“Krievu ziema” Vācijā

20130330_aukstums_vacijaLatvijā nav nekas jauns sagaidīt Lieldienas ar sniegu, īpaši tādos gados kā šis, kad kristīgās Lieldienas svinam ļoti agri. Taču Vācijai sniegs un sals marta beigās ir visai reta parādība, – pavasara atnākšana kavējas jau veselu mēnesi. Un laikā, kad citkārt jau plaukst lapas un valda patīkams siltums, šopavasar termometra stabiņš naktīs noslīd līdz -10 grādiem, un visu valsti klāj sniega sega. Vācieši, šo parādību puspajokam dēvē par “krievu ziemu”, pamatojoties uz apstākli, ka neierastais aukstums ieplūdis no Sibīrijas.

Jau rakstījām, ka patiesībā ilgstošā aukstuma cēlonis slēpjas nevis Krievijā, bet gan polāro gaisa masu nobīdē (Kāpēc kavējas pavasaris). Zinātnieki izvirzījuši versiju, ka šādas parādības turpmāk kļūs aizvien biežākas, jo arktisko ledāju straujā kušana izjauc atmosfēras plūsmu līdzsvaru un klimatiskās anomālijas nevis ar laiku izkliedējas, bet ir ilgstošākas un noturīgākas, nekā līdz šim. (Kāpēc pie mums ir tādi laika apstākļi)

Kāpēc pie mums ir tādi laika apstākļi

20130328_melting-arctic20iceKarstuma anomālijas vasarā, aukstuma no sniega rekordi ziemā, – nu jau drīz šīs lietas kļūs mums ierastas. Kāpēc tā? Kāds ir iemesls tam, ka pie mums ir tādi laika apstākļi? Vienkāršota atbilde – globālās klimata izmaiņas. Bet, ja precīzāk? Izrādās – mēs esam ļoti cieši saistīti ar ledājiem Arktikā. Par šo tēmu sprieda zinātniskajā konferencē, kas otrdien notika ASV/
“Arktisko ledāju platības samazināšanās ir vistiešākajā veidā saistīta gan ar spēcīgiem sniegputeņiem mērenajos platuma grādos ziemas sezonā, gan ar anomālu karstumu vasarās,” – laikraksts Los Angeles Times citē Viskonsinas universitātes Nelsona Ekoloģisko pētījumu institūta vecāko zinātnisko līdzstrādnieku Stīvenu Vavrusu (Stephen Vavrus).

https://citadapasaule.com/wp-content/uploads/2012/11/arrow-2.png Turpinājums