru liels asteroīds, kuru atklāja Austrāliešu astronomi tikai dažas dienas iepriekš. Asteroīds 2012 LZ1 palidoja garām Zemei 7,5 miljonu kilometru attālumā, kas 14 reizes pārsniedz attālumu līdz Mēnesim.
Divi ilgstoši M klases uzliesmojumi uz Saules, kurus šīs nedēļas trešdienā un ceturtdienā radīja milzīga Saules plankumu grupa AR1504, šodien uz Zemes izraisīja magnētisko vētru.
Magnētiskā vētra sasniedza G2 līmeni, kas atbilst vidēji spēcīgai magnētiskai vētrai.
Tuvojas vēsturiskais brīdis, kad cilvēces pirmais sūtnis būs sasniedzis Saules sistēmas malu un izlidos starpzvaigžņu telpā. Jaunākie dati no NASA zondes Voyager 1, kurš no Zemes tika palaists 1977.gadā, liecina, ka vērtīgais kosmiskais aparāts ir sasniedzis reģionu, kur lādēto daļiņu, kuru izcelsme meklējama ārpus Saules sistēmas, intensitāte ir ievērojami pieaugusi.
Dati 17,8 miljardus kilometrus lielo attālumu no Voyager 1 līdz NASA Tālo kosmosa sakaru antenām paveic 16 stundās 38 minūtēs. Tajos ietverta informācija par lādēto daļiņu skaitu, kuru nosaka uz 34 gadus vecā kosmiskā aparāta esošie augstas enerģijas teleskopi. Šīs daļiņas veidojās, kad Saules apkaimē zvaigznes uzsprāga kā pārnovas.
“No 2009. līdz 2012. gada janvārim mēs esam novērojuši pakāpenisku galaktisko kosmisko staru intensitātes pieaugumu par aptuveni 25%,” paziņoja Voyager projekta zinātnieks Eds Stouns. “Pavisam nesen mēs reģistrējām ļoti strauju pieaugumu šajā spektra daļā. Kopš 7. maija kosmiskā starojuma intensitāte ir pieaugusi par 5 procentiem nedēļā un deviņiem procentiem mēnesī.”
Zinātnieki prognozē, ka nākamais būtiskais rādītājs, kura izmaiņas varētu tikt reģistrētas tuvākajā laikā, ir kosmosa kuģi ieskaujošo magnētisko līniju virziens. Heliosfēras iekšienē tās stiepjas austrumu-rietumu virzienā. Kad kosmiskais aparāts ielidos starpzvaigžņu vidē, zinātniskā komanda paredz, ka šīs līnijas būs ornientētas pārsvarā ziemeļu-dienvidu virzienā. Datu analīze ilgs vairākas nedēļas un Voyager komanda šobrīd ir ķērusies pie pēdējā datu komplekta analīzes.
Gan Voyager 1, gan 2 ir labā stāvoklī. Voyager 2 šobrīd atrodas nedaudz vairāk nekā 14,7 miljardu kilometru attālumā no Saules.
Citāda Pasaule 