Vizuālās informācijas monitorings
09/01/2013
Ekonomiskās un klimata krīzes rada nopietnus draudus pasaulei, kas var tikt ierauta īstā globālā vētrā, otrdien ikgadējā ziņojumā par globālajiem riskiem brīdinājis Pasaules ekonomikas forums (WEF). Ziņojumā norādīts, ka pastāvīgais ekonomiskais vājums grauj pasaules spējas cīnīties pret vides mestajiem izaicinājumiem.
Turpinājums15/11/2012
Mēs maksājam par to, par ko varētu arī nemaksāt! Un var tik iedomāties, cik daudz daudz ģeniālu ideju ir paslēpts šādu “biznesa darboņu” seifos, jo tās nenestu peļņu…
Visiem gan jau vel ir atmiņā Eiropas Savienības darboņu afēra ar kvēlspuldzēm, kuras tika izņemtas no apgrozījuma. Tagad mēs pērkam luminiscences spuldzes, kuras varbūt teorētiski skaitās ekonomiskākas, bet maksājam par tām reizes 5-10 vairāk. Pārdeg tās tikpat bieži un pie tam satur dzīvsudrabu.
Kurā brīdī šeit ieekonomē patērētājs???
12/04/2012
Tautsaimniecībai no pulksteņa grozīšanas, pārejot uz ziemas vai vasaras laiku, minimāls guvums, atzīst enerģētiķi un ekonomisti. Ekonomikas ministrija (EM), atsaucoties uz starptautiskiem zinātniskiem pētījumiem, norāda, ka pāreja uz vasaras laiku samazina izlietotās elektroenerģijas daudzumu. Skaitļi gan liecina par ļoti mazu ietaupījumu.
Kopumā, kā rāda pētījumi, tie ir 0,5%, kas naudas izteiksmē, saskaitot visus plusus un mīnusus, ES ļauj ieekonomēt tikai 200 miljonus eiro. Jo, izrādās, ka ietaupītos kilovatus aprij kondicionēšanas iekārtu un apkures ieslēgšana drēgnajos rītos, raksta Neatkarīgā.
Latvijas enerģētiķi apliecina: jēgas no šādas laika bīdīšanas ir maz. «Analizējot divus galvenos elektroapgādes rādītājus – slodzes nosegšanu un enerģijas piegādes nodrošinājumu –, jāsecina, ka pēc pārejas uz vasaras laiku uzrādītie parametri izmainījās ļoti maz. Pāreja uz vasaras laiku nekādu ietekmi uz Latvenergo komercdarbību nav atstājusi, elektroenerģijas patēriņa ietaupījums valstī nav novērojams,» uzsver Latvenergo preses sekretāre Iveta Bidere.
Ekonomiste Raita Karnīte pievienojas uzskatam par mazo ekonomisko guvumu, taču atzīst, ka Latvijai ar ES jābūt vienotai. «Ja jau esam ES dalībvalsts, tad jāpievienojas tās uzstādījumiem. Visā ES teritorijā uzņēmēju biroji sāk strādāt vienā laikā, arī transports kursē vienotā režīmā. Tās neērtības būtu visai lielas, ja mēs nepārietu uz vasaras laiku, bet citviet ES to darītu,» uzskata Karnīte.
Būsim vienoti ar Eiropu! Skan cēli, bet stūlbi. Bet kā ta paliek, ka vairums Latvijas iedzīvotāju vēlas atcelt pāreju no ziemas uz vasaras laiku, par ko liecina Sabiedriskās domas un tirgus izpētes centra (SDTIC) veiktā iedzīvotāju aptauja. 65% respondentu vēlētos atcelt pāreju no ziemas uz vasaras laiku, un tikai 22% grib, lai pāreja notiktu.
18/10/2011
Klimata pārmaiņas rada nopietnus draudus stabilitātei pasaulē un cilvēces veselībai, pirmdien brīdinājuši britu eksperti, aicinot politiķus neuztvert viņu teikto vienīgi kā abstraktu akadēmisku koncepciju.
Šī lapa vairs nav pieejama.
Pieaugot globālajām temperatūrām, laika apstākļi kļūs nestabilāki, pastiprināsies dažādu infekcijas slimību izplatība, tiks izpostīta dzīves vide un cilvēku mājokļi, būs jūtams aizvien lielāks ūdens un pārtikas trūkums, bet tas savukārt var izraisīt konfliktus, humānās krīzes un masveida migrāciju, norādīts viņu parakstītajā paziņojumā.
Zinātnieki mudinājuši Eiropas Savienības un citu attīstīto valstu politiķus rīkoties enerģiskāk nekā līdz šim, tostarp līdz 2020.gadam samazināt ES plānoto siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomu nevis par 20%, bet par 30% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni. Savukārt attīstības valstis aicinātas meklēt iespējas, kā mīkstināt klimata pārmaiņu sekas vai vismaz pielāgoties tām.
«Par bezrūpību nāksies maksāt ar cilvēku dzīvībām un ciešanām, un cietīs visi,» uzsvēris Londonas Universitātes koledžas Cilvēka veselības un rīcībspējas institūta direktors Hjū Montgomerijs.
Turpretī tūlītēja problēmas risināšana, tostarp fosilā kurināmā izmantošanas samazināšana, šos draudus var novērst, un ar to saistītās pārmaiņas dzīvesveidā un gaisa kvalitātes uzlabošanās jau pašas par sevi dotu būtisku labumu cilvēku veselībai.
Līdz ar Montgomeriju šo paziņojumu parakstījuši arī Lielbritānijas Veselības un medicīniskās palīdzības aģentūras «Merlin» vadītājs Maikls Džejs, bijušais Karaliskās ārstu koledžas prezidents Aiens Gilmors un Londonas Universitātes koledžas Globālās veselības institūta direktors Entonijs Kostello.
Citāda Pasaule 