Vai citplanētieši dzīvo melnajos caurumos?

Krievijas ZA kodolizpētes institūta līdzstrādnieks, fizikas un matemātikas doktors Vjačeslavs Dokučajevs konstatējis, ka melnā cauruma iekšpusē teorētiski var pastāvēt parasto planētu analogi. Zinātnieka raksts pagaidām nav pieņemts publicēšanai recenzētā žurnālā, bet tās preprints ir pieejams vietnē arXiv.org.

Izpētes gaitā zinātņu doktors konstatēja, ka šadu caurumu iekšpusē, priekš masīviem ķermeņiem eksistē stabilas slēgtas orbītas. Ķermenis kas nokļūs šādā orbītā, kustēsies ap centrālo singularitāti, dažā ziņā kā planētas riņķo ap Sauli. Neskatoties uz to ārēji orbītas stipri atšķiras no pierastajām astronomiskajām ellipsēm, pa kurām riņķo planētas.

Pēc Dokučajeva domām, šādu orbītu eksistēšana, teorētiski var nozīmēt ka cauruma iekšpusē ir sava veida dzīvība. Ja atklājums ir pareizs, tas var nozīmēt tikai vienu, objekti kas nokļūst melnajā caurumā neizzūd bez pēdām, kā tas pieņemts domāt, bet turpina eksistēt. Pie kam autors ne ar kādiem konkrētiem aprēķiniem, piemēram varbūtēju šādas dzīvības “ķīmisko pamatni, savu hipotēzi autors nepierāda.”

Pēc Dokučajeva pārdroša apgalvojuma, supermasīvu melno caurumu iekšienē galaktiku kodolos mierīgi var dzīvot mums nezināmas civilizācijas. Tomēr ieraudzīt tās no ārpuses nav iespējams.

Ziņu avots: Madcat.lv, dailymail.co.uk

Atrasta kārtējā Atlantīda – šoreiz netālu no Spānijas pilsētas Kadisas (Video, Foto)

Atlantīda īstenībā bija nevis kontinents vai sala, bet gan pilsēta, kas atradusies tagadējās Spānijas teritorijā un gājusi bojā cunami rezultātā, uzskata zinātnieku grupa, kuru vada ASV Konektikutas štata Hārtfordas universitātes profesors Ričards Froinds.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Donjanas nacionālais parks

Nogrimusī pilsēta, kuru pārklājušas dūņas, atrodas uz ziemeļiem no Spānijas pilsētas Kadisas, Donjanas nacionālā parka purvājos, vēsta Reuters. Grupa arheologu un ģeologu 2009. un 2010. gados izpētīja šo apvidu, izmantojot jaudīgus radarus un zemūdens pētījumu tehnoloģijas.

Donjanas nacionālais parks @ Google Map

Bez tam Froinda grupa Spānijā atrada virkni «pilsētu – pieminekļu», kas būvētas pēc «Atlantīdas» parauga, un kuras, visticamāk, būvējuši dzīvi palikušie bēgļi. Tieši šo arheoloģisko atradumu dēļ Froinds arī ir pārliecināts par savu taisnību. «Mēs atradām to, ko iepriekš neviens nekad nebija saskatījis, tādēļ mūsu atradumi pelna uzticību, it īpaši arheoloģiskā ziņā,» izteicies Froinds.

Datorgrafika parāda koncentriskos gredzenus zem purvāja, kas varētu būt senās Atlantīdas drupas @ National Geographic

Piemēram, zem Gvadalkiviras upes deltas dūņām zinātnieki atrada liecības, ka šajā vietā senatnē atradusies pilsēta ar gredzenveida struktūru. Aizkļūstot līdz drupām, kuru vecums ir aptuveni 2800 gadu, zinātnieki atrada akmenī iegravēta karavīra siluetu, kas apsargā ieeju zudušajā pilsētā, savukārt vēsta Science Daily.

Atlantīda Atlantijas okeānā? @ Google Map

Sengrieķu filozofs Platons par Atlantīdu pirms aptuveni 2600 gadiem rakstīja, ka tā bijusi sala, kas atradusies pirms šauruma, ko sauc par Herkulesa stabiem, kā tolaik dēvēja Gibraltāra šaurumu. Bez tam Atlantīda, kā apgalvoja Platons, atradusies iepretīm Gadaras pilsētai, kā senatnē tika dēvēta tagadējā Kadisa. Šajā apkaimē gadsimtu gaitā ir reģistrēti daudzi cunami, atzīmējis Froinds. Piemēram, 1755. gada novembrī Portugāles galvaspilsētu Lisabonu izpostīja cunami vilnis, kura augstums sasniedza desmit stāvu mājas augstumu.

Šī lapa vairs nav pieejama.

Strīdi par Atlantīdas atrašanās vietu un to, vai tā maz vispār pastāvējusi, ilgst gadsimtiem, un pēdējā laikā Atlantīda tiek meklēta, izmantojot pašas jaunākās tehnoloģijas. Piemēram, pirms kāda laika Atlantīda tika «atrasta» ar programmas Google Ocean palīdzību, punktā ar koordinātēm 31 grāds 15 minūtes 15 sekundes ziemeļu platuma un 24 grādi 15 minūtes 30 sekundes rietumu garuma – netālu no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, Kanāriju salu rajonā  (Okeāna dibenā atrasta Atlantīda? (Video, Foto)). Tomēr, pēc Google Ocean veidotāju domām, līnijas, kas līdzinās senas pilsētas ielām, izveidojušās no pētniecības kuģu nolaistajiem sonariem.

Ziņu avots: POK.lv, National Geographic, YouTube, Google Maps

Ko mums gaidīt no Mēness pietuvošanās Zemei? (Video)

Šī lapa vairs nav pieejama.

Nākamnedēļ, 19.martā, Zemei pietuvosies Mēness. Tiks sasniegts vismazākais attālums starp Zemi un Mēnesi kopš 1992.gada. Attālums būs 356 500 kilometru.

Kā informēja Latvijas Astronomijas biedrības (LAB) projektu vadītājs Mārtiņš Gills, Mēness orbīta nav ideāli apaļa, bet gan eliptiska, tādēļ ik katrā Mēness apriņķošanas reizē, kas gadā ir aptuveni 13 reizes, tas ir gan tuvu Zemei, gan attālinās no tās. Attāluma maiņa ir robežās starp apmēram 360 000 līdz 400 000 kilometru.

Aptuveni reizi gadā pilnmēness periods sakrīt ar brīdi, kad ir perigejs jeb Mēness ir vistuvāk Zemei, kā arī reizi gadā iznāk, ka pilns Mēness ir apogejā jeb vistālāk no Zemes, skaidroja LAB pārstāvis.

“Vizuāli tas maina Mēness izmēru par apmēram 12%. Nevarētu teikt, ka, pietuvojoties Mēnesim, ir vērojamas būtiskas izmaiņas, taču mazliet vairāk to ar neapbruņotu aci var saskatīt. Tiesa, reti kad novēro tieši pilnmēnesi tuvu Zemei, jo vērtīgāki ir novērojumi, ja gaisma ir slīpi, kad Mēness forma veido dažādas pakāpes sirpjus, jo tad var uz Mēness labi saskatīt kalnus un krāterus,” sacīja Gills.

Kā norādīja speciālists, šoreiz Mēness pietuvošanās Zemei būs 19.martā, kad sanāk diezgan precīza sakritība pilnmēness mirklim un perigejam, tomēr nevarētu teikt, ka tas ierindas apstākļos būs kaut kā īpaši pamanāms.

Ziņu avots: Leta, Vesti.ru

Sākusies zemes magnētisko polu maiņa? (Video)

Šobrīd esošie magnētiskie poli savās vietās jau atrodas vairāk nekā 750 000 gadus un pasaules zinātnieku aprindās jau labu laiku pastāv bažas, ka polu maiņa var notikt salīdzinoši tuvā nākotnē…

Šī lapa vairs nav pieejama.

Ziņu avots: Vesti.ru

Raksti par tēmu: Zemes magnētiskā lauka izmaiņas un magnētisko polu nobīde (Video)