Grenlandes ledājs pagājušajā gadā kusis visstraujāk pusgadsimta laikā (Video, Grafiskā informācija)
29/06/2011
Grenlandes ledāju slānis pagājušajā gadā kusis visstraujāk pēdējā pusgadsimta laikā, un tā ir kārtējā «nepārprotamā» pazīme, kas liecina par klimata izmaiņām, paziņojuši ASV valdības zinātnieki.
«Pasaule turpina uzsilt,» teikts ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras administrācijas paziņojumā presei. «Vairāki rādītāji liek secināt vienu un to pašu – tas ir skaidrs signāls no atmosfēras augstākajiem slāņiem līdz pat okeāna dziļumiem.»
Ikgadējā klimata pārskatā, kurā pārstāvēti 45 valstu zinātnieku darbi, teikts, ka ledus slānis Grenlandē kusis ar vislielāko tempu kopš 1958.gada, kad šādi dati pirmoreiz kļuva pieejami. Pētījumā teikts, ka ledus klājums Ziemeļu Ledus okeānā samazinājies līdz trešajai mazākajai teritorijai, kāda jebkad reģistrēta, savukārt Alpu šļūdoņi sarukuši jau divdesmito gadu pēc kārtas.
Saskaņā ar iepriekšējiem pētījumiem, arī šajā pārskatā 2010.gads ir minēts kā viens no karstākajiem gadiem, kādi jebkad reģistrēti.
Atkarībā no metodoloģijas, tas uzskatāms par vienu no diviem karstākajiem vai arī par otro karstāko gadu. Taču visas izmantotās metodoloģijas uzrādīja, ka temperatūra bija par 0,5 grādiem pēc Celsija augstāka par vidējo reģistrēto temperatūru pēdējos 30 gados.
Pārskatā ir atzīmēts, ka 2010.gads atšķīrās no iepriekšējiem tā ekstrēmo notikumu dēļ, ieskaitot nāvējošo karstuma vilni Krievijā, plūdus Pakistānā, kas lika evakuēt vairāk nekā 20 miljonus cilvēku, kā arī vēl nepieredzēta stipruma sniegputeni vairākās ASV pilsētās.
Vairāki pētījumi ir pievērsuši uzmanību straujajai ledus kušanai Ziemeļu Ledus okeānā, kas varētu radīt jūras līmeņa celšanos, apdraudot zem jūras līmeņa novietotas piekrastes teritorijas un salas.
Arktiskās novērošanas un novērtēšanas programma, kuras mītne ir Oslo, maijā paziņoja, ka ledāju kušana Arktikā ir tuvu tam, lai līdz 2100.gadam jūras līmenis būtu pacēlies par 1,6 metriem. Tas būtu daudz straujāks kāpums nekā to paredzēja pirms dažiem gadiem.
Daudzi vides aktīvisti ir neapmierināti ar starptautisko klimata izmaiņu ierobežošanas sarunu tempu. Vien daži cer uz nozīmīgu vienošanos, kas tiktu panākta nākamajās ANO līderu sarunās, kas novembra beigās notiks Dienvidāfrikas Republikā.
Bijušais ASV viceprezidents Als Gors nesen apsūdzēja pašreizējo prezidentu Baraku Obamu līderības trūkumā, risinot klimata izmaiņu jautājumus. Viņš apgalvo, ka vājā šīs problēmas atspoguļošana medijos viesusi ticību globālās sasilšanas skeptiķos.
Nākotne? @ NeoGeo.lv
Informācijas avoti: Apollo, NOAA, Daily Kos, Bruce Maulden, TBD
Tuvākajās dienās ultravioletā radiācija saglabāsies nemainīgi augsta, jo ozona slānis virs Eiropas un it īpaši virs Ziemeļeiropas ir plānāks nekā ierasts. Sauli palaikam gan aizsegs mākoņi, prognozē sinoptiķi.
“Modernā sabiedrība ir atkarīga no augstu tehnoloģiju sistēmām, kuras visas viegli iespaido Saules vētras,” skaidro NASA zinātniece Lika Guhathakurta, kura arī šogad piedalās ikgadējā Kosmosa laikapstākļu forumā (SWEF).
Tomēr tehnoloģiju laikmetam ir arī savi plusi. Ja Keringtona līdzgaitnieki varēja tikai vērot ģeomagnētiskās vētras efektus, tad mūsdienās šāda mēroga Saules vētru var pamanīt jau savlaicīgi. Dažādie satelīti ļauj ne tikai reģistrēt uzliesmojumu, noteikt tā jaudu, vēja ātrumu, bet arī novērot izmestā materiāla izplatību trijās dimensijās. Dažu stundu laikā pēc izvirduma jau ir izveidoti modeļi, kuros redzama vētras izplatība, kā tā sadursies ar Zemes aizsarglauku, kuras planētas un kosmosa kuģi nonāks vētras ietekmes zonā. Šis ir laikmets, kad kosmiskie meteorologi kļūs par pieprasītu un augsti novērtētu profesiju.
Citāda Pasaule 