Ilustratīvais materiāls | Citāda Pasaule

Tektonisko plātņu izmaiņas Indijas okeānā (Ilustratīvais materiāls)

27/09/2012 no John Flyer

Virkne spēcīgu zemestrīču, kas šī gada aprīlī satricināja Sumatru, varētu liecināt par jaunas tektonisko plātņu robežas veidošanos.

Zinātnieki apgalvo, ka šīs zemestrīces, no kurām spēcīgākā bija pat 8,7 balles, nozīmē, ka okeāna pamatnē notiek nopietnas izmaiņas, kas galu galā sašķels Indoaustrālijas plātni divās daļās.

Tomēr tas nenotiks tuvākajā laikā, bet gan pēc vairākiem miljoniem gadu.

Sumatra atrodas vietā, kur krustojas Indoaustrālijas plātne ar Sundas plātni. Lielā Indoaustrālijas plātne, kas veido lielāko daļu Indijas okeāna pamatnes, lēnām virzās zem Sundas plātnes. Plātņu kustības ātrums ir apmēram 5 – 10 cm gadā.

Plātņu kustības rezultātā to satikšanās vietā rodas berze, kas izraisa uzkrātās enerģijas atbrīvošanos. Tas arī ir daudzo spēcīgo zemestrīču cēlonis. Turklāt šādas zemestrīces var atbalsoties visā pasaulē, izraisot zemestrīces un cunami viļņus daudzu kilometru rādiusā.

Turklāt zinātnieki pieļauj, ka saistība pastāv arī starp 9,1 balles spēcīgo zemestrīci, kas 2004.gadā Indonēzijā nogalināja 230 000 cilvēku, un vēlāko gadu zemestrīcēm.

BNN, Los Angeles Times, TectonicsObservatory

Ievietots iekš Cunami, Ilustratīvais materiāls, Prognozes, Seismiskā aktivitāte, Seismologi, Video, Zemestrīces, Zinātnieki, Ģeoloģiskie procesi Tagged with Cunami, Ilustratīvais materiāls, Prognozes, Seismiskā aktivitāte, Seismologi, Video, Zemestrīces, Zinātnieki, Ģeoloģiskie procesi

Jauns pētījums par Saules uzliesmojumu ietekmi (Ilustratīvais materiāls)

27/09/2012 no John Flyer

Kārtējais tautas baidīšanas pētījums par to “kā būtu, ja būtu”, bet par to “kad būs un vai būs” atbildes nesniedz… 😕

Jauns pētījums, kura rezultāti publicēti starptautiskā zinātniskā žurnālā «Atmosfēras ķīmija un fizika», atklāj, ka pēc ļoti spēcīga Saules uzliesmojuma Latvijā iespējama vidējās gaisa temperatūras pazemināšanās par aptuveni četriem grādiem.

Laikapstākļu izmaiņas būtu jūtamas vairāku mēnešu garumā. Viskrasākā gaisa temperatūras pazemināšanās notiktu Krievijā, savukārt Zemes dienvidu puslodē ietekme būtu krietni mazāka. No Saules nākošā protonu plūsma izmainītu Zemes atmosfēras sastāvu un mainītu dominējošo vēju virzienu, tādēļ dažādās pasaules vietās būtu jūtama atšķirīga ietekme, vietumis gaisa temperatūra paaugstinātos, bet pasaulē vidēji tā par pāris grādiem pazeminātos.

Temperatūras izmaiņas ziemeļu un dienvidu puslodēs, spēcīga Saules uzliesmojuma gadījumā

Lai uzliesmojums uz Saules būtiski ietekmētu laikapstākļus uz Zemes, tam jābūt ārkārtīgi spēcīgam – līdzīgam 1859.gada notikumam. Togad 1.-2. septembrī tika piedzīvota spēcīgākā magnētiskā vētra cilvēces atmiņā. Tās ietekmē Eiropā un Ziemeļamerikā sabruka telegrāfu sistēma, telegrāfu līniju radītās dzirksteles izraisīja ugunsgrēkus, bet ziemeļblāzma bija tik spoža, ka nakts vidū varēja lasīt avīzes.

Laikapstākļu izmaiņas – straujas gaisa temperatūras svārstības, vētras un spēcīgi nokrišņi – būtu tikai daļa no uzliesmojuma izraisītajām sekām. Lielākās problēmas sagādātu postījumi telekomunikācijām, elektroapgādes sistēmām un cauruļvadu līnijām, 2010.gadā brīdināja ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa pārvalde (NASA).

Pēc tik spēcīgas magnētiskās vētras kā 1859.gadā daudzos reģionos elektroapgādes atjaunošana, visticamāk, prasītu vairākus gadus. Bez naudas, elektrības, sakariem un transporta izceltos plašas masu nekārtības un bads, no kura visvairāk ciestu pilsētnieki, savukārt vislabākās izredzes izdzīvot būtu mazattīstītu lauku reģionu iedzīvotājiem, kuru ikdiena nav atkarīga no elektrības un degvielas.

Patlaban tuvojas pašreizējā Saules aktivitātes 11 gadu cikla maksimums, kas gaidāms 2013.gadā. Pašreizējais – divdesmit ceturtais – cikls ir krietni vājāks par iepriekšējiem, un lielu uzliesmojumu uz Saules bijis maz. Prognozes liecina, ka tuvākajās divās desmitgadēs Saules aktivitāte varētu būt ļoti maza. Tas nozīmētu, ka Zeme saņems mazāk Saules siltuma, līdz ar to iespējama neliela globālā atdzišana.

Tomēr zema Saules aktivitāte nenozīmē, ka nav iespējami spēcīgi uzliesmojumi. Daži no spēcīgākajiem uzliesmojumiem, tostarp stiprākais zināmais uzliesmojums 1859.gadā, notika vāju ciklu laikā, kad Saules vidējā aktivitāte bija zema

Red. pieb:

Jāatzīmē, ka spēcīgu Saules uzliesmojumu avots ir lieli Saules plankumi, bet pagaidām šo plankumu daudzums un apjomi ir salīdzinoši minimāli, tā ka satraukumam šobrīd nav pamata

TVNET, wattsupwiththat.com, NOAA, un Co

Ievietots iekš Atklājumi, Aukstums, Hipotēzes, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Saule, Saules aktivitāte, Saules plankumi, Saules uzliesmojums, Ziemeļblāzmas, Zinātnieki Tagged with Atklājumi, Aukstums, Hipotēzes, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Saule, Saules aktivitāte, Saules plankumi, Saules uzliesmojums, Ziemeļblāzmas, Zinātnieki

Arktika iegājusi jaunā klimata fāzē (Ilustratīvais materiāls, Video)

20/09/2012 no John Flyer 1 komentārs

PAPILDINĀTS↓

Arktikas jūrā ledus daudzums sasniedzis zemāko līmeni visa gada laikā. Tādējādi uzstādīts jauns vasaras rekords kopš tiek apkopoti šādi dati.

Saskaņā ar ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra aprēķiniem minimālā atzīme šogad bija 3,41 miljons kvadrātkilometru jeb par 18 procentiem mazāk kā 2007.gadā, savukārt togad jaunais rekords par 22 procentiem pārspēja 2005.gada rekordu. Ledus daudzums Arktikā patlaban ir tikai puse no 1979.-2000.gada vidējā rādītāja.

Jāatzīmē, ka ledus daudzumam Arktikas jūrā ir tiešs sakars ar klimata izmaiņām pasaulē. Zinātnieki, kuri nodarbojas ar ledus kušanas analīzi, uzskata, ka rezultāti norāda uz fundamentālām pārmaiņām. Zinātnieki pieļauj, ka arī 2012.gada lietainās vasaras cēlonis bijusi tieši šī straujā ledus kušana.

«Lai gan mēs jau ilgu laiku zinām, ka planēta uzsilst, izmaiņas pirmkārt ir redzamas tieši Arktikā, un tik straujām pārmaiņām mēs neesam gatavi,» skaidro zinātnieki. Arktikas ledus kalpo arī kā liels planētas atvēsinātājs, jo atstaro deviņdesmit procentus saules karstuma.

Zinātnieki aprēķinājuši, ka līdz 2050. gadam ledus Arktikā izkusīs pilnībā, taču arī norāda, ka kušanas ātrums ir lielāks nekā tiek prognozēts. Tas licis atsevišķiem zinātniekiem izteikt prognozes, ka Arktikas ledājs izkusīs tuvāko 3-4 gadu laikā.

Agrākās Arktikas ledus apjoma samazināšanās prognozes (zilā un sarkanā līnija) un reālā situācija (melnā līnija) – izskatās ka pat līdz 15 gadiem Arktikas ledus var neizvilkt…

26.augusta mērījumi liecināja, ka ledus daudzums Arktikas jūrā ir 4,10 miljoni kvadrātkilometru, bet jau 4.septembrī tas pirmo reizi vēsturē biji nokrities zem četriem miljoniem kvadrātkilometru. Zinātnieki uzskata, ka «ledum ir jābūt diezgan plānam, lai tas, tuvojoties rudenim, turpinātu kust».

NASA vērš uzmanību ka Arktikas ledus klājumā izveidojušies milzu caurumi, kas liecinot ka palikušais ledus ir plāns.

Turklāt 2011.gadā veiktais pētījums liecina, ka šāda situācija nav piedzīvota vismaz pēdējo 1 450 gadu laikā. Tas nozīmē, ka Arktika ir «iegājusi jaunā klimata fāzē, kad plāns ledus kombinācijā ar siltāku gaisu un ūdeni katru vasaru izraisa arvien straujāku ledus kušanu».

Nu ko? Lai nepiepildītos ļaunākās prognozes, par kurām rakstīju pagājušajā reizē – Arktikā beidzas vasara… bet kas mūs sagaida nākotnē? (Ilustratīvais materiāls), atliek cerēt tikai uz brīnumu – mesijas nolaišanos no debesīm, citplanētiešu iejaukšanos, utt. vai arī uz reālākiem notikumiem kas jau notiek, kā Saules aktivitātes samazināšanos.

Samazinoties Saules aktivitātei, samazinātos arī vidējā Zemes temperatūra. Latvijai kārtējais Maundera minimums labu klimatu gan nesola, bet Arktikas ledus kušana varētu piebremzēties uz kādiem gadiem vai gadu desmitiem. Tas gan neglābs tālākā nākotnē, kad Saules aktivitāte pastiprināsies, bet varbūt man nenāksies braukt pa Rīgas ielām ar laivu…

Bet varbūt tas viss ir zinātnieku fantāzijas un maldi!?

🙄

Bet Ledus segas pieaugums jūrās ap Antarktīdu (Antarktikā) ir krietni mazāks par izkusušā ledus apjomu Ziemeļu Ledus okeānā (Arktikā), liecina ASV Nacionālā sniega un ledus datu centra apkopotā informācija.

Šogad reģistrētais minimums Arktikā bija 3,3 miljonus kvadrātkilometru mazāks par normu, savukārt ledus daudzums Antarktikā 19.septembrī pakāpās 1,1 miljonu kvadrātkilometru virs normas, līdz ar to pasaulē kopumā ledus klātā ūdens platība ir aptuveni divus miljonus kvadrātkilometru mazāka par 1979.-2000.gada vidējo rādītāju.

Arī iepriekšējos gados bija vērojama līdzīga situācija – ledus daudzums Arktikā pastāvīgi ir mazāks par normu, savukārt Antarktikā ledāju platība pēdējos gados ir augusi, tomēr šis pieaugums nekompensē ledus izzušanu Arktikā.

Ledus kušana Ziemeļu Ledus okeānā neietekmē ūdens līmeni. Pasaules okeāna līmeņa celšanās iespējama saistībā ar sauszemes ledāju kušanu: ja izkustu viss Grenlandes ledus, ūdens līmenis pasaulē vidēji celtos par septiņiem metriem; ja izkustu viss Antarktīdas ledus, ūdens līmenis celtos par aptuveni 70 metriem.

Pēdējos gados saistībā ar sauszemes ledāju kušanu un ūdens termālo izplešanos pasaulē novērota ūdens līmeņa celšanās vidēji par trim milimetriem gadā.

Pēdējo frāzi atļaušos apšaubīt apšaubīt! 🙄 skat. – Slīkstošas valsts Kiribati prezidents tautu aicina pārcelties (Video) Un tas jau bija pirms 2 gadiem.

BNN, DB.lv, Delfi.lv, Artic News, NOAAVisualizations, NASA Earth Observatory, Cryosphere Today, NOAA, Vesti.ru

P.S. Un nav ko te lielieties ar auksto Antarktīdu, ozona caurums Jums tur virs galvas atkal veidojas… 😯

20.09.12 @ Tropospheric Emission Monitoring Internet Service

Blogā iespējams sekot līdzi Arktikas un Antarktikas aktuālajiem klimatiskajiem apstākļiem un ledāju stāvoklim lapās – Arktikas un Antarktikas monitorings, Arktika online un Antarktika online

Ievietots iekš Antarktika, Arktika, Globālā sasilšana, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Klimats, Ledāju kušana, Monitorings, Novērojumi, Okeāna līmeņa celšanās, Prognozes, Pētījumi, Saule, Saules aktivitāte, Video Tagged with ANTARKTIKA, Arktika, Globālā sasilšana, Ilustratīvais materiāls, Klimata izmaiņas, Klimats, Ledāju kušana, Monitorings, Novērojumi, Okeāna līmeņa celšanās, Prognozes, PĒTIJUMI, Saule, Saules aktivitāte, Video

Arktikā beidzas vasara… bet kas mūs sagaida nākotnē? (Ilustratīvais materiāls)

10/09/2012 no John Flyer 3 komentāri

Mēdiji steidz ziņo, ka Grenlandē ko šovasar skāra nebijuša mēroga atkusnis, kopš augusta kļuvis krietni aukstāks. Naktī uz 9.septembri gaisa temperatūra Grenlandes vidienē pirmo reizi šosezon pazeminājās līdz -40 grādiem, kas ir neierasti liels sals tik agri rudenī, tā ir arī zemākā gaisa temperatūra Zemes ziemeļu puslodē kopš pavasara.

Tomēr visā pārējā Arktikas reģionā temperatūra saglabājas ap 0°C

Saskaņā ar Starptautiskā Arktikas izpētes centra datiem ūdens platība, kurā ledus koncentrācija ir vairāk nekā 15 procentu, sarukusi līdz 3,59 miljoniem kvadrātkilometru, kas ir mazāk nekā puse no pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidējā rādītāja. Patlaban būtiska ledus daudzuma samazināšanās vairs netiek novērota.

Iepriekšējais zemākais rādītājs pirms šā gada ledus kušanas rekordiem bija 4,25 miljoni kvadrātkilometru 2007.gada 24.septembrī. Tas tika pārspēts šā gada 24.augustā, un kopš tā brīža katru dienu tika reģistrēts jauns rekordzems ledus daudzums.

Nepieredzēti straujo ledus kušanu šovasar izraisīja gan augsta gaisa temperatūra, gan spēcīgi cikloni, kuru radītie vēji salauza ledājus. Turklāt pēdējos gados Arktikā dramatiski sarucis daudzgadējās ledus kārtas apjoms; tā ir biezāka un tādēļ kūst krietni lēnāk nekā ledus, kas izveidojies pēdējās ziemas laikā.

Tikmēr daži zinātnieki jau izstrādājuši “ļaunāko scenāriju” pie kā novedīs neparedzētā ledus kušana Arktikā. Agrāk rakstītos mērenos scenārijus var izlasīt NeoGeo.lv mājaslapā – Globālā sasilšana – prognozes Latvijai (10 metri). I daļa utt.

Saskaņā ar viņu izstrādāto modeli Arktikas jūras ledus pilnībā izkūst jau 2015 gada septembrī. Paskatoties uz šodienas attēlu augstāk un viņu prognozēm zemāk, tas nemaz neliekas tik neiespējami.

Šis tad arī būšot kritiskais lūzuma punkts un tad sāksies nekontrolējama Grenlandes ledus kušana un pasaules okeāna līmeņa celšanās ar ātrumu 15,18 cm gadā līdz 2017.gadam. Tālāk viss aizies galīgā “tūtē” un līdz 2051.gadam izkusīs visi Zemes ledāji un okeāna līmenis pacelsies līdz maksimālajam augstumam, par 68,3 metriem.

Kā Latvijas teritorija varētu izskatīsies, kad ūdens līmenis pacelsies par 60 metriem.

Uz kā pamatojas šādas prognozes? Viens no galveniem iemesliem esot siltumnīcas efekta izraisošās gāzes – metāna nokļūšana atmosfērā. Kūstot Arktikai izkūst arī sasalušais metāna hidrāts, atbrīvojas metāns un nokļūst atmosfērā pastiprinot siltumnīcas efektu. Klimats paliek siltāks, Arktika kūst vel vairāk, atmosfērā nonāk vel vairāk metāna. Un tā pa”apburto loku” kamēr izkūst visi ledāji…

Vai tam ir kādi pierādījumi? Vienu pierādījumu, kā atmosfēras parādību, mēs varējām novērot paši. Vasaras naktīs debesīs ir iespējams novērot sudrabainos mākoņus (mezosfēras mākoņi). Šāda atmosfēras parādība pirmo reizi tika novērota 1885 gadā. Viens no faktoriem, kas veido šos mākoņus, pēc zinātnieku domām ir atmosfērā nokļuvušais metāns. Bet šogad šo mākoņus varēja jau novērot gandrīz katru vakaru.