Tieši pirms gada zviedru jūras dzīļu pētnieki Botnijas līcī, meklējot senus kuģu vrakus, 92 metru dziļumā uzdūrās dīvainam 18 metrus diametrā lielam noslēpumainam diskveida objektam.
Pētnieki teica, ka diska apkārtne bija kā uzarta un, ja disks izrādītos lidojošais šķīvītis, tad varētu padomāt, ka tas pēc piezemēšanās ir pārvietojies šurpu turpu.
Savukārt ufologi pievērsa uzmanību, ka atrastais diskveida objekts atgādina filmas „Zvaigžņu karu” leģendāro gaisa kuģi. Atradumam pirms gada lielu uzmanību pievērsa arī zviedru plašsaziņas līdzekļi.
Pats ekspedīcijas vadītājs Pīters Lindbergs teica, ka savā 18 gadus ilgajā profesionālajā darbībā ir redzējis daudz dažādu dīvainu atradumu, bet šis lielais priekšmets viņam ir īsta mīkla. Viņš bija pārliecināts, ka gadījumā, ja tas nav NLO, tad „jauna Stounhendža” gan.
Pirms gada Lindbergs sūkstījās, ka ekspedīcijai nav naudas, lai turpinātu veikt pētījumus. Tomēr nu ekspedīcija atkal ir devusies uz noslēpumaino vietu Botnijas līcī. Tā šonedēļ publiskoja ekspedīcijas rezultātus, fotogrāfijas un video.
Lai arī objekts atgādina kaut ko līdzīgu parastam akmens krāvumam, tā precizētie izmēri ir iespaidīgi – diametrā tas sasniedz 60 metrus, bet augstums virs jūras dibena ir 3-4 metri. Salīdzinoši Stounhendžas akmeņu krāvumu diametrs ir 33 metri, bet augstums 4,1 metrs.
Klimata pārmaiņas skar arī Latviju. Tuvākajos gadu desmitos arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības. Tā paziņoja Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis, komentējot ASV zinātnieku brīdinājumus, ka neierasti straujā ledus kušana un sarūkošās ledāju platības Arktikā var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru arī Latvijā – skat. Arktikas strauji kūstošais ledus var Latvijai atnest aukstuma viļņus.
Aptaujātie Latvijas speciālisti piekrita, ka globālā sasilšana jau pavisam drīz var izraisīt būtiskas klimata pārmaiņas pie mums.
Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore Agrita Briede akcentēja – kopumā var teikt, ka Latvijas laika apstākļiem ir saistība ar Arktikā notiekošo, jo Latvijā arktiskās gaisa masas var ieplūst no septembra līdz maijam, bet tās nav dominējošās. Klimats ir kompleksa sistēma un nav iespējams tikai pēc Arktikas ledāja kušanas pateikt paredzamās izmaiņas. Latvijas teritorijas klimatu lielā mērā ietekmē procesi, kas notiek Ziemeļatlantijā (Ziemeļatlantijas svārstības, Golfa straume). Kopumā ir redzams, ka temperatūras, nokrišņu izmaiņas Latvijā ir intensīvākas tieši pēdējo 10 gadu laikā.
Lietavas, kas šo pirmdien plosījās daudzviet Latvijā, pamatīgu postu radījušas vairākiem Zemgales zemniekiem
Profesore atzīmēja, ka ASV Kornela universitātes pētnieku rezultāti par to, ka sarūkošās ledāju platības var nozīmēt vairāk aukstuma viļņu un sniega vētru Ziemeļu puslodes vidējā platuma grādos, ir viena no teorijām. “Tajā pašā laikā ir jāņem vērā, ka gaisa masu kustībai ASV ir citāds raksturs nekā Latvijā.”
ASV kontinentālajā daļā aizvadītais pavasaris bija siltākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē
Savukārt Pasaules Dabas fonda direktors Latvijā Jānis Rozītis vairāk akcentēja globālās sasilšanas konsekvences. Neapšaubāmi klimata pārmaiņas skar arī Latviju – “Tuvākos gadu desmitus arvien vairāk izpaudīsies daudz ekstremālākas dabas parādības – krasas temperatūras svārstības, nokrišņu un sausuma periodiskums, pieaugoša vētru atkārtojamība utt. Pašreizējās klimata izmaiņas notiek tādā ātrumā, kā iepriekš vēsturiski nekad tas nav bijis.”
Bet Latvijas pierobežā un citos Eiropas reģionos jau šonedēļ ekstremālu dabas parādību netrūka.
Nedēļas sākumā 11.jūnijā, Lietuvā Čedasu ciematā netālu Latvijas robežas, tornado rāva mājām nost jumtus un izgāza kokus. Virpuļviesulis pat pacēla gaisā sievieti un nosvieda pret zemi, bet par laimi, negadījumā cietušā nopietnas traumas neguva
Šajā nedeļā 11-17.06.12 novērotie virpuļviesuļi Eiropas reģionā
Šī lapa vairs nav pieejama.
Otrdien, 12.jūnijā, pāri Santerasmo salai Venēcijas lagūnā brāzies tornado, noraujot jumtus vismaz 12 ēkām. Spēcīgais vējš nodarījis milzīgus postījumus vairākās Venēcijas lagūnas salās, taču nav ziņu par cietušajiem.
Arī Rietumsibīrijas pilsētu Hantimansijsku Krievijā, otrdien skāra šim reģionam neierastā dabas parādība.
Tāpat virpuļviesuļi otrdien tika novēroti Īrijā, Francijā, Vācijā un citās valstīs.
14.jūnijā no daudzām Latvijas vietām saņemtas ziņas par spilgtiem mezosfēras mākoņiem, kas plašāk pazīstami kā sudrabainie mākoņi. Šos mākoņu ceturdienas naktī novēroja daudzās vietās ziemeļu puslodē.
Tie līdzinās spalvu mākoņiem, taču atrodas daudz augstāk un ir redzami tikai naktī, kad tie atstaro Saules gaismu. Parasti tie redzami baltā vai gaiši zilā krāsā.
Rīgā, Pļavniekos 14.06.12 ap 01:00 @ Einars Zavickis
Pēdējos gados šie mākoņi, kuri atrodas aptuveni 80 kilometru augstumā un tādējādi ir augstākie mākoņi, kas veidojas Zemes atmosfērā, tiek novēroti arvien biežāk, un to izcelsme un rašanās mehānismi vēl nav līdz galam skaidri.Šie mākoņi ir samērā jauns fenomens. Pirmās rakstiskās ziņas par tiem ir no 1885.gada.
Latvijā sudrabainie mākoņi visbiežāk tiek novēroti no jūnija vidus līdz jūlija vidum. To parādīšanos nav iespējams prognozēt, novērojumiem nepieciešama skaidra nakts un labi pārredzams debess jums, it īpaši ziemeļu virzienā.Neparastie mākoņi visbiežāk parādās pusotras stundas laikā pēc saulrieta – kad norietējusī Saule apspīd mezosfēru, bet zemākie atmosfēras slāņi atrodas Zemes ēnā, – un tie var būt redzami vairākas stundas dažādā spilgtumā.
21-22.maijā Teksasas štatā ASV tika novērots iespaidīgs negaisa superšūnas mākonis.
Superšūnas negaisa mākonis ir visaugstāk attīstītais negaisa mākonis, kāds vien var būt. Superšūnas mākoņi ir diezgan reti, bet tie ir visbīstamākie. Galvenā pazīme, pēc kuras superšūnas mākoni var atšķirt no cita veida mākoņa, ir tā griešanās. Rotējošā augšupejošā plūsma rada spēka ziņā ekstremālas dabas parādības, tādas, kā, piemēram, gigantiskā krusa 5 cm un vairāk lielā diametrā, brāzmains vējš ar ātrumu līdz 40 m/s un stipri, postoši tornado.
Citāda Pasaule 