WikiLeaks: ASV, Krievija un Kanāda cīnās par Arktiku (Video)

“WikiLeaks” publiskojis kārtējo porciju ASV diplomātiskās sarakstes, no kuras noprotams, ka cīņā par Arktikas dabas resursu bagātībām iesaistījušies trīs galvenie pretendenti – Amerika, Krievija un Kanāda, raksta newsru.com. Krievijas premjers Vladimirs Putins līdz šim vairākkārt apgalvojis, ka nekāda cīņa par Arktikas resursiem nenotiekot. Tomēr “WikiLeaks” rīcībā esošie dokumenti apliecina, ka stīvēšanās valstu starpā intensīvi notiek, un uz Arktikas dabas bagātībām galvenokārt pretendē valstis, kuras atrodas tās tiešā tuvumā.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Īpaši valstu centieni pieteikt tiesības uz dabas bagātībām aktivizējušies globālās sasilšanas dēļ – Arktikas ledus segai sarūkot, izrakteņu iegūšana šajā reģionā kļūst arvien reālāka. Kā norāda BBC, “WikiLeaks” materiāli publicēti pirms kārtējās Arktiskās padomes valstu ārlietu ministru tikšanās. Šajā padomē ietilpst Krievija, ASV, Kanāda, Dānija, Norvēģija, Somija, Zviedrija un Īslande. Nākamnedēļ padome gatavojas parakstīt vienošanos par starptautisko sadarbību arktisko teritoriju izpētē.

Kamēr Dānija norādījusi, ka pasaulē lielākā sala Grenlande, kuru apskalo Atlantijas un Ziemeļu ledus okeāns, formāli pieder Dānijai, ASV valdība un naftas kompānijas salas vietējām amatpersonām piesolījušas sadarbību un investīcijas. Amerikāņi esot vairāk nekā gatavi grenlandiešiem sniegt palīdzīgu roku derīgo izrakteņu iegūšanā.

Arktiskā reģiona dabas resursi uzskatāmi par ļoti vērtīgiem – tiek lēsts, ka Arktikā atrodas 30% vēl neapgūto pasaules gāzes un 13% naftas resursu. Tāpat arī liels daudzums tādu vērtīgu izrakteņu kā zelts, sudrabs, dažādas rūdas un ogles. Bez  ASV, Kanādas, Dānijas, Norvēģijas un Krievijas uz Arktikas bagātībām pretendē vēl vairāk nekā 20 pasaules valstis. Cīniņus par šīm bagātībām aktualizē zinātnieku prognozes par straujo arktiskā ledus kušanu. Tiek lēsts, ka jau ap 2020.gadu Ziemeļu ledus okeāns būs pārsvarā brīvs no ledus un piemērots vieglai kuģošanai.

Informācijas avoti: TVNET, Канал ПИК

Raksti par tēmu: Cīņa par Arktiku

Rīgas jūras līča piekrastē pie Ģipkas konstatētas zilaļģes (Foto)

Valsts vides dienests informē, ka Rīgas jūras līča piekrastē pie Ģipkas novērojama maija mēnesī reti sastopama parādība – zilaļģes. Atsaucoties uz vietējo iedzīvotāju un Rojas novada pašvaldības policijas sniegtajām ziņām par krastā izskalotu nezināmu vielu gaiši zaļā krāsā, Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektori noskaidroja, ka apmēram 300 m garā joslā gar piekrasti ir izskalotas zilaļģes.

Apskatot 11.maijā piekrastē paņemtos paraugus, Latvijas Hidroekoloģijas institūta speciālisti apstiprināja, ka tās ir zilaļģes (Aphanizomenon un Nodularia), kuru masveida savairošanās Baltijas jūrā parasti ir novērojama tikai jūlija un augusta mēnešu karstajās dienās. Šo maijā novēroto fenomenu zinātnieki skaidro ar lokāliem hidroloģiskiem apstākļiem, kā arī silto un saulaino laiku, kas veicinājis labvēlīgus apstākļus zilaļģu attīstībai. Patlaban ziņu no citām vietām Latvijā par novērotām zilaļģēm vēl nav.

Zilaļģes, kas šonedēļ novērotas Rīgas jūras līča krastā pie Ģipkas, visticamāk, nākušas no Igaunijas puses, kur ūdens ir siltāks, stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore Anda Ikauniece. “Visticamāk, ka zilaļģes nav saaugušas pie Latvijas krastiem Rīgas līcī, bet gan ar vējiem atpūstas no Igaunijas puses, kur ūdens ir siltāks, jo gultne ir seklāka. Zilaļģes šajā gadalaikā saaugušas un savairojušās vietā, kur sekluma dēļ ūdens temperatūra ir augstāka. Cik var redzēt pēc satelītnovērojumiem, Latvijas pusē lielā koncentrācijā zilaļģes nav izveidojušās,” sacīja Ikauniece.

Pēc speciālistu domām, Rīgas jūras līča krastā pie Ģipkas atpūstās zilaļģes kādu laiku vēl būs novērojamas, taču ar laiku tās izzudīs, jo, mainoties vēja virzienam un stiprumam, tās tiks aizpūstas prom, kā arī zemās ūdens temperatūras dēļ tās aizies bojā. Pie Latvijas krastiem ūdens temperatūra ir pietiekami zema, tādēļ tā nav labvēlīga zilaļģu vairošanās procesam. Aļģes ir īslaicīgi dzīvojoši organismi, kas pie labvēlīgiem apstākļiem ātri vairojas, savukārt, kad apstākļi vairs nav labvēlīgi, zilaļģes iet bojā, pūstot, sadaloties vai nogrimstot, skaidroja Ikauniece.

Dažas no zilaļģēm ir potenciāli toksiskas, kas nozīmē, ka tās noteiktos apstākļos pie siltas ūdens temperatūras, kas ir virs plus 20 grādiem, var attīstīt toksīnus, kas ir kairinoši, alerģiju un citu reakciju izraisoši. Piemēram, pēc šāda ūdens norīšanas cilvēkiem ir slikta dūša, bet pēc peldes tiek novērots ādas kairinājums. Tagad, esot Rīgas jūras līča krastā, zilaļģes nelabi ož un patērē skābekli, jo pūst, taču šajā gadalaikā tā nebūs ilgstoša problēma. Galvenais ir neļaut savam sunim dzert šādu ūdeni, jo dzīvnieku var piemeklēt caureja vai vēdersāpes, vēstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta direktore, piebilstot, ka zilaļģes maijā ir interesanta parādība.

Informācijas avoti: VVD, Delfi.lv

Mežos noteiks ugunsnedrošo periodu (Video)

Sagaidāms, ka nākamnedēļ Latvijas mežos tiks noteikts ugunsnedrošais periods. Tas nozīmē, ka ieviesīs virkni aizliegumu un ierobežojumu, kas jāņem vērā atrodoties mežā un Valsts meža dienesta darbinieki sāks dežūras ugunsnovērošanas torņos. Postoši ugunsgrēki mežā rodas tikai un vienīgi cilvēka rīcības dēļ. Šogad situācija Latvijas mežos daudzviet ir sarežģīta arī pēc bargās ziemas, kad tūkstošiem hektāru meža izpostīja snieglauzes. Īpaši tas aktuāli Latgalē. Sagāztie un nozāģētie koki drīz būs kā pulvermuca, kas vienā mirklī var uzliesmot.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ziņu avots: LTV Ziņu dienests

Kūlas ugunsgrēki posta dabu (video)

Ja nenodeg kāda ēka un necieš cilvēki, daudzi uzskata, ka kūlas ugunsgrēks beidzies bez smagām sekām. Taču tā domāt ir aplam, uzsver biologi, kas ir satraukti par dabai nodarīto postu. Jau tagad Latvijā pilnībā izzūd zālāju sugas, kuras pirms 10-mit gadiem bija bieži sastopamas, iet bojā aizsargājami kukaiņi un tiek izjauktas dabīgās barības ķēdes. Arī atbildīgie dienesti sola Lieldienās kūlas dedzinātājus uzraudzīt pastiprināti.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ziņu avots: LTV Ziņu dienests