NASA apstiprina eksoplanētas, uz kuras iespējama dzīvība, atklāšanu (Video)
06/12/2011
ASV NASA apstiprinājusi, ka aiz Saules sistēmas robežām atklāta planēta (eksoplanēta), uz kuras ir iespējama ūdens un tātad arī dzīvības esamība. Debess ķermenis, kam piešķirts nosaukums Kepler-22b, atrodas 600 gaismas gadu attālumā no Zemes, un tā rādiuss līdzinās aptuveni 2,4 Zemes rādiusiem. Planēta ap savu sauli, kas ir mazliet mazāka un aukstāka, bet salīdzināmi ar mūsu Sauli, apriņķo 290 dienās, vēsta aģentūra Itar-Tass.
Kepler-22b riņķo ap savu zvaigzni tā dēvētās apdzīvojamās zonas vidusdaļā, kur temperatūra nav pārāk augsta vai zema, un uz objekta virsmas var pastāvēt ūdens, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu priekšnoteikumu, lai rastos un pastāvētu dzīvība.
Paziņojums par jaunas eksoplanētas atklāšanu tika sniegts ASV Kalifornijas štatā notiekošā zinātniskajā konferencē, kurā tiek prezentēti kosmisko un uz Zemes dislocēto teleskopu novērojumu rezultāti, kas iegūti periodā no 2009. gada maija līdz 2010. gada septembrim.
Keplera teleskops, ar kura palīdzību atklāta jaunā eksoplanēta, vērojot zvaigznes, fiksē izmaiņas to spilgtumā. Šīs izmaiņas var liecināt par zvaigznes vai zvaigžņu esamību pie planētām, jo planētas, šķērsojot spīdekļa disku, aizēno to. Lai uzskatītu, ka atklāta jauna eksoplanēta, tiek prasīts reģistrēt trīs šādus gadījumus.
Šī lapa vairs nav pieejama.
„Mums acīmredzami uzsmaidīja veiksme. Pirmās izmaiņas spilgtumā tika fiksētas tikai trīs dienas pēc tam, kad teleskops tika atzīts par gatavu pētījumiem. Pēdējo, trešo aizēnojumu izdevās fiksēt 2010. gada atvaļinājumu sezonā,” paziņoja Viljams Boruki no Eimsa vārdā nosauktā NASA Pētnieciskā centra Kalifornijā.
NASA zinātnieki pagaidām nav noteikuši Kepler-22b struktūru, tomēr apstiprināts, ka runa ir par pašu mazāko no zināmajām eksoplanētām kas ap savām zvaigznēm, kas ir salīdzināmas ar mūsu Sauli, riņķo pa apdzīvojamās zonas vidu.
Konferencē arī tika paziņots par vēl 1 094 tādu kosmisko objektu, kas varētu izrādīties planētas, uz kurām ir iespējama dzīvības pastāvēšana, atklāšanu. Tādējādi kopš šī gada februāra šādu objektu kopskaits ir pieaudzis par 89% – līdz 2 326. No tiem 207 pēc saviem izmēriem aptuveni līdzinās Zemei, bet 680 pieder planētu klasei ar nosaukumu Superzemes (to masa ir no divām līdz desmit Zemes masām).
Tāpat ir atklātas 1 181 iespējamās planētas, kas izmēru ziņā līdzinās Neptūnam, 203, kas izmēru ziņā līdzinās Jupīteram, un 55 kandidātes uz planētas titulu, kas izmēru ziņā pārsniedz Saules sistēmas lielāko planētu.
Viena no jaunatklātajām planētām – HD 85512 b, ir tikai 3,6 reizes masīvāka nekā Zeme. Tā atrodas konkrētās zvaigznes dzīvībai labvēlīgās zonas malā, kur ūdens varētu pastāvēt šķidrā formā. “Tā ir viszemākās masas planēta, kuru izdevies apstiprināt ar radiālā ātruma metodi, kas atrodas dzīvībai labvēlīgajā zonā, un jau otrā zemas masas planēta, kuru HARPS atklāj dzīvībai labvēlīgajā apgabalā,” piebilda Līza Kaltenēgere no Maksa Planka Astronomijas institūta.
Šie rezultāti ir nostiprinājuši astronomos pārliecību, ka drīzumā tiks atklātas vēl citas, mazākas cietās planētas ap Saulei līdzīgām zvaigznēm. Šo pētījumu nodrošināšanai jau tagad tiek veidoti jauni instrumenti. Kanāriju salās uz Galileo teleskopa tiks uzstādīta HARPS kopija, bet vēl jaunāks un jaudīgāks instruments – ESPRESSO, 2016. gadā tiks uzstādīts uz ESO Ļoti lielā teleskopa (VLT) Paranālas observatorijā. Ja ielūkojamies vēl tālākā nākotnē, mūs sagaida CODEX, ar kuru tiks aprīkots Eiropas Ekstrēmi lielais teleskops (E-ELT).
Balstoties uz datiem, kas iegūti ar kosmiskā aparāta «Mars Reconnaissance Orbiter» palīdzību, pētniekiem izdevies spert solīti tuvāk atbildei uz jautājumu par iespējamo dzīvību uz Sarkanās planētas. Sīkākus priekšstatus par šo atradumu viņi cer iegūt ar laboratorijas pētījumu un jaunu kosmisko misiju palīdzību.
Aplūkojot secīgi veiktus uzņēmumus Ņūtona krāterī, vairākās tā nogāzēs redzams, ka Marsa pavasarī un vasarā tur parādās rokas pirkstiem līdzīgas līnijas, kas vēsākā gadalaikā atkal pazūd.
Uzstājoties starptautiskā forumā, kas veltīts ārpuszemju civilizāciju meklēšanai, Finkelšteins sacīja – desmit procenti zināmo planētu līdzinās Zemei.
Citāda Pasaule 