Polārblāzmas no kosmosa un X-klases uzliesmojumi uz Saules (Video, Grafiskā informācija)

Sāksim ar skaistu video kas uzņemts no Starptautiskās Kosmiskās stacijas šā gada 17.septembra magnētiskās vētras laikā. 

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tā kā Saules aktivitāte pastiprinās iespēja Latvijā pašiem novērot ziemeļblāzmas pieaug.

Pēdējo 3 dienu laikā Saules plankumu grupa 1302 ir veikusi divus X-klases izvirdumus.

Lai arī izvirdumi nebija tieši vērsti pret Zemi, tomēr tiek prognozēts ka Saules vējš  Zemi sasniegs 26.septembra pusdienlaikā.

Spēcīga protonu daļiņu plūsma Zemi jau ir sasniegusi.

22 septembrī notika X1.4 klases uzliesmojums.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Bet 24 septembrī notika X1.9  klases un vairāki spēcīgi M klases uzliesmojumi.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tiek prognozēts ka tuvāko diennakšu laikā X-klases  izvirdumi plankumu grupā 1302 uz Saules var atkārtoties, bet tad plankumu grupa 1302 iespējams jau būs vērsta pret Zemi.

Saules plankumu grua 1302 @ spaceweather.com

Informācijas avoti: isoeph, NOAA, NASASkyywatcher88, Spaceweather.com

Veiksmīgu ziemeļblāzmu vērošanu!   🙂

Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam

Kā vēsta Brēmenes universitātes Apkārtējās Vides institūta dati, Arktisko ledāju pārklājums samazinājies līdz vēsturiskajam minimumam uzstādītam 2007 gadā. Tās nav nejaušas laika apstākļu svārstības, atzīst zinātnieki un zinātniskā modelēšana skaidri norāda uz antropogēno ietekmi.

Arktisko ledāju pārklājums 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Pēc daudzu zinātnieku domām, globālās sasilšanas rezultātā tuvāko 40 – 60 gadu laikā Ziemeļu ledus okeānā varētu izkust visi ledāji.

Tiek lēsts, ka Arktikas dzīlēs atrodas milzīgi naftas un gāzes krājumi. Tur varētu būt līdz pat trešdaļai pasaules neizpētīto naftas un gāzes resursu. Arktikā varētu atrasties arī citu derīgo izrakteņu iegulas. Arktikas jūrās ir lieli zivju krājumi. 20. gadsimta vidū valstis, kuras robežojās ar Arktiskiem apgabaliem, uzsāka pastiprināti izrādīt interesi par Arktikas teritoriju apgūšanu.

Arktisko ledāju pārklājums salīdzinoši ar tā paša perioda 1979-2000 gada vidējiem rādītājiem 2011.gada 12.septembrī @ nsidc.org

Lai arī globālās sasilšanas dēļ strauji kūst Arktikas ledāji, tas vienlaikus rada kolosālas iespējas arī jaunu jūras kuģu ceļu izveidei. Pēdējā laikā cīņa par potenciālajiem Arktikas resursiem ir īpaši saasinājusies.

Vides aktīvisti brīdina par smagām sekām, ko var izraisīt pārāk strauja un neapdomīga Arktikas resursu izmantošana.

ASV lielākā naftas kompānija “Exxon Mobil” noslēgusi līgumu par ogļūdeņražu izpēti Arktikā ar Krievijas valstij piederošo kompāniju “Rosneftj”. Saskaņā ar vienošanos, abi uzņēmumi ieguldīs 3,2 miljardus dolāru (1,6 miljardus latu) dziļjūras izpētei Austrumu Prinovozemeļska reģionā Karas jūra, kā arī Krievijas Melnās jūras akvatorijā. Abas kompānijas jau  sadarbojas naftas atradņu izstrādē Rietumsibīrijā.

Jebkura naftas noplūde Ziemeļu Ledus okeānā var izprovocēt milzīgu nenovēršamu ekoloģisko katastrofu un piesārņot milzīgas teritorijas visneskartākajā planētas ekosistēmā, raksta “The Independent, atsaucoties uz cienījamu zinātnieku. Okeanologs, Kembridžas universitātes profesors Pīters Vedhems ir viens no pasaulē ievērojamākajiem polāro apgabalu izpētes speciālistiem, skaidro žurnālists Maikls Makartijs.

Lasīt vairāk par šo ziņu

Tropiskā vētras “Katja” postījumi (Video)

Visspēcīgāk “Katjas” atnesto vētru izjuta Lielbritānijas iedzīvotāji – krītoši koku zari un jumti sabojājuši vairākus desmitus auto. Viens cilvēks gājis bojā, kad uz viņa vadītās automašīnas uzgāzās koks.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vācijā negaisa laikā no sliedēm noskrējis piepilsētas vilciens, un šajā incidentā cietuši pieci cilvēki. Negaisa laikā novērota arī spēcīga krusa un tornado, kas nodarījusi ievērojamus postījumus vairākās Vācijas pilsētās.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Trešdiena būs nedēļas vējainākā diena Latvijā, brīžiem arī gaidāms lietus un gaiss kļūs nedaudz vēsāks. Naktī uz trešdienu būs mainīgs mākoņu daudzums, vietām uzlīs. Pūtīs brāzmains dienvidrietumu vējš, tā ātrums brīžiem pastiprināsies līdz 11-16 metriem sekundē (m/s), Kurzemes rietumu piekrastē un Ziemeļvidzemes piekrastē līdz 20-24 m/s, no rīta jūras krastā Ventspils pusē sasniedzot 25-26 m/s. Gaisa temperatūra pazemināsies līdz +10..+15 grādiem.

Informācijas avoti: TVNET, ITN News, Петербург-Пятый канал, European Storm Forecast Experiment

Lielbritānijā plosās spēcīga vētra “Katja”, kas virzās Baltijas virzienā

Lielbritāniju sasniegusi viesuļvētra “Katja”, kas šķērsojusi Atlantijas okeānu no ASV austrumu piekrastes un virzās Baltijas virzienā. Kaut arī vētras spēks ir mazinājies, britu meteorologi brīdina, ka “Katja” ir spēcīgākā Lielbritānijas teritoriju skārusī vētra kopš 1996.gada, kad Britu salām pāri brāzās viesuļvētra “Lillija” ar vēja ātrumu līdz 40 metriem sekundē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Pirmdienas rītā vētra ar brāzmu ātrumu līdz 35 metriem sekundē sasniedza Īriju un Lielbritānijas rietumu piekrasti, kur izsludināts brīdinājums par spēcīga vēja un plūdu draudiem. Kā informēja Lielbritānijas meteoroloģiskais dienests, valsts dienvidos vēja ātrums būs ap 20 metriem sekundē, bet kalnainajā ziemeļdaļā un salās vējš var pārsniegt ātrumu 36 metri sekundē.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Vētru pavadīs spēcīgas lietusgāzes, kā arī piekrastē viļņu augstums var sasniegt divus metrus. Saskaņā ar prognozēto vētras trajektoriju tā tuvākajās dienās tālāk šķērsos Ziemeļvalstis un Baltijas valstis, vēsta Zviedrijas laikraksts “The Local”.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Zviedrijas meteoroloģiskais dienests (SMHI) prognozē, ka valsts teritoriju “Katja” varētu sasniegt pirmdienas vakarā vai otrdien. Pēc dienesta aplēsēm, tuvojoties Zviedrijai, vētrai vajadzētu pavājināties. “Kad “Katja” ieradīsies šeit, tai vairs nebūs viesuļvētras spēka vēja,” sacīja SMHI meteorologs Emīls Bjerks. “Zviedrijas ūdeņos un piekrastē varētu būt vētras stipruma vējš, bet izskatās, ka lielāko daļu lietus saņems Norvēģija,” skaidroja Bjerks.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Tropiskās vētras nonākšana Ziemeļeiropā nav nemaz tik neparasta parādība, norādīja meteorologs. “Patiesībā tas ik pa laikam notiek. Bet tās reti kad ierodas kā pilnvērtīgas viesuļvētras. Parasti, sasniedzot Atlantijas okeāna ziemeļdaļas aukstos ūdeņus, tās diezgan ātri zaudē spēkus,” skaidroja Bjerks.

Igaunijas meteoroloģijas institūts prognozē, ka Igaunijas teritoriju vētra sasniegs naktī uz trešdienu, vēsta raidkorporācija ERR. Igaunijā tiek prognozēts, ka vēja ātrums sasniegs 22-25 metrus sekundē.

“Katja” kļuva par šā gada Atlantijas okeāna viesuļvētru sezonas otro lielāko viesuļvētru, pagājušā nedēļā sasniedzot ceturtās kategorijas vētras spēku. Vētra izveidojās Atlantijas okeānā uz austrumiem no Floridas štata un pēc tam virzījās ziemeļaustrumu virzienā, ieslīpi šķērsojot Atlantijas okeānu.

Informācijas avoti: Leta, iwatchucam, The Guardian, Irish Weather Online, ITN News